Mobilā versija
Brīdinājums -6.7°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Trešdiena, 24. janvāris, 2018
13. septembris, 2016
Drukāt

Vai tūristu mītnēs pieaudzis tūristu skaits?

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Staņislavs Backāns, SIA “Usma SPA” īpašnieks: “Mums ir jauni pakalpojumi un piedāvājumi, bet kopējais apmeklētāju skaits šogad nav palielinājies. Varu teikt, ka SPA apmeklējuma dati ir labāki nekā pagājušajā gadā, bet tas nav uz apmeklētāju skaita pieauguma rēķina. Kopumā jūnijā viesu skaits bija tāds pats kā pērn, jūlijā – uz naktsmītnēm ir palielinājums, bet augusts – sliktāks nekā pagājušajā gadā laikapstākļu dēļ. Šogad pieaudzis ārzemnieku treileru skaits, nedaudz arī palielinājies telts vietu skaits. Pagājušajā gadā varējām novērot, ka pie mums vairāk brauc cilvēki, kas dzīvo un strādā ārzemēs, bet šogad to nevaram teikt. Nav mums tādas statistikas. Turklāt nevienam jau nav uz krekla rakstīts, vai viņš ir Latvijā vai ārzemēs dzīvojošs latvietis.”

 

Daila Šmulāne, Smiltenes novada viesu nama “Trīssaliņas” saimniece: “Neesmu skaitījusi apmeklētājus, bet jūtu, ka mazliet vairāk ir nekā pagājušajā gadā. Ārzemju tūristu ir ļoti mazs procents, bet šogad novērojam, ka ciemos brauc igauņu tūristi, iepriekšējos gados tā nebija. Šajā sezonā arī redzam, ka jau ļoti savlaicīgi piesaka kāzas. Nākamais būs kāzu gads, mums jau desmit datumi aizrunāti. Iespējams, tas vairāk saistīts ar mūsu aktivitātēm sociālajos tīklos un to, ka mūsu klienti iesaka “Trīssaliņas” jau saviem draugiem. Ir tik patīkami, kad atbrauc viesi un saka – mūsu draugi jūs ieteica.”

 

Ainārs Streļčs, Kastuļinas pagasta viesu nama “Ezersētas” pārvaldnieks: “Šogad tūristu ir nedaudz vairāk nekā pagājušajā gadā. Ārzemnieki pie mums brauc reti, bet vairāk ir vietējo tūristu, kuri vēlas pavadīt laiku bez SPA un bez televizora. Ezers arī pie mums ir, var makšķerēt. Varu teikt, ka igauņu arī ir vairāk, lietuviešu – cik ir, tik ir. Sezona ir normāla. Tas ir kā jebkurā biznesā – kā strādā, tā sanāk. Ja ļoti centies, tad esi plusos. Jāņem arī vērā, ka lauku tūrismā ikviens darvas piliens var medus mucu sabojāt. Pat viens nepareizi izteikts vārds var spēlēt lielu lomu.”

 

Elga Ozola, Rucavas viesu nama “Bajāri” saimniece: “Šogad izjūtam, ka tūristu ir vairāk nekā citus gadus. Lielākoties tūristu skaits palielinājies uz ārzemnieku rēķina. Iespējams, tas ir tāpēc, ka esam kļuvuši aktīvāki ar reklamēšanos internetā. Piedāvājam pakalpojumus velotūristiem, ko viņi labprāt izmanto, jo viesu māja ir netālu no šosejas. Viņi pārnakšņo un dodas tālāk. Šogad ir vairāk tūristu, kas brauc no Lietuvas, un viņu mērķis ir gan Rīga, gan Sanktpēterburga. No Latvijas pretēja virzienā gan brauc mazāk. Pagaidām uz nākamo gadu vēl nav rezervētas naktsmītnes, šis process sāksies ap Jauno gadu.”

 

Anete Blaževiča, kempinga “Pāvilosta Marina” vadītāja: “Apgrozījums ir lielāks, jo tūristu skaits ir audzis tieši uz pavasara rēķina, kad klientu bija vairāk jau pirms sezonas sākšanās. Jo vasaras mēnešos mums kā jau parasti apmeklētāju skaits ir liels un savu kapacitāti vairs nevaram audzēt. Piedāvājam brīvdienu mājas, telšu vietas un kemperu vietas. Šogad redzam, ka telšu vietas pieprasa nedaudz mazāk, bet to kompensē kemperu vietu pieaugums. Tradicionāli daudz brauc Vācijas tūristi, bet šogad ir daudz viesu no Šveices – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir 100 procentu pieaugums. Arī no Čehijas, Austrijas un Lietuvas brauc – lietuviešu ir vairāk nekā citus gadus. Iespējams, notiekošais pasaulē dara savu un cilvēki vairs nebrauc uz zemēm, kas kļuvušas bīstamākas, bet to vietā izvēlas vēl neredzētas zemes. Varu arī teikt, ka pie mums daudzi atgriežas atkārtoti un lojālo klientu skaits tikai palielinās. Liela daļa izvēlas kempingus, kas ir viņu ceļvežos – tie ir droši un pārbaudīti. Varu teikt, ka diezgan jau ir rezervēts nākamajam gadam. Arī rudens izskatās labi.”

 

UZZIŅA

* Latvijas lauku tūrisma mītnēs šogad apgrozījums kopumā varētu pieaugt par 10 – 15%. Lauku tūrisma mītnēs ir palielinājies gan vietējo iedzīvotāju, gan arī ārzemju tūristu skaits.

* Ļoti daudz ārzemju latviešu, kas ir aizbraukuši, atgriežas ceļot pa Latviju. Šogad Latvijas lauku tūrisma mītnēs ir būtiski krities Krievijas tūristu skaits, taču to kompensē emigrējušo Latvijas iedzīvotāju pieprasījuma pieaugums pēc naktsmājām Latvijas laukos.

Avots: “Lauku ceļotājs”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. No kā es iekasēšu, kad tu izkusīsi?!

Aģentūra LETA ziņo, ka vairāki SIA “Rīgas ūdens” (“RŪ”) klienti saņēmuši apjomīgus rēķinus par lietus notekūdeņu sistēmas lietošanu teju divu gadu ilgā periodā. Viena no “Rīgas ūdens” klientēm 18. janvārī saņēmusi 1053 eiro rēķinu, bet tā apmaksas termiņš noteikts 25. janvāris. “RŪ” skaidro, ka rēķini sastādīti, balstoties uz 2016. gadā pieņemtajiem noteikumiem, kuri paredz, ka no 2016. gada aprīļa iedzīvotājiem jāveic samaksa par notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā. “Šo nodevu lielākā daļa klientu maksā jau kopš 2016. gada, kā tas paredzēts noteikumos, taču inventarizācijas laikā secinājām, ka šo maksu neveic aptuveni 300 objekti, kuriem visiem šobrīd ir izsūtīti rēķini par periodu kopš 2016. gada pavasara,” skaidroja “RŪ” pārstāvis. Izsūtītajos rēķinos iedzīvotāji tiek informēti arī par to, ka uzņēmums īpašuma apsekošanu, lai noteiktu notekas koeficientu, pēc kura veic maksas aprēķinu, veiks līdz martam.

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+