Ekonomika
Darbs un nauda

Nākotnē maksājumi kļūs arvien ērtāki – pakustēsies, pamirkšķināsi acis…4


Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.
Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.
Foto: Karīna Miezāja

28. augustā apritēs divi gadi, kopš bankas Latvijā izmanto Latvijas Bankas izstrādāto zibmaksājumu tehnoloģiju, kas ļauj zibenīgi un jebkurā diennakts laikā veikt naudas pārskaitījumus. Pirms divām nedēļām Latvijas Banka iepazīstināja arī ar zibsaišu reģistru, kas bankām ļauj pārskaitīt naudu no telefona uz telefonu. Par maksājumu nākotni saruna ar Latvijas Bankas valdes locekli HARIJU OZOLU.

 

Zibsaišu reģistrs bija pieejams jau divus gadus – kopš zibmaksājumiem. Bet tikai tagad pirmā banka to sākusi izmantot. Tas ir nozīmīgs notikums Latvijas Bankai?

H. Ozols:

Nešaubīgi ir noslēdzies nozīmīgs posms zibmaksājumu attīstībā.

Pirms nepilniem diviem gadiem bijām pirmie eirozonā, kas ieviesa zibmaksājumus un tagad tos papildinām ar zibsaišu reģistru, kas ļauj veikt naudas pārskaitījumu, norādot tikai mobilā tālruņa numuru, kas atrodas katra tālruņa adrešu grāmatiņā.

 

Zibsaites no tehnoloģiskās puses ir līdzīgas zibmaksājumiem vai kaut kas pavisam citāds?

Komunikāciju tehnoloģijas visam apakšā ir vienas un tās pašas, bet uzbūve ir kaut kas pavisam cits un nodalīts. Zibsaites ir tikai datubāze, kas uztur saites starp personas telefona numuru un bankas konta numuru, arī vārdu un uzvārdu, juridiskām personām – nosaukumu. Cilvēka informācija tiek sasaistīta ar bankas kontu. Bet nekādus maksājumus pašas zibsaites neveic, tās ir domātas tikai ērtākai un ātrākai maksājumu sagatavošanai.

 

SEB un “Swedbank” pēc zibsaišu atklāšanas pasākuma bija neapmierinātas, ka visa uzmanība veltīta zibsaitēm, kaut gan, piemēram, SEB lietotnes lietotāji arī bankas iekšienē var pārskaitīt naudu, izmantojot tikai tālruņa numuru. Kā šī tehnoloģija atšķiras no zibsaitēm?

Šī tehnoloģija ir ļoti līdzīga zibmaksājumiem. Taču ir viena liela atšķirība. Mēs uzskatām, ka zibmaksājums nav maksājums vienas bankas iekšienē.

Zibmaksājuma ideja – tas ir uz atvērtiem standartiem balstīts zibenīgs starpbanku maksājums, kuru var veikt jebkurā laikā.

Ar zibsaitēm ir tas pats – mēs nerunājam par pakalpojumiem vienas bankas ietvaros, bet par atvērtu starpbanku servisu Latvijas, Baltijas, Eiropas līmenī. Iespējams, kaut kas šajā virzienā sāks parādīties jau nākamgad un pat ne gada beigās.

Zibsaišu reģistru šobrīd testē vēl vairākas bankas, tostarp SEB jau ir noslēgts līgums par dalību zibsaišu reģistrā, un paredzam, ka netālā nākotnē šo reģistru izmantos ļoti plaši.

 

Saprotu, ka zibsaišu reģistru bankas var izmantot pat tad, ja nav ieviesušas zibmaksājumus?

Jā, zibsaites ir atsaistītas no zibmaksājumiem, tādēļ SEB, kura nav Latvijas Bankas nodrošinātā zibmaksājumu servisa dalībniece, ir zibsaišu servisa dalībniece.

 

Kā šajā ziņā izskatās citas valstis?

Ir citas valstis, kurās pakāpeniski tiek ieviests kaut kas līdzīgs. Tur lokālos zibsaišu reģistrus var savienot savā starpā, kas ļauj veikt pārskaitījumu uz tālruņa numuru, piemēram, Portugālē. Mēs savukārt no sava zibsaišu reģistra caur centralizēto meklētāju varam atrast saiti ar Portugāles attiecīgo reģistru un nodrošināt konta numura un saņēmēja informācijas apmaiņu. Bet tas vēl nav īstenots, jo lietojums Eiropā vēl nav tik plašs, lai to būtu lietderīgi veidot. Tiklīdz pienāks brīdis, kad izmaksas būs samērojamas ar ieguvumiem, to uzreiz realizēs.

