Vidusskolas absolventi uz izķeršanu. “LA” apkopojums par mācību iestāžu piedāvājumu 0
Jādomā ar savu galvu, nevajadzētu noniecināt arī vecāku viedokli, bet, ja pašam neizdodas pieņemt lēmumu, kur tālāk mācīties, jādodas pie karjeras konsultanta. Tāds ir galvenais secinājums, kas rodas, uzklausot karjeras speciālistu padomus par to, kā jaunietim izvēlēties nākamo profesiju un mācību iestādi, kurā to iegūt.
Tie, kuri šogad pabeigs 9. klasi, iegūstot pamatizglītību, ir izvēles priekšā: doties uz vispārējo vidusskolu, lai pēc tam, visticamāk, studētu, vai profesionālo vidusskolu, lai iegūtu profesiju. Kā iesaka rīkoties karjeras konsultanti? NVA projekta “Jauniešu garantijas” karjeras konsultante Elita Dombrava saka: “Ja jaunietis jau izvēlējies profesiju vai jomu, kurā vēlēsies strādāt, tad nevajag baidīties no profesionālās izglītības. Taču, ja jaunietis vēl nezina, ko grib, labāk turpināt mācības vidusskolā. Arī pēc tās būs iespēja apgūt profesiju pusotra līdz divu gadu laikā.” Viņa gan atgādina: bez maksas profesionālo izglītību parasti var iegūt līdz 25 gadu vecumam. Ja vēlāk izlemj mācīties, tad visbiežāk jau jāmaksā.
Iespējas konsultēties par profesionālās orientācijas jautājumiem ir gana plašas. Ir skolas, kas izveidojušas karjeras centrus, kuru darbībā gan būtu vēl nepieciešami uzlabojumi, lielākā daļa Latvijas augstskolu arī algo karjeras konsultantus un psihologus, kas gatavi konsultēt ne tikai attiecīgās augstskolas studentus, bet arī skolēnus. Tāpat Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) strādā speciālisti, kuri palīdz jauniešiem ne tikai izvēlēties nākamo profesiju, bet arī pastāsta par dažādām jaunatnes nodarbinātības atbalsta programmām. Piemēram, NVA projekta “Jauniešu darbnīcas” ietvaros ir iespēja deviņu nedēļu laikā vērot, kā strādā triju profesiju pārstāvji. Ja jauno cilvēku interesē viesmīlības joma, viņš var izpētīt pavāra, viesmīļa un bārmeņa profesiju un izlemt, kura no tām šķiet saistošāka. Šajā laikā jaunietis saņem kaut nelielu, tomēr ikmēneša stipendiju – 56,91 eiro.
Rīgas Tehniskās universitātes Karjeras centra psiholoģe un karjeras konsultante Viktorija Gaina saka: patlaban karjeras centrā vēl valda klusums pirms vētras, jo jaunieši aizņemti, kārtojot eksāmenus. RTU karjeras centrā galvenā konsultācijas sastāvdaļa ir saruna, jo bieži vien jaunietis jau radis atbildes uz jautājumiem, tomēr tās nav skaidri izkristalizējušās. Sarunas laikā jaunietis, kurš it kā nav zinājis, ko grib, pēkšņi saka: “Jā, es taču esmu par šo profesiju domājis.” “Saruna ar karjeras konsultantu psihologu palīdz saklausīt sevi,” skaidro V. Gaina. Konsultants nepieņem lēmumus jaunieša vietā, jo “paša pieņemtais lēmums ir labākais”. Bet kā tad ar vecāku padomiem? “Jā, man bieži vaicā, vai klausīt vecākiem,” atbild V. Gaina. “Nav vienas atbildes, jo situācijas ir dažādas. Vecāku ieteikumi jāuzklausa, tomēr viņiem nevajadzētu uz bērnu izdarīt spiedienu. Gadās gan, ka vecāki maksā par studijām, tāpēc jūtas tiesīgi noteikt, kur bērnam studēt. Tādos gadījumos iesaku jauniešiem izvēlēties studijas, kur iespējams studēt par valsts budžeta līdzekļiem, lai vairotu savu neatkarību.”
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktora vietniece, karjeras metodiskā centra vadītāja Ināra Punkstiņa saka: jāatrod vidusceļš starp savām domām un vecāku ieteikumiem.
Cik lielā mērā mūsdienu jaunieši paši zina, ko grib? V. Gaina stāsta, ka skolu absolventi ir ļoti dažādi. Ir tādi, kuri atnāk uz karjeras centru un atzīst, ka viņiem nav ne jausmas, ko tālāk darīt. Ir jaunieši, kuri domā par vairākām nākotnes profesijām un sarunā ar karjeras konsultantu vēlas izprast, kura no tām būs piemērotākā. Tāpat ir jaunieši, kas profesiju ir izvēlējušies, taču vēlas noskaidrot savu piemērotību tai. I. Punkstiņa novērojusi: “Jaunieši par profesijas izvēli zina salīdzinoši maz (gan ar izņēmumiem, protams). Viņiem apkārt ir tik daudz informācijas, ka viņi apjūk un nespēj iedziļināties karjeras izvēlē ar visu nopietnību. Arī informācijas meklēšanas prasmes nav pietiekamas. Jaunieši ne vienmēr spēj adekvāti novērtēt savas spējas, prasmes un piemērotību dažādām profesijām. Pieņemot nepareizus lēmumus, gan nākas pamest studijas, gan tiek pavadīts visai īss laiks kādā darba vietā. Jaunieši nespēj pieņemt, ka uzreiz netiks piedāvāts augstākais amats, lielākās privilēģijas utt.”
V. Gaina pamanījusi, ka bieži vien jaunieši redz tuvāko un tālāko nākotni, bet nav domājuši par to, kas būs pa vidu: “Tad jaunietis domā tikai par to, kur iestāties un cik pēc studijām pelnīs, taču nedomā par to, kā notiks studijas, kādus studiju kursus nāksies apgūt, bet arī to ir svarīgi apdomāt.” Lai izvēle būtu apzināta, jāzina ne tikai tas, ko vēlas mācīties, bet jānoskaidro arī, kāda ir attiecīgās profesijas pārstāvju ikdiena, kādas ir darba tirgus prasības, kādas prasmes jaunietim jāiegūst, lai tās apgūtu. Bieži vien jaunieši nav apdomājuši visus šos aspektus. Karjeras konsultants iesaka, piemēram, pastrādāt brīvprātīgi darbu interesējošā jomā, lai saprastu, vai izvēlētā profesija tiešām būs tīkama. Tāpat svarīgi doties uz atvērto durvju dienām, kur arī iespējams iegūt nozīmīgu informāciju. Jāizmanto interneta resursi. Piemēram, www.niid.lv, kas ir izglītības iespēju datu bāze, vai portālu www.prakse.lv, kur ir daudz informācijas gan par profesijām, gan iespējām tās apgūt. Pirms izvēlas studiju programmu, jānoskaidro, kādi studiju kursi tiek piedāvāti, jo pēc nosaukuma vien par programmu nevar pilnībā spriest. Vispārzināms, ka daudziem jauniešiem ļoti svarīgi ir, cik viņi izraudzītajā profesijā pelnīs. “Es vienmēr jauniešiem saku: izvēlēties darbu, ko mīlat, un jums nekad dzīvē nebūs jāstrādā. Ja tu būsi labs speciālists, vienmēr radīsi iespēju gana labi nopelnīt,” atbild E. Dombrava.
