Mobilā versija
+4.7°C
Skaidrīte, Skaidra, Justs
Otrdiena, 28. februāris, 2017
20. aprīlis, 2016
Drukāt

Vai advokāta profesijā jāizvirza stingrākas prasības? “LA” aptauja

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Uzziņa

* Darba grupa Tieslietu ministrijā sākusi diskutēt par advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveidi, tostarp par eksaminācijas sistēmas maiņu. Līdz konkrētām likuma grozījumu redakcijām ministrija cer nonākt līdz gada beigām.

* Topošo advokātu eksaminācijā plānots ieviest desmit ballu sistēmu (līdzšinējās piecu ballu sistēmas vietā), nosakot, ka nevienā no eksāmena daļām vērtējums nedrīkst būt zemāks par trim ballēm, bet vidējam vērtējumam jābūt vismaz septiņām ballēm.

* Darba grupa arī vienojusies ieviest prasību, ka advokātu un advokātu palīgu profesionālā darbība ir obligāti jāapdrošina.

Jānis Kārkliņš, Advokātu eksāmenu komisijas loceklis: “Izmaiņas advokātu eksaminācijā nepieciešamas, lai celtu kopējo kvalitāti. Lai neļautu advokātu rindās iekļūt personai, kam tikai “paveicās ar biļeti”, bet kopējais zināšanu līmenis nav atbilstošs profesijai. Pašreizējā piecu ballu sistēma neļauj vispusīgi nodrošināt topošo advokātu eksamināciju. Tādēļ atbalstu pāreju uz desmit ballu sistēmu. Jaunā vērtēšanas kārtība prasīs pierādīt, ka esi viens no labākajiem jurisprudences jomā, lai pretendētu uz šo profesiju. Pieļauju, ka līdz ar to jauno advokātu skaits varētu samazināties, bet tas jau būs atkarīgs no katra pretendenta zināšanu līmeņa.”

Uldis Lapiņš, zvērināts advokāts: “Advokāta praktizēšanas vecuma ierobežojumiem nav jābūt, ja viņš ir spējīgs sniegt kvalificētu palīdzību. Īpaši tādēļ, ka ik gadu vismaz 16 stundas jāgūst papildu zināšanas kursos un mācībās. No savas pieredzes varu teikt, ka eksaminācija desmit ballu sistēmā dotu iespēju komisijai daudz niansētāk izvērtēt pretendenta zināšanas. Obligāta advokāta darbības apdrošināšana, manuprāt, ir diskutabls jautājums. Tad būtu nepieciešami arī noteikumi, lai jebkurš advokāts zinātu par līgumslēdzēju pušu pienākumiem un tiesībām. Negatīvs piemērs ir sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība. Lai gan likums nosaka konkrētus apdrošināšanas kompāniju pienākumus, tās mēdz neatlīdzināt zaudējumus, norādot uz dažādiem izdomātiem iemesliem.”

Valters Jakobijs, zvērināts advokāts: “Ir ne tik daudz svarīgi, pēc kādas punktu sistēmas zināšanas tiek vērtētas, bet gan – kā advokāts teoriju prot praktiski piemērot darbībā. Brīžam tiesas sēdēs ir redzams, ka kolēģim ir spīdošas teorijas zināšanas, bet viņš neprot tās piemērot. Nedomāju, ka advokātu darbībā būtu vajadzīgas kādas būtiskas izmaiņas. Labākais darba novērtētājs ir klients un to daudzums. Ja klienti nav apmierināti, viņi pie šāda advokāta nevēršas. Manuprāt, apdrošināšana būtu nepieciešama tiem kolēģiem un birojiem, kas nodarbojas ar dažu kategoriju civillietām, kur advokāta kļūda vai nezināšana var radīt lielus zaudējumus klientam.”

Jānis Ešenvalds, zvērināts advokāts: “Diemžēl daži priekšlikumi neiztur kritiku un faktiski ir vērsti uz advokatūras kā brīvās profesijas neatkarības un pašregulēšanās ierobežošanu. Tāpat šādi priekšlikumi liecina par grozījumu veikšanu likumā kā pašmērķi. Piemēram, iecere “pārkopēt” un ietvert likumā jau šobrīd advokātu kolēģijas statūtos ietverto regulējumu par advokāta un klienta vienošanās saturu. Turpmāku diskusiju prasa arī priekšlikums par profesionālās darbības obligātu apdrošināšanu. Jau šobrīd klientiem ir iespēja izlemt, vai izvēlēties advokātu, kura profesionālā darbība nav apdrošināta.”

Jānis Rozenbergs, Advokātu eksāmenu komisijas priekšsēdētājs: “Paredzamās izmaiņas advokātu eksāmenu kārtībā ir vēl viens loģisks un pārdomāts solis, lai nodrošinātu šīs profesijas pārstāvju sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti. Ieguvējs būs ikviens, kam gadīsies vērsties pēc šādas palīdzības. Nav iemesla bažām, ka grozījumi varētu traucēt ienākt darba tirgū jauniem profesionāļiem. Pēdējo desmit gadu laikā advokātu skaits pieaudzis divkārt, kas liecina par atvērtību jauniem un zinošiem kolēģiem. Tāpat arī advokātu profesionālās darbības obligātas apdrošināšanas noteikšana ir atbalstāma. Tā tas notiek vairākumā citu ES valstu, un arī Latvijā jau šobrīd apdrošinās liela daļa advokātu.”

Pievienot komentāru

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs "Saskaņas" testu? (8)Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un "Vienotības" – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Oligarhu lietas kapusvētki

KNAB izbeidzis tā dēvēto oligarhu lietu, jo neesot konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Lieta tika ierosināta 2011. gada maijā saistībā ar Latvijas Satiksmes ministrijas, Rīgas brīvostas valdes amatpersonu un valsts amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Ainārs Šlesers 2010. gadā piedāvājis Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA “Mediju nams”. Par to Šlesers lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, noorganizēt Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+