Nākamo vēlas noteikt par Raiņa un Aspazijas gadu 4
Piektdien, 21. martā, Kultūras ministrijā notika pirmā jaunizveidotās Raiņa un Aspazijas jubilejas gada darba grupas sēde, vēsta KM sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Kauliņa.
Darba grupas galvenais mērķis ir izveidot daudzveidīgu 2015. gada jubilejas gada programmu dažādām mērķauditorijām, un tieši sabiedrības izglītošana par literātiem un viņu daiļradi ir tā pamats.
Sēdē apspriesta 2015. gada pasludināšana par Raiņa un Aspazijas gadu, Raiņa un Aspazijas gada darba grupas mērķi, uzdevumi un koordinācijas struktūras priekšlikums, Raiņa un Aspazijas jubilejas gada festivāla “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” iestrādes un plāni, kā arī citu institūciju un to pārstāvju priekšlikumi, iestrādes, projekti un ieceres jubilejas gada aktivitātēm.
Sēdi atklājot, kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra 2015. gada īpašo nozīmi sabiedrībā un kultūrā: “Mums priekšā ir ļoti interesants gads – Latvija būs prezidējošā valsts ES Padomē, ar šo notikumu būs saistīta arī plaša kultūras programma. Nākamgad svinēsim arī Raiņa un Aspazijas 150. jubileju, un UNESCO iekļāvis dzejnieku dzimšanas dienas starptautiskajā svinamo dienu sarakstā. Tāpēc aicinu 2015. gadu pasludināt par Raiņa un Aspazijas gadu.”
Ministre arī rosināja plānot Raiņa un Aspazijas gadu ciešā sasaistē ar citiem kultūras dzīves notikumiem, piemēram, XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2015. gada vasarā. 2015. gada pasludināšana par Raiņa un Aspazijas gadu, norādīja D. Melbārde, būtu vērtējama kā impulss visām organizācijām un sabiedrībai.
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols savukārt, norādot uz Raiņa un Aspazijas pavadīto laiku trimdā kā diasporas daļas apzināšanu, īpaši aicināja veidot komunikāciju ar diasporu – iesaistīt to paredzētajos pasākumos, kā arī motivēt tās iniciatīvu.
Darba grupas koordinācijas iecerētā struktūra paredz, ka informāciju par pasākumiem jubilejas gada ietvaros apkopos Memoriālo muzeju apvienība, kas veidos publiski pieejamu informatīvo resursu ar vienotu vizuālo identitāti. Informācija par plānotajām aktivitātēm iesūtāma [email protected].
Sēdes laikā tika izteikts priekšlikums Latvijas Rakstnieku savienības un Memoriālo muzeju apvienības sadarbībā ar citām kultūras organizācijām iniciēto festivālu “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” pozicionēt kā Raiņa un Aspazijas jubilejas gada centrālo asi, par būtiskākajiem notikumiem izceļot abu rakstnieku dzimšanas dienas – 16. martu un 11. septembri. Festivāla programma tiks veidota iespējami plaša, aptverot dažādas jomas – literatūru, mūziku, teātri, vizuālo mākslu un kultūras mantojumu, tradicionālo kultūru, kā arī starptautisko sadarbību u.c. Festivāla mērķis ir aktualizēt Raiņa un Aspazijas personību un ieguldījuma rezonansi Latvijā un ārvalstīs.
Sanāksmē izskanēja un guva vairāku kolēģu atbalstu ierosinājums par starpdisciplināras starptautiskās konferences organizēšanu, kas izceltu Raiņa personības daudzpusību dažādos kontekstos. Tāpat arī tiks veidota Aspazijai veltīta konference, kas saistībā ar dzimumu līdztiesības darba grupas tradīciju bāzēties prezidējošajā valstī, iegūs īpašu nozīmi.
Vairākums darba grupas locekļu vienojās domās par vajadzību primāri izstrādāt vizuālo identitāti kā sabiedrības uzmanības piesaistes līdzekli, kā arī nodrošinot ārējo atpazīstamību ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs.
Raiņa un Aspazijas jubilejas gada darba grupas sastāvs:
Dace Melbārde (darba grupas vadītāja, kultūras ministre);
Rihards Kols (darba grupas vadītājas vietnieks, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs);
Astra Aukšmukste (Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja);
Līga Buševica (Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vecākā referente starpnozaru jautājumos);
Ausma Cimdiņa (literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un Baltistikas nodaļas profesore);
Dace Dalbiņa (Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece, Izglītības daļas vadītāja; prombūtnes laikā aizvieto Aija Otomere – Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļa metodiķe sadarbībai ar diasporu);
Gundega Grīnuma (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Literatūras nodaļas pētniece, Raiņa un Aspazijas daiļrades speciāliste);
Arno Jundze (Latvijas Rakstnieku savienības valdes loceklis);
Benedikts Kalnačs (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktores vietnieks zinātniskajā darbā);
Ilze Knoka (Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore);
Olga Kokāne (Latvijas Pašvaldību savienības padomniece kultūras jautājumos);
Janīna Kursīte (Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekle);
Māra Ķimele (Latvijas Radošo savienību padomes pārstāve, režisore);
Selga Laizāne (Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadītāja);
Rita Meinerte (Memoriālo muzeju apvienības direktore);
Baiba Moļņika (UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra p.i.);
Aija Melle (Latvijas Nacionālās kultūras padomes un Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas pārstāve);
Jānis Oga (Latvijas Literatūras centra direktors);
Kārina Pētersone (Latvijas Institūta direktore);
Renāte Punka (Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja, Latvijas grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja);
Baiba Šmite (Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece);
Maija Teikmane (Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta direktores vietniece);
Andris Vilks (Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors);
Ingrīda Vilkārse (Jūrmalas domes mēra biroja vadītāja; prombūtnes laikā aizvieto Agnese Miltiņa – Jūrmalas domes Kultūras nodaļas vadītāja).
