Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. novembris, 2014
Drukāt

Nākamnedēļ – pirmizrāde Maskata operai “Valentīna”

Foto: LETAFoto: LETA

Valentīna Freimane

Latvijas Nacionālajā operā (LNO) 5. decembrī notiks pasaules pirmizrāde Artura Maskata operai “Valentīna”, kas tapusi pēc Latvijas kultūras leģendas – ievērojamās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes biogrāfijas motīviem, aģentūru BNS informēja LNO pārstāve Irbe Treile.

Viņa norādīja, ka operas “Valentīna” iecere ieguva pirmo vietu 2008.gadā izsludinātajā latviešu oriģināloperu konkursā. Iestudējums papildina Rīgas –Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmu un top ar nodibinājuma “Rīga 2014” atbalstu.

“Valentīnas” viesizrāde Berlīnes Vācu operā 2015. gada 19. maijā iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā.

Operas libreta autori ir Liāna Langa un Maskats, iestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Modests Pitrens, diriģents Normunds Vaicis, režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne un gaismu mākslinieks Nikols Hungsbergs. Titullomā – Inga Kalna, Evija Martinsone vai Kristīne Gailīte.

Opera “Valentīna” ataino Latvijas vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses laika posmā no 1939. līdz 1944. gadam, balstoties Valentīnas Freimanes biogrāfijas motīvos. Leģendārā kinozinātniece bērnību pavadīja Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs Leopolds Lēvenšteins konsultēja UFA kinostudiju juridiskajos un finanšu jautājumos. 30. gadu otrajā pusē ģimene pilnībā pārcēlās uz Rīgu. Harmoniju un dzīves normālo ritumu pārtrauca vispirms padomju režīms 1940. gadā, tad nacistiskās armijas ienākšana 1941. gadā. Freimanei vienīgajai no visas ģimenes Rīgā izdevās pārdzīvot postošo holokaustu, kurā gāja bojā gan viņas vecāki, gan vīrs.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+