Nākotnes pacientiem – izglītotākus mediķus. Saruna ar Dinu Šmitu 3
Vakar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja krēslā pirmo darba dienu aizvadīja Dins Šmits. Ārsts, kurš 15 gadus vadīja starptautiskās farmācijas uzņēmumu grupas “GlaxoSmithKline” Latvijas organizāciju.
– Iepriekšējā slimnīcas valde, ķeroties pie vadības stūres, vispirms apņēmās ieviest kārtību mediķu darba samaksā, lai līdzīgas kvalifikācijas ārstiem atalgojums neatšķirtos vairāk kā 12 reižu – no pāris simtiem līdz pat septiņiem tūkstošiem latu. Tie, kas bija pietuvināti valdei, tiem tika vairāk, citiem – mazāk. Kā jūs rīkosieties?
D. Šmits: – Neesmu vēl paspējis izpētīt algu tabeli. Bet nenoliedzami – darba novērtējums ir ļoti svarīga lieta, un nav pieņemami, ka par līdzīgu darbu tiek maksāts tik atšķirīgs atalgojums. Visās valstīs ir labāk un ne tik labi apmaksātas medicīnas specialitātes, bet atšķirības ir divas vai divarpus reizes.
– Veselības ministrija (VM) slimnīcām pieprasa sabalansēt izdevumus ar ienākumiem, nepārtērēt naudu. Kā jūs šo prasību izpildīsiet, nekaitējot pacientiem, ja jau tagad pierakstīties uz daudziem izmeklējumiem par valsts naudu var tikai uz pavasara beigām un vasaras sākumu?
– Veselības aprūpes un tajā skaitā budžeta vajadzības ir neierobežotas. Nevienai valstij veselības aprūpes budžets nav pietiekams. Pat Amerikai tas ir par mazu. Tiesa, pastāv kritiskā robeža, zem kuras nedrīkst nolaisties. Ja pacientiem paredzētā valsts nauda tiks iztērēta gada pirmajā pusē, tad gada otrajā pusē tā klāt nenāks un būs jātērē uz gada otrās puses pacientu rēķina. Tad, no vienas puses, mēs varēsim teikt, ka esam izdarījuši visu tiem pirmajiem, bet, no otras puses, esam atstājuši bez nekā tos nākamos. Līdzsvars ir jāievēro un jāzina, kur ir robeža.
– Vai jūs varētu būt tā persona, kas īstenotu VM un Rīgas Stradiņa universitātes rektora Jāņa Gardovska vēlmi apvienot augstskolu, “Stradiņus” un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un 50% kapitāla daļu pēc apvienošanas nodot RSU? Ja tas notiks, tad kur būs tas Latvijas iedzīvotāju ieguvums?
– Mēs diskutējam par divām lietām – par saturu jeb ieguvumu un formu. Diskusiju spektrs ir robežās no, ironiski runājot, – vai Gardovska kungs aprīs “Stradiņus” un Bērnu slimnīcu, vai, gluži pretēji, – Stradiņa slimnīca pati kļūs par izglītības un zinātnes iestādi, līdzvērtīgu universitātei.
Universitātes slimnīcai ir pienākums ne tikai pret šodienas, bet arī nākotnes pacientiem. Šodienas pacientiem tā nodrošina ārstniecību un aprūpi, bet nākotnes pacientiem būs vajadzīga mediķu iegūtā izglītība un zinātne. Klasisks modelis, kas pasaulē darbojas, ir sadarbība starp universitāti, kurā studē medicīnu, un universitātes klīniku. Vairums šādas slimnīcas personāla ne tikai ārstē un aprūpē, bet arī apmāca jaunākos kolēģus un palīdz nodrošināt arī mūža izglītību. Lai tas notiktu, ir nepieciešama infrastruktūra – apmācību telpas, aprīkojums, vieta, kur nodarboties ar zinātniskajiem pētījumiem, un arī specifiskas zināšanas tiem, kas to dara. Viņiem jāsaņem darbam atbilstoša samaksa. Patlaban apmācītāju ir maz un viņiem slimnīcas uzdevumi ir ļoti nodalīti no universitātes.
– Jūs 15 gadus vadījāt lielu starptautisku farmācijas uzņēmumu. Vai tas netraucēs būt neitrālam, slimnīcai iepērkot medikamentus?
– Neitralitāti pierādīs mani darbi. Katrs var izteikt aizdomas un viedokļus, bet, no otras puses, ja es vēlētos turpināt darbu farmācijas biznesā, es to būtu darījis. Patlaban man rūp tikai Stradiņa slimnīcas, nevis kādas citas intereses.
– Kā jūs par to pārliecināsiet pieredzējušos Stradiņa slimnīcas patriotus, kas piedzīvojuši visādus laikus slimnīcas vēsturē?
– Mums katram ir savi uzdevumi, un šajā ziņā mēs esam pilnīgi vienlīdzīgi. Tikai katram savs atbildības līmenis un zināšanas. Līdz ar to man nav nekādu ambīciju, ka tagad, lūk, viens vai daži cilvēki valdē ir visgudrākie. Mans uzdevums ir radīt apstākļus, vidi, kurā katrs savu darbu var izdarīt vislabāk. Lai ārstam nav jādomā par savu dienišķo maizi, strādājot vēl divās trijās darba vietās. Lai cilvēkiem nav bažu, ka “Stradiņos” notiek kādas nesaprotamas lietas.
– Valsts kapitāldaļu turētājs solīja, ka slimnīcas vadībai nepieļaus vairāku amatu savienošanu. Tomēr jūs neesat atstājis RSU padomnieku konventa priekšsēdētāja amatu, tāpat kā valdes locekle Anda Čakša Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājas krēslu. Vai tas netraucēs jums pilnvērtīgi vadīt universitātes klīniku? Jūs taču par to saņemat 3700 eiro lielu algu!
– Likums to atļauj, un es neredzu, ka amatu savienošana kaut kādā veidā varētu apdraudēt slimnīcas vadītāja pienākumu pildīšanu. Ja ņem vērā tik lielas slimnīcas vadītāja atbildību un klīnikas kopējo apgrozījumu, kā arī to, ka valsts amatpersonas statuss ir pietiekami ierobežojošs, tad es neteiktu, ka alga ir ļoti liela. Ja neizdarīšu to, ko esmu nolēmis, tad arī divi simti eiro būs par daudz.
