Nākamā gada budžets kā salaveča maiss, vērtē baņķieris 1
Izveidotais nākamā gada budžets ir kā salaveča maiss, kurā ir mēģināts iespiest visas vēlmes, taču jautājums ir, vai ekonomika spēs attaisnot uz to liktās cerības un šīs vēlmes piepildīt, valdības akceptēto 2017.gada budžeta projektu komentēja “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
“No pozitīvajām iezīmēm ir jāpiemin mēģinājumi virzīt reformas izglītības jomā. Taču joprojām miglā ir tītas izmaiņas veselības nozarē, kas šobrīd tiek pastumta zem dīvāna cerībā, ka neliels finansējuma palielinājums un laiks uzrādīs nepieciešamo risinājumu. Tas nozīmē tikai vienu – šīs jomas sakārtošana turpinās kavēties,” atzīmēja Gašpuitis.
Tāpat viņš pozitīvi vērtēja to, ka budžetā ir iestrādāta fiskālā rezerve, lai gan lielāks uzsvars būtu bijis jāliek uz bezdeficīta budžeta sasniegšanu.
“Budžeta sakarā liela loma būs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformām, kas lielā mērā noteiks arī tālāko tempu nodokļu izmaiņās, budžeta izpildi un noskaņojumu uzņēmējdarbības vidē. Šobrīd it kā ir mēģināts noturēt solījumus par nozīmīgāko nodokļu necelšanu, taču līdz šim rosība ap nodevām un citu nodokļu izmaiņām ar lielu konsekvenci tomēr neizceļas,” pauda Gašpuitis.
Viņš arī atzīmēja, ka nākamajā gadā karsta tēma būs mikrouzņēmuma nodokļa izmaiņas, kā arī varēs novērtēt sociālo iemaksu izmaiņu ietekmi. Ļoti būtiski valdībai būs turpināt ekonomikas izaugsmes veicināšanas pasākumus un secīgu politikas īstenošanu, jo kritiskie punkti un nepieciešamības valdībai ir zināmas – jautājums ir tikai par politisko apņemšanos.
Valsts finanšu plānošanā ir gan pozitīvas iezīmes, gan satraucošas tendences, aģentūrai LETA savukārt pauda Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase.
“Runājot par 2017.gada budžetu, jāuzsver, ka valsts finanšu plānošanā ir novērojamas gan pozitīvas iezīmes, gan satraucošas tendences. Pozitīvi vērtējami tādi aspekti kā budžeta izdevumu pārskatīšana, kas varētu kļūt par pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru, kā arī fiskālā nodrošinājuma rezerves ieviešana u.c. Vienlaikus bažas rada budžeta plānošana ar deficītu ekonomikas izaugsmes laikā,” teica Traidase.
Viņa arī minēja, ka kopumā redzama ekspansīva fiskālā politika, kas stimulēs ekonomiku tikai īstermiņā un vienlaikus palielinās parādu. Netiks radīta tāda ekonomiskā vērtība, kas ļautu nākotnē vieglāk nomaksāt parādu. Turklāt visu pieejamo līdzekļu sadalīšana, neveidojot uzkrājumus, mazinās iespējas reaģēt krīzes brīžos.
Pēc Traidase paustā, budžeta izdevumu pieaugums galvenokārt veidots uz patēriņa kāpuma bāzes, ko sekmēs algu kāpums sabiedriskajā sektorā (+7,4% gads pret gadu), sociālo izdevumu pieaugums un būtisks kāpums preču un pakalpojumu iegādei (+10%). Lai gan ir vērojams arī investīciju pieaugums, uzlabojoties Eiropas Savienības fondu apgūšanai, tomēr tas ir būtiski mazāks nekā patēriņa izdevumu kāpums.
“Budžeta plāns brīdina par sociālās sistēmas ilgtspēju. Līdz ar lēmumiem un struktūras pārmaiņām izdevumu pieaugums sociālajā budžetā vidējā termiņā plānots straujāks nekā nodokļu ieņēmumu pieauguma temps. Turklāt jau 2017.gadā sociālā budžeta pārpalikums ir samazināts līdz 65 miljoniem eiro no iepriekš plānotajiem 156 miljoniem eiro (2016.-2018.gada ietvarbudžetā),” teica Traidase.
Budžeta projektā plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki, bet valsts budžeta izdevumi – par 681 miljonu eiro lielāki.
Likumprojektus par nākamā gada budžetu, tostarp 57 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru plānots iesniegt Saeimā 14.oktobrī.
