Mobilā versija
Brīdinājums +14.4°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
30. decembris, 2014
Drukāt

Kāds lauksaimniekiem bija aizvadītais gads, un kādi izaicinājumi gaidāmi 2015. gadā? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Lauksaimniekus visvairāk ietekmēja aizliegums Krievijā ievest pārtikas produktus, kā arī Āfrikas cūku mēris. Bioloģiskajiem saimniekiem, kuru darbošanos vairāk ietekmē dabas apstākļi, aizvadītais bija ļoti normāls gads. Labā vēsts ir SIA “Lat Eko Food” atvērtā bērnu pārtikas produktu rūpnīca Ādažos, kur bioloģiskās izejvielas piegādās mūsu saimnieki. Pirmais solis ir veikts zaļo iepirkumu īstenošanā, proti, produktu piegāžu nodrošināšanā skolām un bērnudārziem no tuvākajām saimniecībām. Šajā gadā sākām arī informatīvo kampaņu par bioloģiskajiem produktiem, kas turpināsies nākamos divus gadus. Nākamajā gadā izaicinājums lauksaimniekiem būs saprast un īstenot jaunās, videi draudzīgākās ES saimniekošanas prasības. Bioloģiskajiem lauksaimniekiem būs gan sarežģītākas, gan arī vienkāršākas prasības. Aicinu saimniekus stāties lauksaimnieku biedrībās, lai uzzinātu jaunumus par izmaiņām atbalsta saņemšanā un lai piedalītos lauksaimniecības politikas veidošanā.”

 

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Vangalis, Sesavas pagasta zemnieku saimniecības “Sniedzes” saimnieks: “Aizvadītais gads bija ar saviem trikiem un niķiem, tostarp labības un rapšu pārsēšanu pavasarī. Ar zemajām graudu cenām rudenī. Tomēr tāds ir lauksaimnieka bizness zem klajas debess. Ikvienam ir jāizvērtē, cik daudz viņš ir gatavs riskēt. Kopā ņemot, aizvadītais bija vidēji normāls gads. Nākamais gads solās būt sarežģītāks nekā aizvadītais. Būs jāpielāgojas jaunajām ES zemes apsaimniekošanas prasībām. Uz tām skatos kā uz politiķiem – nepatīk, tomēr nekā labāka nav. Nav izvēles.”

 

 

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Jānis Bērziņš, biedrības “Latvijas dārznieks” prezidents: “Krievijas krīze augļu un dārzeņu audzētājus tieši ietekmēja maz, tomēr netieši cietām no cenām, kas kritās par aptuveni 30%. Iemesls ir Nīderlandes un Polijas lauksaimnieku produkti, ko pārdeva Krievijā. Atšķirībā no piensaimniekiem, kas pēc iepriekšējās krīzes baudīja arī labus gadus, dārzeņu audzēšana īsti vēl atguvusies nebija. Tomēr palīdzēs ES atbalsts zaudējumu segšanai. Ļoti jūtami nozarei palīdzēja izmaiņas Administratīvo pārkāpumu likumā, kas palielināja sodus par izcelsmes valsts nenorādīšanu augļu un dārzeņu tirdzniecībā. Aizvadītajā gadā Saeimā ievēlēja arī lauksaimnieku organizāciju pārstāvjus Armandu Krauzi un Valteru Dambi, kas dod cerības uz atbalstu nozarei svarīgu jautājumu izskaidrošanā un risināšanā. Aizvadītajā gadā jūtami uzlabojās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes loma dažādu samezglojumu risināšanā. Tomēr sāpināja ažiotāža ap Bulduru Dārzkopības skolu. Izskatās, ka kāds ir noskatījis sev skolas ēkas. Nākamajā gadā vienlaikus ar krāsotās bezakcīzes degvielas ieviešanu jūlijā mainīsies arī piešķirtās degvielas normas, dārzeņu audzētāji un lopkopji būs ieguvēji. Ļoti daudzsološs mūsu nozarei izskatās saistošais maksājums, ko varēs saņemt 2016. gadā.”

 

 

 

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Silvija Dreijere, Latvijas Lauku konsultāciju centra lopkopības nodaļas vadītāja: “Aizvadītais bija diezgan smaga darba gads ar samērā zemām cenām visai lauksaimniecības produkcijai. Katrā saimniecībā bija jāpārplāno, ko un kā darīt. Nākamais gads, jācer, būs labāks, tomēr vieglāks tas nebūs. Jācer, ka beigsies Krievijas krīze un piensaimniekiem būs vieglāk pārdot piena produktus. Piena ražotāji pirmo un arī pēdējo reizi pārpildīs kvotu, kas būs smags pārbaudījums. Būtu normāli, ja, esot zemai piena cenai, varētu vairāk ražot, tomēr patlaban kvota to neļauj. Pēc tās atcelšanas vismaz varēsim vairāk ražot pienu. Nākamā gada pirmajā pusē, visticamāk, piena ražotājiem nebūs viegli. Tomēr grūtībās norūdāmies. Iespējams, lauksaimnieki kļūs vienotāki un spēcīgāki.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Jāsmejas par to, ja kāds domā, ka pseido lauksaimnieku Krauzes un Dambja ievēlēšana Saeimā kaut ko mainīs! Abi divi izcili karjeristi, un abi domā tikai par savu labumu, par pārējiem viņiem nospļauties!

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (13)Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Lēnām un prātīgi. Ka tik kaut kas nenotiek…

Pārejai uz izglītību tikai latviešu valodā jānotiek pakāpeniski – šādu viedokli trešdien žurnālistiem paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, komentējot ieceri pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai valsts valodā, par ko paziņojis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Valsts prezidents teicis, ka ir jādomā, kā un ko labāk darīt, lai risinātu šo jautājumu, ziņo LETA. Izglītības un zinātnes ministrijai ir dots uzdevums sagatavot informatīvo ziņojumu, kurā tiks precīzi aprakstīts, kādā veidā šo jautājumu varētu risināt. “Kad būs šis ziņojums, tad arī varēs sniegt vērtējumu, bet pašreizējā situācijā tā vēl ir tikai ideja, kas tiek apspriesta,” piebilda Vējonis.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (15)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+