Nākamajā krīzē glābs Eiropas Monetārais fonds 0
Eiropas Komisija izstrādājusi ceļvedi ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai, tostarp pasākumiem turpmākajos 18 mēnešos.
Eiropu skārusī finanšu un ekonomikas krīze nesākās eirozonā, taču izgaismoja dažus tās institucionālos trūkumus, atzīst Eiropas Komisija (EK). Pēc desmit gadiem Eiropa piedzīvo stabilu atlabšanu un visās dalībvalstīs ir vērojama ekonomikas izaugsme, bezdarba līmenis ir sasniedzis zemāko rādītāju kopš 2008. gada, ekonomiskais noskaņojums ir vislabākais kopš 2000. gada, secina EK.
“Neatkarīgi no tā, cik daudz stiprinām savu izturību, ekonomiskie šoki joprojām var mūs ievainot. Ja tas notiks, mēs būsim atkarīgi no krīzes menedžmenta kapacitātes spējas būt stipriem. Mums vajag novērst ekonomiskos šokus, sākot ar to izplatību un beidzot ar ilgstošām rētām mūsu ekonomikā. Tas notika eirozonā pirms desmit gadiem, un mums kopīgi jāstrādā, lai nepieļautu to vēlreiz,” vēsta Valdis Dombrovskis, EK priekšsēdētāja vietnieks.
Publiskotajā ceļvedī ir uzrādīti risinājumi atlikušo problēmu risināšanai Ekonomiskajā un monetārajā savienībā (EMS). EK ierosina izveidot Eiropas Monetāro fondu (EMF). Nākamajā krīzē, kad tāda nāks, palīdzību jau spēs sniegt EMF, kurš jau tagad ir divarpus reižu lielāks nekā Starptautiskais valūtas fonds.
“Piecu gadu laikā aizdevumos esam izsnieguši 270 miljardus eiro, kas ir divarpus reižu vairāk, nekā Starptautiskais valūtas fonds finansējis visā pasaulē šai pašā laika posmā,” iepriekš “LA” skaidroja vācietis Klauss Reglings, Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izpilddirektors. EMF tiktu veidots tieši uz šīs institūcijas bāzes. “Naudu mēs iegūstam no investoriem, izlaižot vērtspapīrus par ļoti izdevīgām likmēm. Tās ir trīsreiz zemākas nekā SVF. Tas ir tāpēc, ka mums ir augsts kredītreitings un augstākais pašu kapitāls starp visām starptautiskajām finanšu institūcijām – 80 miljardi,” pamatoja Reglings.
EK ierosina dubultot atbalstu dalībvalstīm strukturālo reformu veikšanai (līdz 300 miljoniem eiro). Savukārt jaunizveidotais amats – Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs – Komisijas ieskatā varētu būt EK priekšsēdētāja vietnieks un vienlaikus Eirogrupas priekšsēdētājs.
Četri būtiskākie priekšlikumi EMS padziļināšanai:
Izveidot Eiropas Monetāro fondu.
Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību iestrādāt ES tiesiskajā regulējumā.
Četri jauni budžeta instrumenti eirozonai:
atbalsts dalībvalstīm strukturālo reformu veikšanai,
īpašs konverģences mehānisms dalībvalstīm, kas stājas eirozonā,
banku savienības atbalsta mehānisms,
stabilizācijas funkcija investīciju apjomu saglabāšanai.
Iedibināt Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amatu.
