Nākamgad sola lētāku elektrību 8
OIK cena būs zemāka, taču arī pašiem patērētājiem, lai maksimāli samazinātu elektrības rēķinu, jāizvērtē pieslēguma jaudas.
“Ja salīdzina Latvijas elektroenerģijas cenas ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm, mums ir trešie augstākie elektroenerģijas maksājumi apstrādes rūpniecībā un piektais augstākais obligātās iepirkuma komponentes maksājums (OIK) – 26,8 eiro/MWh. Igaunijā par OIK jāmaksā 14 eiro, Lietuvā 15 eiro, kas būtiski ietekmē uzņēmumu konkurētspēju,” sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka EM piedāvā elektrostacijām ar jaudu virs 100 MW (Rīgas TEC-1 un TEC-2) atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju – 454,28 miljonus eiro, ko no saviem pamatlīdzekļiem segtu “Latv-energo”. Summa atbilst Rīgas TEC aktīvu vērtībai, savukārt turpmāk koģenerācijas stacijas ik gadu saņemtu 25% no līdzšinējā atbalsta.
Šāds solis samazinātu nākotnes saistības par 262,01 miljonu eiro, kas jau no nākamā gada 1. janvāra ļaus samazināt OIK no 26,8 eiro līdz 25,79, bet 2020. gadā – līdz 24,92 eiro. Arī nākamos gadus OIK turpinātu kristies.
No trim izvēlēts ceturtais
Jau šobrīd ir veikti vairāki soļi, lai samazinātu OIK slogu, taču jaunais risinājums būs radikālākais no visiem. Iepriekšējie risinājumi bija, piemēram, OIK maksas fiksēšana uz esošajiem 26,79 eiro par MWh, jaunu atļauju neizsniegšana un esošo termiņu ierobežošana, atbalsts energoietilpīgajiem apstrādes uzņēmumiem un spēkstaciju pārkompensācijas novēršana (abi saskaņoti ar Eiropas Komisiju), kā arī OIK diferenciācija pēc pieslēguma jaudas.
Bijuši trīs varianti, kā samazināt OIK. “Standarta risinājums būtu turpināt OIK segt no “Latvenergo” dividendēm, bet tādējādi samazinātos valsts pamatbudžeta ieņēmumi, ko negribēja budžeta plānotāji. Otrs risinājums – turpināt subsidētās elektroenerģijas nodokli, kā arī vēl piemaksāt no “Latv-energo” dividendēm, taču šis risinājums ir ļoti riskants, jo varētu radīt uzņēmumu bankrotus. Trešais bija atteikšanās risinājums, maksājot koģenerācijas stacijām mazu daļu no OIK, plus atkal investējot “Latv-energo” dividendes, taču tas nozīmētu to, ka stacijas nevarētu nodrošināt stabilu un nepārtrauktu elektrības piegādi, kas novestu pie jaudas deficīta Baltijas reģionā un periodiskiem jaudas atslēgumiem, sākot ar 2020. gadu. Šo ideju beigās vienkāršojām, nolemjot stacijām kompensēt OIK ar vienreizēju maksājumu, kas ļautu TEC strādāt, bet no kā neciestu valsts budžets, kā arī samazinātos maksa par elektrību,” uzsvēra J. Patmalnieks.
Pieslēguma jaudu vajag izmantot efektīvi
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons uzsver, kaut arī lielāko daļu patērētāju gaida elektrības rēķina samazinājums, tomēr daļai jārēķinās ar cenu kāpumu. Regulators aicina ikvienu izvērtēt pieslēguma jaudas. Joprojām daudzi lietotāji elektrību patērē neefektīvi un spītīgi turpinot izmantot, piemēram, 3 fāžu pieslēgumu, kaut arī patēriņš ir niecīgs.
Pēc “Sadales tīkla” uzņēmuma tarifu struktūras izmaiņām, 43 tūkstošiem pieslēgumu veikta jaudas samazināšana, kā arī 31 tūkstotim mājsaimniecību mainīta pieslēguma jauda. Tas nozīmējot, ka arvien vairāk cilvēku cenšoties samazināt elektrības rēķinus. “Nedēļā saņemam ap 150 pieteikumu no klientiem ar lūgumu samazināt jaudas. Kā samazināt elektrības rēķinu? Atsakieties no faktiski neizmantotas jaudas, apvienojiet vairākus mazus jaudas pieslēgumus vienā, sezonālajiem darbiem atsakieties no pieslēguma uz laiku līdz 6 mēnešiem, izvēlieties atbilstošāko tirgus cenas piedāvājumu un izvērtējiet energoefektivitātes iespējas – varbūt laiks nomainīt vecu ledusskapi pret jaunāku un ekonomiskāku,” sacīja “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.
Līdz ar to no nākamā gada elektrības rēķinā OIK maksājumu turpmāk veidos mainīgā daļa, kas būs proporcionāla patērētājai elektrībai, un fiksētā daļa jeb jaudas komponente, kas būs atkarīga no izmantotā sistēmas pakalpojuma veida.
