Foto-LETA

Naglai maksās valsts, ne amatpersonas
 0

Policijas veiktā kratīšana žurnālistes Ilzes Naglas mājoklī, izņemot klēpjdatoru, ārējo cieto disku, atmiņas karti un četras zibatmiņas, lai uzietu raidījumā ”De facto” publicētās anonīmās informācijas avotu, bija cilvēktiesību pārkāpums – tā pirms pāris nedēļām nosprieda Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā.

Reklāma
Reklāma

 

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Latvijas Republikai likts samaksāt 10 000 eiro (un vēl tikpat daudz par tiesāšanās izdevumiem) morālo kompensāciju bijušajai žurnālistei I. Naglai tā dēvētā Neo skandāla sakarā. Mūsu lasītājs Dainis Dandēns ir neizpratnē, kāpēc soda valsti, ja ”Latvijas nodokļu maksātāji nav šā nodarījuma dalībnieki”. D. Dandēns sagaida Ministru prezidenta Valda Dombrovska iejaukšanos, panākot, ka ”šo summu samaksātu kratīšanas ordera parakstītājs”. Citādi tā īsti neviens neuzņemšoties atbildību par notikušo, bet cietīs visa valsts – satraucas D. Dandēns.

Atgādinām, ka kratīšanu I. Naglas dzīvesvietā veica Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (jeb Ekonomikas policijas pārvalde), un tā bijusi tiesas sankcionēta. Visās instancēs Latvijā tiesa atzina, ka kratīšana bijusi pamatota un Latvijā spēkā esošajai likumdošanai atbilstoša.

CITI ŠOBRĪD LASA

Spriežot pēc informācijas portālā ”Pietiek”, Ekonomiskās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmeklētāja Jeļena Fedeņeva, kura vadīja Neo lietu, šo amatu ir pametusi. Toties darbu prokuratūrā turpina Ilona Minajeva, kura izdeva kratīšanas ordeni Naglas mājās. Amatu nav atstājuši arī citi iesaistītie – personas, kas veica kratīšanu; tiesnesis, kurš apstiprināja kratīšanu post factum; cita tiesnese, kura sūdzību par kratīšanu noraidīja; virsprokurors, kurš atzina, ka kratīšana esot izdarīta likumīgi; kā arī Valsts policijas Iekšējās drošības biroja priekšnieks Kristaps Kalniņš, kurš arī noraidīja sūdzību. Ārlietu ministrijas preses sekretāre Līga Bergmane paskaidro, ka ECT spriedums neesot bijis vērsts pret amatpersonu rīcību, bet pret starptautisko tiesību nepildīšanu, liekot valstij apsolīt, ka nekas tamlīdzīgs neatkārtosies. Tāpēc nav paredzēts piedzīt no amatpersonām, lai valstij atlīdzinātu šos zaudējumus. Juridiskajā terminoloģijā: nav paredzēta regresa prasība.

Tieslietu ministrijā skaidro, ka vispārējais tiesu prakses princips noteic: gadījumā, ja valsts iestāde vai amatpersona izdara kādu pārkāpumu, tad par to tieši atbild (tajā skaitā mantiski) darba devējs, kas ir Latvijas Republika. Šis princips atrunāts gan Valsts pārvaldes iekārtas likumā, gan Civillikumā. Gadījumos, ja zaudējumi trešajai personai būtu radīti ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības, Latvijas Republikai būtu pienākums pieprasīt, lai amatpersona atlīdzina valstij radītos zaudējumus. ”Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā iestādei ir noteikts pienākums katru reizi, kad publiskai personai vajadzēja atlīdzināt privātpersonai zaudējumus, izvērtēt iespēju vērst regresa prasību pret atbildīgajām amatpersonām,” stāsta Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļjeva. Acīmredzot netiek uzskatīts, ka pārkāpumi bijuši tīši vai aiz neuzmanības…