Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. aprīlis, 2012
Drukāt

Nākamgad “Latvijas Valsts meži” vairs tik dāsni nebalstīšot kultūru

verpe_leta2

Par VAS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) pērn noziedoto naudu izveidotajā un kopumā ar 80 tūkstošiem latu finansētajā filmu mērķprogrammā “Latvija šodien”, kurā paredzēts veidot tagadnei un vēsturei nozīmīgas liecības par Latvijas valsti, līdz 2013. gada 18. novembrim jātop astoņiem interesantiem filmprojektiem – no tiem sešām dokumentālajām filmām.

 

To vidū būs arī režisores Dzintras Gekas dokumentālā videofilma “Dieva putniņi” – par tā saucamo “displased persons” (DPs) nometnēm pēc Otrā pasaules kara (piešķīrums – 3300 latu).

Vakar notikušajā VKKF preses konferencē izskanēja arī, ka “LVM” nākamgad vairs nevarēšot tik dāsni ziedot kultūrai, jo mežu ciršanas darbu samazinājuma dēļ šogad saruks uzņēmuma kopējā peļņa.

VKKF direktors Edgars Vērpe uzsvēra, ka, pateicoties “LVM” ziedojumam, šogad izdevies palielināt līdzekļus reģionālajām kultūras mērķprogrammām. Šobrīd jau noslēdzies konkurss divās – Latgales (piešķīrums 32 785 latu) un Kurzemes (25 500 latu) – programmās, bet Zemgalē un Vidzemē vēl noris iesniegumu vērtēšana. Latgalē naudas pieticis, lai varētu atbalstīt katru trešo iesniegto projektu (vidēji 17%), bet Kurzemē no katra pieprasītā lata atbalstīti tikai 13 santīmi. Praksē tas nozīmē, ka naudas ticis vairāk projektiem, bet ar krietni mazākām summām. E. Vērpe arī informēja, ka, iespējams, jau tuvākajā nākotnē VKKF lēmumos var gaidīt kādas izmaiņas, jo 10. maijā astoņās tā nozaru komisijās darbu sāks 32 no jauna izraudzītie eksperti. Vairākās nozarēs – piemēram, vizuālajā mākslā un literatūrā – VKKF ir vienīgais finanšu avots, kas uztur tajās radošo procesu. Savukārt ekspertiem, lai gan bieži vainotiem subjektīvismā un savējo interešu lobēšanā, ir “spēks rokās” lēmumu pieņemšanā. Uz šo godu kultūras ļaudis gan nemaz tik ļoti neraujas. Visvairāk pretendentu – 25 – šogad vēlējās strādāt vizuālās mākslas nozarē. Literatūras nozarē, kurā parasti ekspertu komandu diezgan grūti izveidot, šogad bijuši astoņi pieteikumi uz četrām vietām. Vismazāk to bijis mūzikas un dejas mākslas, kā arī teātra nozarē (tikai pieci uz četrām vietām).

 

“Absolūti objektīvi jau nemaz nav iespējams izvērtēt, tāpēc katrs komisijas lēmums ir septiņu neatkarīgu vērtētāju lēmums,” uzsvēra E. Vērpe.

 

Savukārt filmu programmas konkursa komisijas pārstāvis Jānis Putniņš, vaicāts par izšķirošajiem kritērijiem, pēc kuriem vadījās komisija, norādīja, ka priekšroka tikusi projektiem, par kuriem komisijai bijusi pārliecība par to reālām īstenošanas iespējām, jo tie jau saņēmuši nopietnu līdzekļu piešķīrumu no Nacionālā kino centra. Viņš arī pauda nožēlu, ka šajā konkursā tikpat kā nebija pieteiktas arī animācijas un īsfilmas, kurām VKKF konkursi šobrīd ir vienīgais veids, kā tikt pie valsts finansējuma.

 

Uzziņa

Trīs lielākie finanšu piešķīrumi 
VKKF filmu programmā “Latvija šodien” 
(no 27 projektiem atbalstīti 8)

Gata Upmaļa spēlfilma “Džimlai Rūdi rallalla!” – 20 000 latu.

Lailas Pakalniņas filma “Skurstenis” – 14 000 latu.

Aijas Bērziņas dokumentālā filma “Latvijieši” – 13 200 lati.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+