 

Tad sanāk, ka Latvijas Banka ieviesusi pirmo reāli strādājošo zibsaišu reģistru?

Esam vieni no pirmajiem. Eirozonā noteikti bijām pirmie. Ir vēl vairākas valstis, kurās reģistrs jau ir, bet lietojuma ziņā esam līderos.

 

Bet kas traucē? Jums zibsaites bija jau pirms zibmaksājumiem.

Mēs nodrošinām infrastruktūru. Vēl ir jāizveido gala lietotne, ko saviem klientiem piedāvā bankas, un tas prasa resursus. Bieži vien resursi ir pārslogoti, nav pietiekamā apjomā pieejami, jo paralēli tiek īstenoti vēl citi projekti. Jautājums, cik šādus projektus banka var paralēli sekmīgi īstenot. No mūsu puses nav nekādu ierobežojumu bankām izmantot zibmaksājumus un zibsaites.

Jāpiezīmē, ka ir prieks, ka bankas negaidīja, kamēr spēs vienlaicīgi ieviest gan zibmaksājumus, gan būt zibsaišu reģistrā, bet vispirms ieviesa tieši zibmaksājumus. Pa šo laiku veikti apmēram seši miljoni zibmaksājumu.

 

Kas vispār gaida Latviju un pasauli maksājumu ziņā nākotnē?

Esam droši, ka maksājumi kļūs arvien ērtāki, ātrāki, nemanāmāki, caurspīdīgāki, tie integrēsies mūsu ikdienas dzīvē un kustībā.

Pakustēsieties, pamirkšķināsiet acis, un tas būs kā apstiprinājums maksājuma veikšanai.

Nav nekādu problēmu sasaistīt biometriju ar banku kontiem. Varēs veikt maksājumus, kamēr būsiet sociālajos tīklos, ziņapmaiņas servisos utt. Labs piemērs ir “Amazon Go”, kad izej no šī veikala un automātiski tiek veikts maksājumus. Mūsu uzdevums ir veidot pamatelementus, lai tas būtu iespējams. Iespējas ir ļoti plašas.

 

Kas tagad ir nākamais paveicamais uzdevums Latvijas Bankai?

Noteikti maksājumu pieprasījumu ieviešana, kas būs zibenīgi un starp bankām. Nevis man jāmaksā jums, bet jūs man atsūtāt pieprasījumu, kurā norādāt, cik man jums jāsamaksā, un man ar vienu spiedienu šo pieprasījumu atliek vien apstiprināt. Es runāju tikai par atvērtiem starpbanku risinājumiem. Zinām, ka “Swedbank” klientu lokā jau ir šāds risinājums.

 

Daudzi gaida, kad varēs maksāt, izmantojot “Whats­App”, “Facebook” vai kādu citu sociālo tīklu, bet es saprotu, ka tas nav nemaz tik viegli izdarāms?

Mēs nodrošinām tikai pamata infrastruktūru, neiz­strādājam lietotnes, ko vajadzēs pēcāk integrēt kādā sociālā tīkla sistēmā. Tas būs pašu banku vai maksājumu iestāžu ziņā, kā vienoties ar šiem tīkliem, kuriem galu galā būs jādod piekrišana, ka viņu sistēmu izmanto maksājumiem.

 

Kas būtu reālāk īstenojams? Runā arī par e-pastu izmantošanu.

Jā, e-pasts būtu ļoti reāls, ko varētu sasaistīt ar zibmaksājumiem. Bet vēl gribētos minēt eID kartes, kuras varētu būtu ļoti nozīmīgas Eiropas līmenī.

 

Kuras vēl valstis izceļas nākotnes maksājumu sfērā?

Līderes noteikti ir Āzijas valstis, īpaši Ķīna. Viņu stāsts arī ir interesants, jo viņiem ilgstoši bija problēmas ar maksājumu karšu izmantošanu. Līdz ar to viņi no skaidras naudas uzreiz pārlēca uz mobilajiem maksājumiem, kas viņiem šīs tehnoloģijas palīdzēja ļoti attīstīt. Līdzīgi kā mēs izlaidām naudas čekus, kuri ASV vēl ir ļoti populāri.

