Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. janvāris, 2016
Drukāt

Agris Liepiņš: Veca ierēdņu kaite – mūžīgā neizlēmība un muļļāšanās (9)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš

Šobrīd tiek apspriestas tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīnijas, kuras pēcāk paredzēts ieviest skolu programmās. Ļoti labi, ka divdesmit piecus gadus pēc neatkarības atgūšanas Izglītības ministrijas ierēdņi ir apjautuši valstiskās audzināšanas lielo nozīmi. Citādi, raugoties plaši pieejamos televīzijas kanālos, uz katra stūra nopērkamo Krievijas propagandas izdevumu vākos un Krievijas vēstniecības laipni piedāvātajos mācību palīglīdzekļos krievu skolām, rodas iespaids, ka ar valstisko audzināšanu mūsu valstī nodarbojas kāda cita valsts.

Lai apsūnojušais vezums iekustētos, ir nodibinātas darba grupas. Darba grupas organizē seminārus un paneļdiskusijas, bet, klausoties publiskajā telpā pausto, rodas iespaids, ka vadlīniju izstrādātāji nav īsti pārliecināti par pašu teikto. Nedrošība tiek slēpta aiz liekvārdības un dažādu terminu piesaukšanas. Piemēram – pie tikumību raksturojošām īpašībām tiek pieskaitīta gan centība, gan līdzcietība un pat brīvība, bet nez kāpēc aizmirsta gudrība. Ja darītājs nav jēgpilns, rezultāts ir pilnīgi pretējs. Liec muļķim lūgt Dievu, un viņš aiz centības sadauzīs galvu pret klonu.

Tāpat tiek vēstīts, ka tikumības vadlīnijas nedrīkst aizvainot nevienu sociālo vai etnisko grupu. Kārtējo reizi sastopamies ar vēlmi izdabāt visiem. Latvijas Republikas Satversmē skaidri pateikts – Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību caur gadsimtiem. Tāpat tur teikts, ka Latvijas identitāti veido latviskā dzīvesziņa. Izpratne par tikumību ir cieši saistīta ar gadu simtos piekopto dzīvesveidu, tautas tradīcijām un ieražām. Tāpat tikumības jēdziens stāv ciešā sakarā ar tautas mentalitāti. To ignorējot, var sanākt lieli joki. Lasot mūsu tautas dainas par darba tikumu, ebreju jaunieši ironiski pasmaida, jo, viņuprāt, tādu pašu un vēl labāku rezultātu var panākt, nodarbojoties ar komerciju un augļošanu. Tur nav nekā nosodāma, vienīgi citas tautas mentalitāte. Esmu novērojis, ka krievu jaunieši – gan meitenes, gan puiši – sarunu valodā brīvi un nepiespiesti lieto krievu lamuvārdus, kurus dzirdot iztulkotus valsts valodā ausis svilst. Arī cita mentalitāte, vai tāpēc mums šāda savstarpēja saziņa jāatzīst par tikumisku? Darba grupai, kura izstrādā tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīnijas, skaidri un gaiši būtu jānosprauž mērķis – tikumiskās audzināšanas vadlīnijas tiks veidotas, balstoties latviešu tautas dzīvesziņā un tradīcijās. Saskaņā ar Satversmi, cita starpā. Tas, neapšaubāmi, būs grūts uzdevums, jo mūsu valstī vēl aizvien tiek uzturētas divas paralēlas izglītības sistēmas – valsts valodā un, Igaunijas prezidenta Ilvesa vārdiem runājot, – okupantu valodā. Nav noliedzams, ka skolā dominējošā valoda veido arī skolēna mentalitāti.

