Nākotnes uzņēmumi. 2. Jāražo zīmoli 0
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa
Latvijā ir jāattīsta ražošana, jāatbalsta ražojoši uzņēmumi. Taču nedrīkstam aizmirst par zīmolu attīstīšanu.
Jāatbalsta zīmola turētāji
“Valstij jāatbalsta arī zīmola turētāji, tie, kas nodarbojas ar lietām, kas dod augstāku pievienoto vērtību, – mārketingu, pēcservisa apkalpošanu,” uzsver Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) direktors Ivars Golsts. Kā vienu no redzamākajiem piemēriem pasaulē viņš min IKEA, kas ir zīmola turētājs, jo ražošanas daļa šajā uzņēmumā ir salīdzinoši neliela, bet ir ideja, koncepts utt.
Latvijā tāds piemērs varētu būt zīmols “Salmo”. Bizness balstās uz to, ka tiek radīts preces dizains (makšķernieku, tūrisma lietas), tās pasūtītas ražotājam, tiek attīstīta loģistika, lai šīs lietas realizētu gan Baltijā, gan Krievijā, Ukrainā. Otrs piemērs ir “Stenders”, kam ražošana nebūt nav tā noteicošā, bet būtisks ir dizains, loģistika un citi komponenti, uzskata LGA direktors.
Ja Latvijā runāsim tikai par ražošanu, tad paliksim tikai vidēji turīga valsts. Ražošanu var pacelt līdz līmenim, ka pieaug produktivitāte, bet arī tur ir griesti, kuri agri vai vēlu ir sasniedzami, tā I. Golsts. Lai panāktu zīmolu rašanos, attīstību, svarīgi nosacījumi ir izglītība, informācija, sabiedrības attieksme. “Lai atbalstītu neordināru, radošu ideju, ir jāskatās uz sabiedrības tolerances līmeni. Cik toleranti esam pret citām valodām, ādas krāsu, dzīvesveidu. Sabiedrības tolerances līmenis korelē ar inovācijas līmeni valstī,” tā viņš.
Eiropa stagnē, liedzot virsstundas
Iespējams, labāk Eiropā, Latvijā notiekošo saprast, ir uzklausīt vērojumu no malas. Eiropā dzīvojošs ASV uzņēmējs Martins Varšavskis savās publikācijās analizē atšķirības starp biznesu Eiropā un ASV. Daudzās jomās secinājumi Eiropai nav glaimojoši, tomēr izskaidro, kāpēc inovāciju jomā tā atpaliek. “Darba devēji akciju iegādes iespējas vietā piedāvā darbiniekiem niecīgus bonusus, liekot darbiniekiem tiekties pēc zemas fiksētas atlīdzības, nevis izcila snieguma. Tas nodara ievērojamu ļaunumu Eiropas ekonomikai globālā mērogā, jo pasaulē sagaida izcilību. Eiropā valda uzskats, ka darbs ir sods un ka valdības uzdevums ir pasargāt cilvēkus no pārstrādāšanās, it kā darbs jaunā uzņēmumā būtu pielīdzināms darbam ogļu raktuvēs. Tādēļ ir likumi, kas aizliedz strādāt pārāk garas darba stundas. Taču, paraugoties no otras puses, ir skaidrs, ka, lai jaunais uzņēmums spētu uzņemt apgriezienus, pirmajos mēnešos nākas strādāt 12 un vēl vairāk stundas. Šeit ir novērojama dziļa aiza starp to, ko nosaka likumi, un kas ir nepieciešams jaunam uzņēmumam,” raksta M. Varšavskis.
“Un visbeidzot, ir kaut kas, kas ir īpaši grūti replicējams Eiropas vidē: tā ir amerikāņu ticība sev, tam, ka viņi spēj iekarot pasauli ar saviem produktiem un pakalpojumiem. No visas Eiropas tikai viens uzņēmums ir parādījies pasaules vērtīgāko uzņēmumu sarakstā pēdējo 30 gadu laikā, un tas ir spāņu “Inditex”, aiz “Zara” stāvošs modes uzņēmums. Turklāt visi vērtīgākie Eiropas uzņēmumi ir dibināti jau ļoti sen, kam var pretnostatīt “Google”, “Facebook”, “Amazon” – jaunus un ļoti vērtīgus uzņēmumus. Problēma ir tāda, ka eiropiešus ir grūti pārliecināt par to, ka viņi var iekarot pasauli. Tas slēpjas dziļi kultūrā, un tieši šā iemesla dēļ tādi uzņēmumi kā “Skype” nonāk amerikāņu rokās.”
Materiāls tapis sadarbībā ar Lursoft
Turpinājums seko
“Nākotnes uzņēmumi” 3. daļa – otrdienas numurā.
