Latvijā
Politika

Nākamgad – solījumu pildīšanas budžets? 16

Foto – Edijs Pālens/LETA

Rīt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola dodas uz Saeimu ar portfeli, kurā ir nākamā gada valsts budžeta likumprojekts. Tam pievienoti vēl 57 likumprojekti, kuri ietver pasākumus valsts ieņēmumu palielināšanai, kā arī likumprojekts par vidējā termiņa budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Finanšu ministre nodēvējusi budžeta likumprojektu par solījumu pildīšanas budžetu. Tā prioritātes ir reformas veselības un izglītības nozarēs, kā arī sabiedrības drošība. Kā viņa atzīst, lielu daļu no šīm jomām nepieciešamā papildu finansējuma esot izdevies atrast, pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai.

Darba devējiem un darba ņēmējiem jautāju, vai Finanšu ministrijā sagatavotais valsts galvenais likumprojekts apmierina un vai tas sabiedrībai būs labāks nekā aizvadītajos gados izveidotie.

“Budžeta projektā diezgan liels uzsvars likts uz ieņēmumu palielināšanu, pastiprinot ēnu ekonomikas apkarošanu, kas, protams, būs ieguvums legālajai uzņēmējdarbībai,” atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns, “pašlaik tam uzņēmējam, kas godīgi maksā visus nodokļus, ir ļoti grūti konkurēt vienā tirgū ar tiem, kuri daļēji vai pilnīgi izvairās no nodokļu maksāšanas. Viens no ieguvumiem būs darbaspēka nodokļu nepiemērošana uzņēmējiem, kuri koplīguma ietvaros nodrošina darbiniekiem ēdināšanu. Ar darba nodokļiem neapliks maksājumus par ēdināšanu līdz 40 eiro vienai nodarbinātai personai mēnesī.”

Viņaprāt, atzinīgi jāvērtē jaunā kārtība taksometru pārvadājumu uzņēmumiem, paredzot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas avansā 130 eiro apmērā, rēķinot uz vienu automašīnu. “Tā liks lielākajai daļai uzņēmēju vismaz kaut ko samaksāt nodokļos, kā arī šajā nozarē nodarbinātajiem būs vismaz minimālas sociālās garantijas,” saka Pēteris Leiškalns.

“Budžeta projekta trūkums ir tas, ka nesamazinās darbaspēka nodokļi. Arī nākamgad tie būs visaugstākie Baltijā, īpaši vidējam un augstam atalgojumam. Tādējādi joprojām tiks kavēta ekonomikas virzība uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma sektoriem,” spriež Pēteris Leiškalns.

Pēc LDDK pārstāvja domām, ekonomikas attīstību tāpat kavēs arī solidaritātes nodokļa saglabāšana. Ja šā nodokļa ietekmē kāds uzņēmējs pārcelsies uz citu valsti, Latvija zaudēs ne tikai šo nodokli, bet arī sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli. “Ja šim uzņēmējam seko arī daļa viņa komandas, tad nodokļu zaudējumi budžetā ir vēl lielāki.”

 

Arodbiedrības nemierā

“Ar valsts budžeta projektu arodbiedrības nav apmierinātas,” atzīst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns. “Arī tajās nozarēs, kurām nākamgad ir plānots papildu finansējums, tas joprojām nav pietiekams. Piemēram, veselības aprūpē esam norādījuši, ka gan onkoloģijai, gan C hepatīta slimniekiem un citiem nepieciešams atrast papildu finansējumu, jo tas ir dzīvības un nāves jautājums. Tāpēc turpināsim par to runāt Saeimā, tāpat prasīt papildinājumu arī veselības aprūpes darbinieku darba samaksas pieaugumam,” pamato arodbiedrību līderis.

Kaut arī pedagogiem ir sagatavots algu palielinājuma grafiks atbilstoši slodzes pieaugumam, viņaprāt, darba samaksa nepieaugs, ja darba slodzi nebūs iespējams palielināt. Iznākumā daudzviet gaidītā algu pielikuma vietā pedagogiem būs sāpīgs atalgojuma samazinājums.


 

Prasa algu palielinājumu

LBAS neapmierina arī plānotie ienākumi darba ņēmējiem. “Prasījām trīs reižu lielāku neto algas pieaugumu, nekā tas paredzēts pašlaik, – minimālā alga 380 eiro un neapliekamais minimums 130 eiro apmērā, kā tas bija pirms krīzes. Bet to noraidīja,” skaidro viņš, “minimālās algas apmērs jāpielīdzina Lietuvā un Igaunijā maksātajam (attiecīgi 380 eiro un 470 eiro). Darba ražīguma ziņā mēs būtiski neatpaliekam no mūsu kaimiņiem. Savukārt darba ražīguma kāpināšana ir vairāk atkarīga no darba devēja un tiem nosacījumiem, ko rada valsts. Valsts atbildība būtu skaidri apzināties, ka lētā darbaspēka stratēģija nozīmē Latvijas cilvēkresursu izputināšanu un darbinieku, īpaši jauniešu, virzīšanu uz citām attīstītajām valstīm,” iebilst Baldzēns.

Pēc Egīla Baldzēna domām, sociālo nevienlīdzību neizdosies mazināt, kamēr ar nodokli netiks aplikti ienākumi no kapitāla. Nodokļa likmei ienākumiem no kapitāla jābūt tādā pašā apmērā kā ienākumiem no darba. Savukārt peļņas ieguldījums investīcijās būtu vispār jāatbrīvo no jebkādiem nodokļiem.

“Lai samazinātu ēnu ekonomiku, vairāk jāizmanto ģenerālvienošanās nozarē, kas ir gan arodbiedrību, gan darba devēju organizāciju kopīgs pasākums. Turklāt nozaru arodbiedrībām pretī jābūt darba devēju organizācijām, kuru diemžēl pašlaik nav. Nepieciešami koplīgumi un atbalsts tiem darba devējiem, kuri ir ārpus ēnu ekonomikas, lai būtu godīgāka uzņēmumu konkurence, jo, kur ir koplīgumi, tur nav ēnu ekonomikas,” saka Egīls Baldzēns.

 

Solījumi arī jāpilda

“Vai to varēs saukt par solījumu pildīšanas budžetu, kā to jau paguvusi nodēvēt finanšu ministre, tas būs atkarīgs no tā, vai un kā valdība pildīs mums dotos solījumus,” teic Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. “Kopā ar citiem lielākajiem valdības sociālajiem partneriem augustā gan noslēdzām līgumu ar valdību par visu pušu rīcību, uzdevumiem un mērķiem. Līgumā vienojāmies gan par 2017. gada budžetu, gan par to, kā notiks 2018. gada budžeta veidošana. Kā tiks pildīta vienošanās, to jau drīz redzēsim,” nogaidošs ir uzņēmēju līderis.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta
LA.lv