Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. maijs, 2012
Drukāt

Nāk meža kooperācijas otrais vilnis


mezakoop_liena_jaunbelzere_8

Šodien otrajā lasījumā Saeima skata grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, būtībā legalizējot meža īpašnieku kooperatīvus. Visvairāk diskusijas notikušas par to, vai meža īpašnieku kooperatīviem būtu vai nebūtu jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN).

 

Saeimas Tautsaimniecības, vides un reģionālās attīstības komisijas loceklis, deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ir pret šādām atlaidēm, jo uzskata, ka atbalstīt kādu, samazinot nodokļus, nav laba prakse.

Turpretim Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, deputāts Edvards Smiltēns uzskata, ka tas nebūtu pareizi, jo iedzīvotāju ienākuma nodokli samaksās kooperatīva biedri, kuri arī saņems peļņu par pārdoto koksni. E. Smiltēns: “Meža īpašnieku kooperatīvam mērķis nav uzaudzēt taukus, bet gan palīdzēt izdevīgi apsaimniekot mežu un realizēt koksni. Visa peļņa, atskaitot uzturēšanas izdevumus, tiek izdalīta starp kooperatīva biedriem, kuri arī maksā likumā noteikto ienākuma nodokli. Šajā ziņā valsts neko nezaudē, bet iegūst, jo arī neliels meža īpašnieks caur kooperatīvu par koksni varēs iegūt lielāku cenu un nedomās par sava īpašuma pārdošanu, bet gan apsaimniekošanu.” E. Smiltēns uzsver, ka grozījumi likumā par kooperatīviem ir viens no pasākumiem, kurus Zemkopības ministrija plāno īstenot, lai saimniekošanu laukos darītu rentablāku.

 

E. Smiltēns: “Latvijā meža īpašumu atdeve ir vairākas reizes lielāka nekā Skandināvijas valstīs. Un meža hektārs šeit ir nesalīdzināmi lētāks. Tāpēc pēdējos gados ārzemju firmas Latvijā ir nopirkušas 200 000 līdz 
300 000 ha mežu. Tā ir gandrīz piektā daļa no visiem privātajiem mežiem!

 

Šo platību apsaimniekošana Latvijai nebūt nedod daudz darba vietu, tāpēc ir jādara viss, lai šis process bremzētos. Lai šī zeme paliktu Latvijai, valsts šogad atļauj AS “Latvijas valsts meži” iepirkt privātos mežus par miljonu latu, un šī programma turpināsies. Lai izdevīgumu meža apsaimniekošanā sajustu arī nelielie meža īpašnieki, mēs atbalstām meža īpašnieku kooperāciju un uzskatām, ka kooperatīvu ar dubultnodokli aplikt nevajag. Mūsu kolēģi igauņi šajā ziņā gājuši vēl tālāk un valsts par katru ar kooperatīva starpniecību realizētu kubikmetru kooperatīvam piemaksā.”

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzskata, ka, attīstoties meža īpašnieku kooperācijai Latvijā, privāto mežu īpašniekiem rastos iespēja izdevīgāk iepirkt pakalpojumus un izdevīgāk pārdot saražotos koksnes produktus. Savukārt kokrūpniecības nozare iegūtu stabilāku un prognozējamāku koksnes plūsmu no privātajiem mežiem.

A. Muižnieks: “Nav vienprātības par to, vai uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi piemērot mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīviem bez termiņa ierobežojuma vai ar to. Meža īpašniekus pārstāvošās organizācijas uzsver, ka svarīgi spert pirmos soļus un motivēt meža īpašniekus veidot un iesaistīties kooperatīvos. Ja valsts piedāvā nelielu pretimnākšanu UIN atvieglojuma veidā, bet tajā pašā laikā pasaka, ka tas ir tikai uz četriem gadiem, tad šai motivācijai zūd jēga, jo valsts nespēj skaidri definēt, vai tā atbalsta mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu attīstību vai ne.”

Grigorijs Rozentāls, ar kura iniciatīvu Latvijā izveidots kooperatīvs “Mežsaimnieks”, uzskata, ka šoreiz meža īpašnieku kooperācijas kustība, ko varētu nosaukt par otro vilni, atšķirībā no deviņdesmitajiem gadiem varētu būt veiksmīga.

 

G. Rozentāls: “Lauksaimniecības kooperatīvu pieredze rāda, ka kooperatīvs nevar darboties pelēkajā zonā. Graudu audzētājiem un piena ražotājiem apvienošanās ir veiksmīga, kamēr gaļas ražotājiem šādas motivācijas nav. Koksnes bizness ir kļuvis legāls, un palēkā tirgus zona šajā segmentā ir tik maza, ka mums ir vērts mēģināt.”

 

Kooperatīvā “Mežsaimnieks” šobrīd iestājušies piecpadsmit biedru, kas kopā apsaimnieko ap 2000 ha mežu. Minimālā meža platība, ar kādu var iestāties kooperatīvā, ir pieci hektāri. G. Rozentāls: “Esam izrēķinājuši, ka piecu ha liels mežs visā savā augšanas laikā ik mēnesi savam īpašniekam var dot piecdesmit latu lielu peļņu. Protams, īpašnieks lielu naudu saņems ik pēc kādiem gadiem un tad arī tērēs vairāk nekā piecdesmit latu mēnesī, taču pēc būtības viņa kontā šāds meža īpašums, prasmīgi apsaimniekots, ik mēnesi ienes šādu summu.” Mežsaimnieki arī izrēķinājuši, ka 60 ha liels meža īpašums savam saimniekam tīri teorētiski mēnesī nodrošina šobrīd valstī vidējo algu – 400 latus.”

Varbūt tieši tāpēc meža īpašnieku kooperācijas atbalsta ziņā Igaunija spērusi drosmīgus soļus – tur meža īpašnieku apvienības, kurās ir vairāk nekā 80 biedru, par katru biedru gadā saņem 96 eiro, bet par katru caur kooperatīvu realizētu kubikmetru valsts kooperatīvam piemaksā 1,5 eiro.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+