Nākotnes žurnālisti būs multiprasmju supermeņi? Mediju ekspertes Andas Rožukalnes prognozes 0
Gribam to vai nē, arī karjeras veidošana, tāpat kā visas dzīves jomas, tehnoloģiju ietekmē jau nākamajās desmitgadēs mainīsies līdz nepazīšanai. Daudzas profesijas izzudīs, zināmās profesijas aizstās jaunas, bet daudzu ierasto darbu veikšanai būs jāapgūst jaunas prasmes.
Kādas būs nākotnes profesijas, kādas jaunās prasmes būs jāapgūst, lai konkurētu darba tirgū? Uz šiem jautājumiem atbildes meklēja arī šī gada Karjeras nedēļa, ko sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām organizēja Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), portālu “La.lv” informēja VIAA.
Spilgts piemērs tam, kā jau tuvā nākotnē mainīsies profesiju pasaule, ir komunikācijas un mediju joma.
„Daļa no mediju profesionāļiem nākotnē pārvērtīsies par tādiem kā multiprasmju supermeniem, jo viņiem vienlaikus būs jāizprot satura radītie izaicinājumi, jāprot veidot saistošu stāstu un jāspēj izprast un pielietot jaunākās tehnoloģiskās iespējas,” nākotnes profesijas aprises mediju jomā iezīmē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne.
Kā stāsta Rožukalne, nākotnē dinamiskā un mainīgā mediju nozare kļūs vēl vairāk tehnoloģiski piesātināta.
Profesionāļiem, kas tajā strādā, nepietiks tikai ar prasmēm labi rakstīt, runāt vai analizēt. Lai gan šīs prasmes joprojām būs ļoti svarīgas, nāksies apgūt algoritmisko domāšanu un to pielāgot ikdienas funkcijām. Turklāt jārēķinās, ka sarežģīto mediju vidi ietekmēs daudz vairāk regulācijas iniciatīvu, nāksies pielietot jaunus likumus un ētikas principus, kā darboties plašajā komunikācijas vidē.
Rožukalne pauž uzskatu, ka mediju vides profesionāļi jau tuvā nākotnē sadalīsies divās lielās grupās.
Veidosies dažādu prasmju profesionāļu komandas, kur vienā komandā strādās satura radītāji, datu analītiķi un šī satura prezentētāji dažādās multimediālās formās – video grafikā, foto, video un citos materiālos.
Komunikācijas jomai profesionalizējoties, otra grupa būs žurnālisti, kas izspiedīs no mūsu uzmanības loka tā sauktos influencerus jeb sabiedrības viedokļa ietekmētājus. Šī grupa būs daudz augstāka līmeņa eksperti, kas padziļinātu saturu, pateicoties savām unikālajām idejām, radošumam un profesionalitātei.
Ierindas influenceri ilgtermiņā to nespēs piedāvāt, ja vien nemācīsies un neuzlabos savas prasmes.
„Žurnālista profesija arī nākotnē būs ļoti pieprasīta. To apliecina arī tas, cik aktīvi risinās cīņas pret žurnālistiem – pret drosmīgiem foto žurnālistiem, video operatoriem. Pateicoties tehnoloģijām, nākotnē žurnālistiem būs jaunas, plašākas iespējas sniegt savu informāciju un aizsargāt sevi gan no uzbrukumiem globālajā tīmeklī, gan reālās vides uzbrukumiem vai reputācijas zaudējuma,” stāsta Rožukalne.
Būtiska loma komunikācijas un mediju pasaulē nākotnē būs datu analīzei, kas caurvīs visas mediju satura veidošanas jomas, jo galvenais attīstības virziens šajā profesijā būs saistīts ar pētniecisko un analītisko žurnālistiku.
„Dati būs jāizprot un ar tiem būs jāmāk strādāt, jāprot tos pasniegt visiem mediju profesionāļiem. Dati palīdzēs attīstīties galvenajam mediju satura attīstības virzītājspēkam, kas nākotnē būs pētnieciskā un analītiskā žurnālistika. Parasti fakti, garām skrienoša informācija mediju profesionāļus vairs īpaši neinteresēs, jo viņu uzdevums būs analizēt, ielikt kontekstā, interpretēt, padziļināt pieejamo informāciju. Tas nozīmē, ka būs jāapgūst prasme strādāt gan ar daudz lielāka apjoma informāciju, gan jāapgūst padziļinātas zināšanas specifiskās jomās,” uzsver Rožukalne.
Tā kā žurnālistu darbā arvien lielāka nozīme būs analītiskajai daļai, nāksies pielāgot profesionālo praksi divos virzienos.
Pirmkārt, žurnālistiem būs nepieciešamas padziļinātas zināšanas ne tikai par savu profesiju, bet tās būs jāattīsta arī, papildus apgūstot konkrētas jomas, piemēram, klimata pārmaiņu problēmas, medicīnas un sabiedrības veselības apakšnozares, sabiedrības attīstību ietekmējošas nozares, tādas kā pilsētu antropoloģija, izglītības zinātne.
Analītiskam darbam ar datu apstrādes tehnoloģiju pārzināšanu nepietiks. Lai to varētu prasmīgi lietot, atklāt likumsakarības, prognozēt tendences un tās komunicēt, nāksies pamatīgāk apgūt loģiku, argumentāciju, filozofiju, jo domāšana, tostarp kritiskā domāšana, kritiskā lasīšana veidos lielu daļu žurnālistu darba.
Tas nepieciešams, jo žurnālistika attīstās konstruktīvu pieeju piedāvāšanas virzienā.
Sabiedrība ir ieinteresēta risinājumos, racionālu priekšlikumu piedāvājumā, kas tiek pasniegti ar izpratni, iedziļināšanos, vienlaikus neaizmirstot sirsnīgumu, cilvēcību, iecietību pret vājākiem un tiem, kam ir mazāk resursu.
„Trūkumu uzrādīšana un amatpersonu asa kritika lai paliek politiķu diskusijām vai sociālo mediju emocionāliem vēstījumiem. Žurnālisti jau tagad un nākotnē vēl vairāk pierādīs, ka spēj sadarboties ar profesionāļiem un piedāvāt risinājumus sistēmiskām pārmaiņām dažādās jomās,” norāda Rožukalne.
Nākotnes žurnālistam būs jāsaprot, kā veidot ziņu dažādos formātos – gan rakstot, gan fotogrāfiju sērijā, gan virtuālās realitātes nesējos.
„Radot un izplatot jauno saturu, nākotnē ļoti svarīgi būs panākt jaunus žurnālistikas profesionālās ētikas pamatprincipus. Mediji arī nākotnē sabiedrībā pārstāvēs to lomu, ko neviens cits nespēs realizēt un tāpēc jaunās prasmes, to pareizs, ētisks pielietojums kļūs arvien būtiskāks,” atzina Rožukalne.
