Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. jūnijs, 2015
Drukāt

Nākamajā gadā kadastrālās vērtības lauku īpašumiem augs vidēji par 30% (10)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Lauku īpašumiem – lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm – nākamajā gadā mainīsies kadastrālās vērtības vidēji valstī par 30%. Pārējiem īpašumu veidiem, ja īpašumos nav veiktas izmaiņas, piemēram, veiktas pārbūves, kadastrālā vērtība nemainīsies, informē Valsts zemes dienests (VZD).

Kadastrālo vērtību izmaiņas neskars dzīvojamo, komercdarbības un ražošanas ēku īpašniekus, jo šajās īpašumu grupās kadastrālo vērtību bāzes vērtības jau trešo gadu nemainās – tās stabili saglabājas 2014.gada līmenī.

Izmaiņas skars lauku zemes īpašniekus, kas salīdzinoši ir neliela īpašnieku grupa. Svarīgi apzināties, ka šogad, 2015.gadā, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm kadastrālās vērtības joprojām ir balstītas 2011. un 2012.gada darījumu cenās. Savukārt 2016.gadam apstiprinātā lauku zemes vērtību bāze ir izstrādāta, analizējot 2012. un 2013.gada tirgus darījumus. Kaut arī 2016.gadā lauku zemes kadastrālās vērtības palielināsies, tās joprojām būs ievērojami zemākas nekā šobrīd tirgus darījumos izmantotās vērtības.

Nākamajā gadā kopējā īpašumu vērtība valstī tiek prognozēta ap 28,3 miljardiem eiro (2015.gadā – 27,6 miljardi eiro). Kaut arī atsevišķās pašvaldībās lauku zemēm vērtību pieaugums procentuāli ir ievērojams, kopējais vērtību kopsummu pieaugums valstī ir 2%.

Lauku īpašumu kopējā vērtība no visu vērtību kopsummas veido 2,9 miljardus eiro jeb 10%.

Lauku zemēm vērtību izmaiņas būs gandrīz visās lauku pašvaldībās – no 5% pieauguma Saulkrastu novadā līdz vairāk nekā 50% pieaugumam trīs novados – Alojas, Burtnieku un Mazsalacas. Savukārt kopējais vērtību pieaugums šajos novados būs salīdzinoši mazāks – 36% Alojas, 22% Burtnieku un 25% Mazsalacas novadā.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas un attiecīgi arī bāzes vērtības atšķiras gan vienas pašvaldības robežās, gan starp pašvaldībām. Tā kā cena ir atkarīga no zemes kvalitātes vai produktivitātes, tad vienas pašvaldības robežās viena hektāra vērtība var atšķirties pat 10 reizes, piemēram, no 100 eiro par hektāru par akmeņainu ganību līdz 1000 eiro par hektāru par auglīgu meliorētu aramzemi.

Vairāk nekā divās trešdaļās Latvijas teritorijas labas lauksaimniecības zemes viena hektāra kadastrālā vērtība ir mazāka nekā 1000 eiro par hektāru. Kopumā kadastrālo vērtību pieaugumi dažādos novados ir atšķirīgi. Lielākie vērtību pieaugumi ir tajās lauku pašvaldībās, kur līdz šim lauku zemes tirgus ir bijis neaktīvs un zemes cenas salīdzinoši mazas.
Piemēram, viens no lielākajiem vērtību kāpumiem ir Isnaudas pagastā – pieaugums no 450 uz 650 eiro par hektāru vai Murmastienā – no 550 uz 800 eiro par hektāru. Vērtību pieaugums ir arī auglīgajās Zemgales teritorijās, piemēram, Codes pagastā – no 1500 uz 2000 eiro par hektāru, jo darījumu cenas daudzos gadījumos jau pārsniedz 3000 eiro par hektāru (prognozēto vērtību izstrādes periodā reģistrēti 30 darījumi ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi).

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Jocīgi, ka zemes gabals, kuram vēl padsavienības laikos vērtējums ballēs nepārsniedza 20, tik pēkšņi par trešdaļu dārgāks kļūst! Kā to samērot ar 50 balles vērtu zemi?

  2. Arī šorīt rīta intervijā Latvijas Bankas prezidents godīgi pateica [Kas gribēs investēt Latvijā ja jau tagad paziņoka VZD kā PSRS laikāiejauksies zemes vērtības pacelšanā par 30%]?Un kas būs nākošgad?

  3. Visinteresantākais ir tas, ka man nemeliorētā nomas zeme, kurai agšņu analīzes viszemākās, novērtētas par daudz augstāku kadastrālo vērtību nekā meliorētā zeme ar daudz labāku auglību. Tad varam spriest kā strādā VZD.

    • Ja VZD nodarbotos ar augsnes auglības vērtēšanu un kadastrālās vērtības noteikšanu, tad neatliktu laika stulbu lēmumu pieņemšanai. Padsavienības laikos bija iespējas papētīt augšnu kartes savas dzīves vietas tuvumā. Ļoti labi iegaumēju dažu zemes gabalu vērtējumus. Daži zemes gabali, kas bija vērtēti kā smiltāji (tātad praktiski bez auglīgā augsnas slāņa), jaunākajos vērtējumos jau ieskaitīti aramzemē, ar atbilstošu pagasta vidējo zemes vērtību.Atcerēsimies, ka senāk, lai zemes vērtību noteiktu, bija krietni jāpastrādā, arī datoru nebija, analīžu veikšanai bija daudz laika un spēka jāpatērē. Laiki bija riebīgi, bet vai tagad birokrātijas stulbums ir mazinājies?

  4. Lauksaimniecības zemes vērtība ar katru gadu krītas, jo krītas zemes auglība aplamas apstrādāšanas dēļ. Bet, re, kadastrālā vērtība augšot. Mūsu ierēdņi ir no Marsa, viņiem taču nav jāzina, kas notiek ar zemi.

    • HAHAHA, labs joks, cirkā strādā?

      • Runa iet pat lauksaimniecisko vērtību, tas gan saprotams ļoti nedaudziem. Aplami ir sajūsmināties par savu nezināšanu.

    • Es veel labi atceros, kaa 90 tos gados, kad vaacieshi ar latviesha starpnieciibu uzpirka lauku maajas Madonas apkaartnee, par 1 ha maksaaja kaadus 100 €. Tagad to pashu zemi paardod par 1500€ par 1 ha. Taadeelj Juulijs izplata melus- Zemi mees vaacieshiem nedriiksteejaam toreiz paardot. Taa bija pashiem jaapstraadaa!

  5. Paliek arvien skaistāk dzīvot Atbildēt

    Kadastrālā vērtība – Ulmaņa pirmskara laikā tā bija graudu pūri no hektāra. Lūdzu subsīdijas eiropas līmenī, tad runāsim par tirgu. Es nepārdodu – kāpēc man pieaug kadastrālā vērtība. Ja pārdodu – maksāju nodokli/ Kāpēc!!!!!

  6. Krievijā Pasaules tidzniecības organizācija uzdeva tuvakā laikā beigt VZD iejaukšanos tirgus ekonomikā,šai sakarā 19 apr. [Laikā] Putins uzdeva visāminstitūcijām izlabot visus likumuspar ikgadējo vērtēšanu unizslēgt būvju inventarizāciju pēc nodošanas ekspluatācijā. Pieminēja ka atbildē UZRĀDIS kaES valstiIs nenosaucot tieši Latviju ŠIE MURGI IR SPĒKĀ.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+