Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. decembris, 2015
Drukāt

Nākamais gads – liesāks (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Šogad, salīdzinot ar aizvadītajiem gadiem, sarucis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka varējuši nopelnīt un ka pieticis naudas izdevumiem par mājokli, uzturu un citām dzīves vajadzībām.

 

Trešdaļai sliktāk

“Swedbank” Finanšu institūta uzdevumā no sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujātajiem aptuveni 1000 iedzīvotājiem vien piektā daļa atzinusi, ka par dzīvi nevarot pārlieku žēloties. Toties trešdaļa aptaujāto domā, ka šā gada laikā viņu labklājība vairāk vai mazāk pasliktinājusies. Visvairāk to ietekmējusi preču un pakalpojumu sadārdzināšanās, neparedzēti izdevumi sadzīves trūkumu neatliekamai novēršanai (mājokļa vai auto remonts u. c. un elektrības cenu “brīvlaišana”).

“2014. gadā divu pieaugušo un divu bērnu ģimene, mēnesī patērējot 350 kWh, maksāja vidēji 50 eiro, bet šogad par tādu pašu patēriņu bija jāmaksā jau aptuveni 56 eiro,” stāsta “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Citu labklājības pasliktināšanās iemeslu vidū iedzīvotāji vēl nosaukuši arī augošos nekustamā īpašuma nodokļus, neplānotus izdevumus veselības aprūpei, apkures cenu sadārdzināšanos, atalgojuma samazinājumu, darba zaudējumu, kā arī pārāk lielu kredītu slogu.

“Kaut arī oficiālā statistika rāda, ka šogad iedzīvotāju ienākumi ir pat auguši un ka valstī inflācijas nav, iedzīvotāji ar maziem un vidējiem ienākumiem savos maciņos nejūt ne darba algas palielinājumu, ne iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu, ne lielākus pabalstus. Un jo­projām ir pārliecināti, ka nekādu uzlabojumu nav. Tie tomēr bijuši. Pirmkārt, valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem saņemt bankās hipotekāros kredītus jau uzcelta mājokļa iegādei vai jauna celtniecībai. Otrkārt, brīvpusdienas daudzbērnu ģimeņu atvasēm līdz 4. klasei, ko atzinuši arī SKDS aptaujātie iedzīvotāji,” piebilst “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

“Swedbank” Finanšu institūtā rēķina, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums vidējās algas (808 eiro “uz papīra”) saņēmējam šogad esot devis papildus ap 6,5 eiro mēnesī jeb 78 eiro gadā.

Citu ieguvumu vidū aptaujātie nosaukuši minimālās darba algas palielinājumu (pērn 320 eiro, šogad 360 eiro), jau pieminētās brīvpusdienas daudzbērnu ģimeņu atvasēm līdz 4. klasei, cenu samazinājumu atsevišķām patēriņa precēm, darba atrašanu.

 

Vien aptuveni piektā daļa SKDS aptaujāto iedzīvotāju pareģo, ka dzīve nākamgad mazliet uzlabosies, savukārt lielākā daļa domā, ka nekādu uzlabojumu nebūs vai klāsies vēl sliktāk nekā šogad.

Prognozējot izdevumus, kuri nākamgad būs lielāki, vairāk nekā puse aptaujāto atzīst, ka sadārdzināsies mājokļa uzturēšana, tostarp nekustamā īpašuma nodoklis un komunālie pakalpojumi. Gandrīz pusei aptaujāto šķiet, ka augs izdevumi par veselības aprūpi, sadārdzināsies pārtikas, sadzīves preču, elektrības cenas, tāpat transports un sakari.

“Izdevumu palielinājumu, visticamāk, radīs namu apsaimniekošanas sadārdzināšanās – no 2016. gada 1. jūlija namu apsaimniekošanas pakalpojumus apliks ar 21% pievienotās vērtības nodokli,” spriež “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Viņaprāt, ieguvumu ziņā nākamais gads Latvijas iedzīvotājiem būs liesāks nekā šis. Iedzīvotāju ienākumus ietekmēs Saeimas atteikšanās no agrāk plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma līdz 22%. Tāpat strādājošos skars kopā ar valsts budžeta likumu pieņemtie grozījumi vairākos nodokļu likumos: minimālās algas palielinājums par 10 eiro (360 eiro vietā 370 eiro), kā arī atvieglojums 10 eiro apmērā apgādniekiem par apgādājamiem (165 eiro vietā 175 eiro). No apgādājamo saraksta nākamgad gan izsvītroti pilngadību sasnieguši un darba spējīgi bērni, kuri neturpina mācības.

“Swedbank” Finanšu institūtā rēķina, ka likumu grozījumu ietekmē nākamgad minimālās algas pelnītāji “uz rokas” varētu saņemt par 6,90 eiro vairāk nekā šogad. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums 10 eiro apmērā strādājošajam varētu dot papildus 2,30 eiro mēnesī par vienu apgādājamo.

Iedzīvotāju ienākumus ietekmēs arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās daļas dažādošana jeb neapliekamā minimuma diferencēšana. Tas savukārt nozīmē, ka pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atgūšanai no 2017. gada visiem strādājošajiem būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarācijas. Vēl jaunums ir tas, ka no 2016. gada par attaisnotajiem izdevumiem uzlūkos izdevumus par bērnu interešu izglītību. Arī par tiem 2017. gadā, deklarējot 2016. gadā gūtos ienākumus, iedzīvotājiem būs iespējams saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokli.

20151218201752_4912

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Protams .jo riijiigajai valdiibai bija sev jaapieliek 600 eiro ,ko tur ko briiniities

  2. ir sliktāk, un jūtami Atbildēt

    Finasiàlā ziņā ir ļoti jūtama dzīves līmeņa pasliktināšanās, nopietni, visu laiku nāk maksājumi klāt, bet algas kopš krīzes laika samazināšanas ir nemainīgas, kaut gan faktiski inflācijas dēļ tās kļūst mazākas.

  3. 2015.gadu sākām ar diviem būtiskiem sadārdzinjumiem – 40% pieaugumu valsts uzņēmuma tirgotajai mūsu pašu elektrībai, kur mēnesī maksàju 50 eur, tgd sanāk 90 (un nekådi tur pētījuma 56eur), un dubultā tika sadārdzināta maksa par braukšanu sabiedriskajā transportā.

  4. Trekni gadi ir bijuši tikai bezgodīgajiem priHvatizētājiem.
    Tauta dzīvo vēl sliktāk, kā padomijas gados !

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+