Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. jūnijs, 2014
Drukāt

Kāpēc rodas nemierīgo kāju sindroms un ko darīt? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

“Pastāstiet, lūdzu, par nemierīgo kāju sindromu. Kā tas izpaužas, kā progresē un kas draud pacientam? Pati slimoju arī ar Parkinsona slimību un jau piecus gadus lietoju medikamentus tā ārstēšanai.” 
Biruta Penkule Rīgā

Atbild RSU Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža: “Nemierīgo kāju sindroms ir neiroloģisks traucējums, kam raksturīga nekontrolējama vēlēšanās kustināt kājas. Sindroms bieži vien tiek pārmantots, un no tā parasti cieš gados vecāki cilvēki. Tā rašanos var veicināt arī dzelzs deficīta anēmija, urēmija – viena no nieru mazspējas pazīmēm, kurai raksturīga dažādu slāpekļa maiņas produktu (urīnvielas, kreatinīna, indikāna u. c.) palielināta uzkrāšanās asinīs.

Nemiers pastiprinās vakarā un naktī, radot diskomfortu un miega traucējumus, kas var būt par iemeslu pārmērīgai miegainībai dienas laikā. Nemierīgo kāju sindroma progresēšana nenodara būtisku kaitējumu veselībai, bet pasliktina dzīves kvalitāti. Ja cilvēks nevar iemigt vai naktī labi izgulēties, viņš nākamajā dienā jūtas miegains, noguris. Ar laiku šīs epizodes var kļūt izteiktākas, var palielināties kustību skaits.

Sindroma ārstēšanai ar labiem rezultātiem tiek izmantoti tās pašas grupas medikamenti, kurus lieto Parkinsona slimības ārstēšanai. Ja šīs zāles nelīdz, iespējams, ka nepieciešama cita deva vai arī sūdzību iemesls nemaz nav nemierīgo kāju sindroms, bet, piemēram, elpošanas traucējumi miegā jeb obstruktīvā miega apnoja, depresijas vai citu iemeslu radīti miega traucējumi.

Diagnozi visprecīzāk var noteikt, veicot speciālu izmeklējumu, kura laikā precīzi tiek pierakstīts kāju kustību skaits. Piemēram, līdz pat 18 kustībām stundā tiek uzskatīts par normālu daudzumu. Iespējams, ka šādu kustību veikšanā iesaistās arī rokas vai pat viss ķermenis. Šāda izmeklējuma veikšana, kas ilgst visu nakti, maksā ap 160 – 170 eiro.”

Uzziņa


* Gan miega apnojas, gan nemierīgo kāju sindroma diagnostikai izmanto poligrāfiju un polisomnogrāfiju. Lai tos veiktu, pacientam jābūt iemigušam vismaz sešas stundas.

* Izmeklējuma laikā pacientam pirms gulētiešanas tiek pievienots poligrāfs vai polisomnogrāfs ar dažādiem sensoriem, kas novada informāciju datoram.

* Poligrāfs reģistrē: elpošanu caur degunu, krākšanu, krūšu kurvja un vēdera elpošanas muskuļu kustības, pulsu vai kardiogrammu, skābekļa koncentrāciju asinīs, kāju un roku kustības, pozīciju gultā.

* Polisomnogrāfs papildus reģistrē arī pacienta elektroencefalogrammu, elektrookulogrammu un elektromiogrammu vairākām muskuļu grupām.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Parkinsona slimiiba ir jau kas cits

  2. Šaubos, ka pacients nogulēs sešas stundas pēc kārtas ja viņam nemierīgas kājas. Nevis kājas raustās, bet slimnieks visu laiku cenšās atrast ērtāku poziciju. Tā ir starpība. Jāpievērš uzmanību arī silēnumam un magnesijai. Liekās ka simts procentīgi palīdz tādas zāles kā Tilidins comp. STADA. Kaut gan tas skaitās kā pretsāpju līdzeklis, bet viņš pat labi ietekmē koordināciju untt.

Draugiem Facebook Twitter Google+