Atceros, ka 90. gados Rietumu konsultanti teica, ka mēs no čekiem nekādi neizvairīsimies, bet mēs izvairījāmies gan un uzreiz ielēcām normālos maksājumos.

Protams, Ķīnai par labu nāk arī tas, ka katrai bankai tur ir milzīgs klientu loks, kas tehnoloģijas ļauj lietot plašos apmēros. Līdzīgi notiek arī Āfrikā, kur ar banku kontiem, naudas termināļiem un kopējo infrastruktūru ir lielas problēmas.

Kādu redzam maksājumu nākotni Latvijā. Mums nav nedz radikāla pārsvara skaidrās naudas izmantojumam, kā tas ir ASV, nedz arī bezskaidrās naudas izmantojuma pārsvara kā Zviedrijā.

Mums ir diezgan sabalansēta attiecība starp skaidru un bezskaidru naudu. Nešaubīgi – bezskaidras naudas īpatsvars pieaugs, jo cilvēki redz, ka šis norēķinu veids ir ļoti ērts. Kādreiz lielveikalos pašapkalpošanās kases, kurās varēja norēķināties tikai ar bankas kartēm, bija pavisam neizmantotas. Tagad ir rindas.

Šā gada pirmā ceturkšņa dati vēsta, ka bezskaidras naudas īpatsvars Latvijā ir 63%.

Pārredzamā nākotnē gan neredzam, ka skaidra nauda izzudīs, un aizliegt to neviens netaisās. Katram norēķinu veidam ir sava vieta.

 

Neesam radikālais flangs, bet Valsts ieņēmumu dienests taču mēģina ierobežot skaidras naudas norēķinus.

Tam ir cits mērķis, kas domāts nelikumīgas naudas aprites un ēnu ekonomikas ierobežošanai. Nav stāsts par to, ka skaidra nauda būtu jāaizliedz. Tas ir veids, kā ierobežot ēnu ekonomiku.

Piemēram, visi vienojās no apgrozības izņemt 500 eiro banknotes, lai samazinātu skaidras naudas apriti milzīgos apjomos nekontrolētā veidā.
Saistītie raksti

Mēs runājam par darījumiem ar lielām summām, un man jājautā – vai tiešām ir droši ar lielu naudas summu doties pie kāda un norēķināties skaidrā naudā? Uzskatu, ka bezskaidras naudas maksājumi ir papildu elements naudas aizsardzībā.

 

Ja vien nenotiek kiberuzbrukumi…

Bankas dara visu nepieciešamo, lai pasargātu klientu kontus no uzbrukumiem. Mēs paši nepārtraukti veicam arvien jaunus pasākumus, lai aizsargātos pret arvien jaunākiem un komplicētākiem apdraudējumiem. Tajā pašā laikā naudas nozagšanas gadījumi visbiežāk bijuši saistīti ar pašu klientu neuzmanību un nevērību, pašiem apstiprinot naudas nozagšanu ar visiem drošās autentifikācijas rīkiem. Latvijā un Baltijā noteikti nav dzirdēti gadījumi par lieliem virtuāliem naudas zagšanas gadījumiem. Bet, ja bankas drošības sistēma klientu nepasargā, tā nav klienta problēma.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Licenci taksometru pakalpojumu sniegšanai lidostā “Rīga” saņēmusi tikai viena takšu apvienība
23 stundas
UG
Uldis Graudiņš

Ekonomika
Latvija nekad nepārstrādās visus šķiroto atkritumu veidus. Kā rīkoties?
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Baltijas valstīs kāpj dīzeļdegvielas cenas 1
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Pedagoģiju studējušo daudz, bet skolotāju – maz
2 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Kad ārēji sakopies indivīds ver vaļā muti, nereti ir jābāž ciet ausis
29 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Spēcīgais vējš gandrīz nogāzis sastatnes deviņstāvu ēkai uz Liepājas centrālās ielas
1 stunda
LE
LETA/LA.LV
Dabā
Sinoptiķi svētdien izsludinājuši Latvijā oranžā līmeņa brīdinājumu par stipru vēju
6 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Džonsons: Breksita sarunās panākts milzīgs progress
10 minūtes