Foto: LETA

Nākamgad Venēcijas biennālē Latviju pārstāvēs Miķeļa Fišera ironiskā ekspozīcija 0

Kultūras ministrijas rīkotajā konkursā par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 57. starptautiskajā mākslas izstādē no septiņiem pieteikumiem žūrija kā atbilstošāko ir izraudzījusies mākslinieka Miķeļa Fišera izstādes “Raižu struktūra” metu, LA.lv uzzināja Kultūras ministrijā.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 72
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Nākamgad Venēcijas mākslas biennāles apmeklētāji Latvijas paviljonā varēs iepazīties ar Miķeļa Fišera stāstniecības prasmi, kurš vēstījuma uzbūvē meistarīgi sakrusto mūsdienu folkloras brīnumpasaku elementus ar kritisku skatu uz globālās pasaules sociālajām un politiskajām rutīnām.

Kā pieteikumā sola izstādes kuratore Inga Šteimane, ekspozīcijas centrā būs patības un dzīves mākslas aspekti, kas sasaucas ar Karla Gustava Junga atziņu, ka “tikšanās ar sevi pašu ir viena no nepatīkamākajām lietām, no kuras cilvēks vairās, kamēr vien visu negatīvo iespējams projicēt uz apkārtni”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Venēcijas izstādē mākslinieks iecerējis turpināt eksperimentus ar plašu izteiksmes līdzekļu paleti – glezniecību, kokgriezumiem un telpisku zīmējumu scenogrāfiju. Arī sižetiskajā līnijā ekspozīcijai radītie darbi balstīsies uz viņam raksturīgo saspēli starp zinātniskās fantastiskas žanra modifikācijām un pesimistiskā morāles filozofijā sakņotiem un domājošai būtne neglaimojošiem sociālās esamības paradoksiem.

Miķeļa Fišera radošās izpausmes ir savdabīga sociālā balss Latvijas laikmetīgajā mākslā: labticīgi ironiska, nepakļāvīga institucionālajām toņkārtām, neviennozīmīga interpretācijā. Viņš ienāk mākslas dzīvē 1990. gadu vidū ar provocējoša rakstura instalācijām, bet pēdējā desmitgadē ar īpašu jaudu ir pievērsies glezniecībai. Personālizstāde “Lielviela” (2012) izstāžu zālē “Arsenāls” bija viena no tā gada apmeklētākajiem mākslas notikumiem Latvijā, toties par izstādi “Netaisnība” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 2015. gadā mākslinieks ieguva Purvīša balvu.

Metu konkursa pieteikumus vērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces vadītā žūrija, kurā darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis, mākslinieks Krišs Salmanis, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava un ABLV Charitable Foundation Mākslas programmu vadītājs Kaspars Vanags. Ar minimālu punktu atšķirību žūrijas vērtējumā otro vietu ieguva Raita un Rasas Šmitu mākslas un dabaszinātņu starpdisciplinaritātē balstītais projekts “Purva radio”, bet trešo vietu – Voldemāra Johansona akustiskā telpas kompozīcija “Chorus”, pavēstīja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.

2015. gada Venēcijas biennālē Latvijas Paviljonu, kurā bija aplūkojama mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša instalācija ”Armpit”, apmeklēja ap 200 000 mākslas interesentu. Kopumā Venēcijas biennāli apmeklēja 501 502 skatītāji, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem mākslas notikumiem pasaulē. Latvija tajā piedalās kopš 1999. gada.

Venēcijas biennāles 57. Starptautiskā mākslas izstāde norisināsies no 2017. gada 13. maija līdz 26. novembrim.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.