Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
13. oktobris, 2016
Drukāt

Nākamgad – solījumu pildīšanas budžets? (3)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Rīt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola dodas uz Saeimu ar portfeli, kurā ir nākamā gada valsts budžeta likumprojekts. Tam pievienoti vēl 57 likumprojekti, kuri ietver pasākumus valsts ieņēmumu palielināšanai, kā arī likumprojekts par vidējā termiņa budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Finanšu ministre nodēvējusi budžeta likumprojektu par solījumu pildīšanas budžetu. Tā prioritātes ir reformas veselības un izglītības nozarēs, kā arī sabiedrības drošība. Kā viņa atzīst, lielu daļu no šīm jomām nepieciešamā papildu finansējuma esot izdevies atrast, pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai.

Darba devējiem un darba ņēmējiem jautāju, vai Finanšu ministrijā sagatavotais valsts galvenais likumprojekts apmierina un vai tas sabiedrībai būs labāks nekā aizvadītajos gados izveidotie.

“Budžeta projektā diezgan liels uzsvars likts uz ieņēmumu palielināšanu, pastiprinot ēnu ekonomikas apkarošanu, kas, protams, būs ieguvums legālajai uzņēmējdarbībai,” atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns, “pašlaik tam uzņēmējam, kas godīgi maksā visus nodokļus, ir ļoti grūti konkurēt vienā tirgū ar tiem, kuri daļēji vai pilnīgi izvairās no nodokļu maksāšanas. Viens no ieguvumiem būs darbaspēka nodokļu nepiemērošana uzņēmējiem, kuri koplīguma ietvaros nodrošina darbiniekiem ēdināšanu. Ar darba nodokļiem neapliks maksājumus par ēdināšanu līdz 40 eiro vienai nodarbinātai personai mēnesī.”

Viņaprāt, atzinīgi jāvērtē jaunā kārtība taksometru pārvadājumu uzņēmumiem, paredzot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas avansā 130 eiro apmērā, rēķinot uz vienu automašīnu. “Tā liks lielākajai daļai uzņēmēju vismaz kaut ko samaksāt nodokļos, kā arī šajā nozarē nodarbinātajiem būs vismaz minimālas sociālās garantijas,” saka Pēteris Leiškalns.

“Budžeta projekta trūkums ir tas, ka nesamazinās darbaspēka nodokļi. Arī nākamgad tie būs visaugstākie Baltijā, īpaši vidējam un augstam atalgojumam. Tādējādi joprojām tiks kavēta ekonomikas virzība uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma sektoriem,” spriež Pēteris Leiškalns.

Pēc LDDK pārstāvja domām, ekonomikas attīstību tāpat kavēs arī solidaritātes nodokļa saglabāšana. Ja šā nodokļa ietekmē kāds uzņēmējs pārcelsies uz citu valsti, Latvija zaudēs ne tikai šo nodokli, bet arī sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli. “Ja šim uzņēmējam seko arī daļa viņa komandas, tad nodokļu zaudējumi budžetā ir vēl lielāki.”

 

Arodbiedrības nemierā

“Ar valsts budžeta projektu arodbiedrības nav apmierinātas,” atzīst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns. “Arī tajās nozarēs, kurām nākamgad ir plānots papildu finansējums, tas joprojām nav pietiekams. Piemēram, veselības aprūpē esam norādījuši, ka gan onkoloģijai, gan C hepatīta slimniekiem un citiem nepieciešams atrast papildu finansējumu, jo tas ir dzīvības un nāves jautājums. Tāpēc turpināsim par to runāt Saeimā, tāpat prasīt papildinājumu arī veselības aprūpes darbinieku darba samaksas pieaugumam,” pamato arodbiedrību līderis.

Kaut arī pedagogiem ir sagatavots algu palielinājuma grafiks atbilstoši slodzes pieaugumam, viņaprāt, darba samaksa nepieaugs, ja darba slodzi nebūs iespējams palielināt. Iznākumā daudzviet gaidītā algu pielikuma vietā pedagogiem būs sāpīgs atalgojuma samazinājums.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ahā! Līdz šim bija tikai solījumu budžets, tagad arī pildīšanas?
    Liekuļi, meļi un zagļi!
    Arī līdz šim nebija tās “prioritātes”? BIJA!
    Kas iznāca? Izglītībā pazemoti skolotāji, veselībā pacienti!
    Kur ir PREZIDENTS? Latvijas kundzei zem brunčiem?
    Nelietīgā Saeima ir jāatlaiž! No brunčos tupētēja to nesagaidīt!
    Tautai pašai jāierosina un jāatlaiž! Satversme to paredz! Ja mēs to nevaram, tad nekam nav nekādas jēgas: mūs pazemos un apzags vēl vairāk!

    • Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

  2. Zel, bet neticu nevienam vardam

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+