Tomēr vislielākās bažas par to, ka uzsāktais darbs tiks novests līdz jēgpilnam rezultātam, rada līdzšinējā pieredze, mūžīgā neizlēmība un muļļāšanās. Taisnības labad jāpiebilst, ka tā ir vecum veca ierēdņu kaite. Lasot profesora, grafiķa Riharda Zariņa atmiņas, uzdūros kā no šodienas norakstītam faktam. Atgriežoties no Pēterburgas nesen nodibinātajā Latvijā, profesors sadomāja izdot latviešiem ļoti vajadzīgu izdevumu – latviešu ornamentus jeb rakstus. “Tad griezos Izglītības ministrijā, lai tā vismaz varētu projektēto “Latvju rakstu” izplatīt pa savām 6000 skolām. Ministrija, it kā gatava būdama, paņēma gan 6000 nodrukātus prospektus ar ilustrācijām krāsās, bet, kad pēc pusgada atkal apjautājos par spiestuves prospektiem, tad neviens par tiem nekā nezināja, un vēlāk mēs visu prospektu paku atradām noputējušu uz kāda skapja ministrijas kancelejā. Tā nu bija Izglītības ministrijas interese par latviešu tautas mākslu, lai gan tika prasīts pēc “latviešu stila”. (..) “Latvju rakstiem” uzmanību piegrieza daudzu valstu izglītības ministrijas, piemēram, beļģu Izglītības ministrija pasūtināja veselus septiņus komplektus savām skolām, bet mūsu Izglītības ministrija nebija nevienu komplektu nopirkusi.”

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. “…piemēram, beļģu Izglītības ministrija pasūtināja….”
    ================================================================
    Eirokrāti arī tagad izpilda pasūtījumus….Brisele, ja kas, Latvijā neatrodas….

  2. Pārlasīju un aiz intereses papētīju INTEGRĀCIJU PĒC BĪBELES STĀSTIEM.
    tĀ , LAI BĒRNU PAGLĀBTU NO NĀVES , IELIKA GROZĀ UN PIEPLUDINĀJA GROZU NIEDRĒS PIE BAGĀTU ĻAUŽU MĀJAS. bĒRNS DZĪVIJA, SKOLOJĀS IDEĀLOS APSTĀKĻOS…. un beigās uzzinājis par savām dzimšanas saknēm, NEINTEGREĒJAS UN AIZGĀJA SAVU TĒVU CEĻU.
    jĀZEPS PIE FARAONA UZDIENĒJĀS NEIEDOMĀJAMOS AUGSTUMO, BET SARAUSIS BAGĀTĪBAS, AIZGĀJA PIE SAVĒJIEM. Neintegrējās, jo bija JĀSTRĀDĀ.
    ŖZEMĒS LATVIEŠI IZVEIDOJA TRIMDĀ SAVAS LATVIEŠU KOPAS UN PIEKOPA LATVISKO DZĪVESVEIDU, DAUDZI PĒC 50 GADIEM ATGRIEZĀS….. tĀ VARĒTU MINĒT 1000 FAKTU PAR INTEGRĒŠANOS. Rezultāts=== tā ir UTOPIJA. Latvijā gaidīt no ieplūdušiem krieviem ir UTOPIJA, ka viņi kādreiz integrēsies. Ērgļa galva ir uz austrumiem un pēc laupījuma uz rietumiem.

    • Ir jābūt plānprātiņam, lai gribētu latvieti pārtaisīt par krievu
      vai krievu par latvieti.
      Labākajā gadījumā nešaus mugurā, ja kas.
      Tēlos draugu, bet aiz muguras smīnēs par parašām,dzīvesveidu…

  3. Autors ļoti labi noraksturo daudzus ierēdņus. Bet kā izārstēt šo neizlēmību, muļļāšanos, tizlumu, nepatriotiskumu un netautisku domāšanu?

  4. Ministra ir jābūt valsts Pilsonim un ne pilsonim – tas visu izsaka.

  5. Tikai tāpēc, ka pie varas izlauzušies “pilsonību ieguvušie”,
    nevis iedzimtie.
    Citai mentalitātei nospļauties par latviešiem, līviem !
    Muļļāšana ir izsenis slāviskas mentalitātes sastāvdaļa…

    • To jau boļševiks Ļeņins atzīmēja.
      Var viņu saukt par žīdu vai kā, bet saviem pretiniekiem
      “kāpt uz astēm” viņš prata.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+