Ekonomika
Bizness

Elektrības cenas celtos arī bez OIK4


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, runājot par elektrības cenu ietekmējošajiem faktoriem, norāda, ka vislielākā ietekme mazajiem ražotājiem uz gala cenu bija periodā no 2005. līdz 2012. gada nogalei, it īpaši pēdējos gados, kad tika izsniegts vislielākais apjoms atļauju ražot obligātajam iepirkumam, savukārt 2012. gadā faktiski pieaugums tika iesaldēts, jaunas atļaujas vairs netika izsniegtas, arī faktiski patērētāju rēķini no OIK viedokļa tika iesaldēti.

Īpaši straujš īpatsvara un apjoma pieaugums neatkarīgo ražotāju iepirkuma apjomā bija vērojams tieši 2006. un 2007. gadā – tātad pēc Elektroenerģijas tirgus likuma apstiprināšanas.

“Tomēr joprojām kā noteicošo faktoru tarifu izmaiņām šajā periodā “Latvenergo” pārskats min tieši importētās elektroenerģijas cenu pieaugumu un dabasgāzes cenu pieaugumu. Piemēram, Ignalinas AES 1. energobloka slēgšana būtiski samazināja ļoti lētas elektroenerģijas piedāvājumu Baltijas valstu tirgū,” sacīja Valdmanis. Tāpat cenu noteikti ietekmēja arī Ignalinas AES otra energobloka darba pārtraukšana 2009. gada 31. decembrī.

Bez atbalsta varbūt pat nemaz TEC netiktu uzcelti

Savukārt attiecībā pret 2008. gadā sākto atbalstu lielajiem TEC un biogāzes stacijām Valdmanis norādīja – ja atbalsta nebūtu, samazinātos to iespēja piedalīties elektroenerģijas tirgus vairumtirgū, un tādējādi palielinātos vidējā vairumtirgus cena. Cik tieši – to esot grūti pateikt, jo faktiski nāktos rekonstruēt un analizēt tirgu diendienā aptuveni 10 gadu garumā. Daļēji tirgu ietekmējusi arī 2008. gada krīze un ar to saistītais elektroenerģijas patēriņa pieauguma sarukums nākamajos gados, kas vairumtirgus cenas ļāva saglabāt zemākas, nekā tās būtu bijušas bez krīzes.

Viņš gan sacīja, ka biogāzes stacijas būtu jāvērtē atsevišķi, jo to gadījumā atbalsta intensitāte ir īpaši augsta, iepirkuma cena pārsniedza 200 EUR/MWh, kas pat pēc vispesimistiskākajām prognozēm ir ļoti augsta cena.

“Diemžēl biogāzes stacijām atbalsts tika piešķirts, ņemot vērā citus apsvērumus, kas nav saistīti ar enerģētiku, – piemēram, tika pieņemts, ka ir pamatoti to uzskatīt par veidu, kā tiek apsaimniekoti lauksaimniecības atkritumi un kūtsmēsli, un atbalstīti lauksaimniecības uzņēmumi. Atsevišķi gan izcelt biogāzes stacijas kā tiešu iemeslu kādām straujām cenu svārstībām negribētos, jo to īpatsvars kopējā OIK maksājuma apjomā nav izteikti lielāks kā citiem ražotājiem.”

Tiesa, runāt par tiešu OIK korelāciju ar mājsaimniecību rēķiniem viņš nesteidz vienkārša iemesla dēļ – mājsaimniecību cenas ne vienmēr ir noteiktas atbilstoši faktiskajām izmaksām, un arī ne vienmēr laikā, kas atbilst faktiskajām izmaksu izmaiņām, kā arī ieviešot mājsaimniecību tarifos principus, kuriem nav tiešas saistības ar faktiskajām izmaksām.

“Spilgts piemērs bija lēmums noteikt, ka pirmajām gada laikā patērētajām 1200 KWh ir zemāks tarifs nekā apjomam virs šīs robežas. Šādai praksei nav nekāda ekonomiska, izmaksās balstīta pamatojuma, jo patiesībā ir gluži pretēji – viena klienta faktiskās izmaksas tieši samazinās, palielinoties patēriņam. Tomēr šāda tarifa ieviešanas laikā netika slēpts, ka lēmumam pamatā bija sociālpolitiski apsvērumi.”

Cenas kāpušas dažādu iemeslu dēļ

“No otras puses, ar vai bez atbalsta mazajiem ražotājiem tarifam pilnīgi noteikti būtu bijis jāpieaug visās no minētajām desmitgadēm, un atteikšanās no atbalsta mazajiem ražotajiem varbūt varētu tikai nedaudz palēnināt tarifa kāpumu, bet nekādā gadījumā nespētu ietaupīt visu no atbalstā izmaksātā apjoma,” norāda G. Valdmanis.

Tam ir vairāki iemesli – jau minētā Ignalinas AES slēgšana, Igaunijas degslānekļa elektrostaciju jaudu samazināšana, oglekļa dioksīda cenas pamatīgs pieaugums 2018. gadā, dabasgāzes cenas svārstības laika posmā līdz 2014. gadā.

Un, protams, visi citi faktori – darbaspēka izmaksu pieaugums, būvniecības cenu pieaugums, kam ir būtiska ietekme uz tīkla ekspluatāciju un rekonstrukciju, kopējās nodokļu politikas izmaiņas.

Saistītie raksti

Vienlaikus, protams, ir jāmin arī vairāki apstākļi, kuri savukārt ir ierobežojuši iespējamo cenu kāpumu – pievienošanās biržai “NordPool” vairākus gadus nodrošināja ļoti zemu elektroenerģijas vairumcenu, tādējādi daļai lietotāju cenas ir arī kritušās. Arī dabasgāzes cenu kritums 2018. gada otrajā pusē un 2019. gadā noteikti ir ļāvis novērst tālāku cenas pieaugumu vairumcenām, daļēji kompensējot oglekļa dioksīda sadārdzināšanos, sacīja G. Valdmanis.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
Sākas konkurss “Mans pastnieks 2019”
15 stundas
Raivis Šveicars
Ekonomika
Norvēģijā pieejama autovadītāja apliecība īpašā lietotnē
15 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“Neste” piedāvā uzpildīt vējstiklu šķidrumu no automāta bez plastmasas bunduļiem 3
16 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Jelgava un Ventspils atstātas ārpus lielo pilsētu loka. Jaunākā KARTE, kāda būs Latvija
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Latvijā ierodas Ukrainas prezidents Zelenskis ar kundzi 2
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Nedēļas nogalē rudenīgi silts. Bet laiks mainīsies
50 minūtes
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Latvietis grib pats būs kungs, pats saimnieks
1 stunda
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Turcija atbildīga par kurdu slepkavošanu
2 stundas