×
Mobilā versija
Brīdinājums +13.7°C
Emīlija, visu, kalendāros, neievietoto, vārdu, diena
Otrdiena, 22. maijs, 2018
23. janvāris, 2018
Drukāt

Zane Balčus: Nameja gredzena drāma (14)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kadrs no Aigara Graubas spēlfilmas "Nameja gredzens". Galvenajā lomā zviedru aktieris Edvīns Endre.

2018. gads solās būt statistiski viens no blīvākajiem pilnmetrāžas spēlfilmu ziņā kopš 90. gadu sākuma, pateicoties Latvijas simtgades filmu programmai. Programmas ietvaros šogad startēs piecas filmas, bet paralēli tām – arī regulārā finansēšanas konkursā finansējumu saņēmušie darbi, kuru vidū arī pirmā šogad pirmizrādītā pilnmetrāžas filma – vēsturiskā drāma “Nameja gredzens”, ko studijā “Platforma Filma” uzņēmis Aigars Grauba.

“Namejs” ar vērienu

“Nameja gredzens” noteikti ir ambiciozākais Latvijas kinodarbs no tiem, kuri iznāks uz ekrāniem šogad – filmai ir salīdzinoši liels budžets (apmēram 2,5 miljoni eiro, no kuriem 700 000 saņemti Nacionālajā kino centrā), starptautisks aktieru ansamblis, apjomīga reklāmas kampaņa un pirmizrāde vienlaikus lielākajās Latvijas pilsētās, digitāli straumējot pirmizrādes notikumu no galvenās norises vietas kinoteātrī “Forum Cinemas” ar uzņemšanas grupas līdzdalību (un Valsts prezidentu viesu vidū), lai arī Rīgā klāt neesošie izjustu pirmizrādes atmosfēru. Šāda pieeja ir veselīga un vajadzīga, lai ar gana skaļu uzsaukumu vērstu uzmanību Latvijas filmu klātesamībai repertuārā. Vai filma izturēs konkurenci, rādīs laiks, bet arī iepriekšējie režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa kopīgi veidotie darbi par nacionālām un patriotiskām tēmām ir bijuši salīdzinoši veiksmīgi, tā ka arī jaunākajai filmai ir visas iespējas piesaistīt lielu skatītāju skaitu. Šeit par labu nāk arī filmas iznākšanas brīdis, valsts jubilejas gada iesākums, plašais masu skatu dalībnieku skaits, kuri paši un radinieki plūdīs sevi apskatīt uz lielā ekrāna, filmas tēma, uzņemšanas grupas dalībnieki un tā varētu vēl turpināt. Filma noteikti arī dalīs skatītājus pretējās nometnēs – ir tā latviešu filma vai nav, ja visi varoņi runā angļu valodā – būs par ko “zobenus trīt” (jāpiebilst, ka filmai ir divas versijas: angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā un latviešu valodā ierunāta versija bez subtitriem.).

Namejs uz ekrāna

“Nameja gredzens” vēsta par 13. gadsimtu, kad Zemgales teritoriju bija iekārojuši krustneši, – filmā tas ir viens īpaši nežēlīgs un ticībā neieinteresēts Romas pāvesta ārlaulības dēls Makss (britu aktieris Džeimss Blūrs), kurš ar indes un zobena palīdzību mēģina uzvarēt drošsirdīgos zemgaļus. Maksam izdodas atbrīvoties no esošajiem valdniekiem Sāremā un Tērvetē, bet Tērvetes zemgaļu valdnieka Viestura vietu ieņēmušais Namejs (zviedru aktieris Edvīns Endre) kļūst par spēcīgu pretinieku, ar spēku un atjautību turoties pretī iebrucējiem. Namejs sava mūža laikā piedzīvoja daudzas sadursmes ar krustnešiem, bet filmas scenārijs veidots par viņa valdīšanas sākuma posmu, kurā vispirms jāpierāda sevi citu tuvējo valdnieku vidū, jāspēj apvienot citi valdnieki viena mērķa vārdā, kas sagādā grūtības, jo dažiem rūp ne tik daudz Zemgales neatkarība un vienotība, cik iespēja tirgoties ar vāciešiem, kā arī paralēli atainots Nameja mīlestības stāsts ar meiteni Laugu (lomā lietuviešu aktrise Aiste Diržiute).

Raksturojot scenārijā ietvertos notikumus, varam teikt, ka tā ir vēsturiska action vai asa sižeta filma, kurā daudz cīņu ainu – ar dūrēm, zobeniem, cir­vjiem, šķēpiem, atbilstoši tās arī apskaņojot. Ir bijusi vēlme veidot uz darbību, ne varoņu raksturiem balstītu vēstījumu, kurā viens notikums ātri vien nomaina citu, variējot ar dažādām darbības vietām (Roma, Sāremā, jūra, vietas Zemgalē u. c.) un dažādas noskaņas vai spriedzes pakāpes atmosfēru. Filmas vēstījumā trūkst arī plašāka vēsturiska konteksta – kur, kas, kad, kāpēc, lai to no varoņstāsta personalizētu un viegli uztveramu ievietotu konkrētos vēsturiskos un ģeogrāfiskos apstākļos. Pāris reizes rādītās kartes un sākuma un beigu uzraksti, kas ievada sižetā un pastāsta par turpmākajām zemgaļu varonīgajām uzvarām, līdz krustnešiem teritoriju beigu beigās izdevās iekarot, nedod pietiekami skaidrus pieturas punktus (šeit domāju ne tik daudz par vietējiem skatītājiem, cik par starptautisku auditoriju, ņemot vērā to, ka filma tomēr ir angļu valodā, līdz ar to potenciāli vieglāk eksportējama). Tomēr enerģijas un iekšējās drāmas pietrūkst tieši varoņu tēlos, īpaši galvenajā filmas varonī Namejā. Viņš veidots kā jauns zēns, kurš nonāk jaunu apstākļu priekšā, pieņem tos un rīkojas, bet tas viss izriet nevis no tēla iekšējās attīstības, bet gan no filmas notikumu ietvara, kurā tēla attīstībai nav vietas. Līdz ar to neveidojas līdzpārdzīvojums varonim, kas ļauj noturēt nenogurstošu uzmanību visas filmas garumā. Nereti tieši ļaunie varoņi uz ekrāna ir daudz interesantāki nekā pozitīvie tēli, tomēr arī galvenais Nameja pretinieks Makss ir tikpat viendimensionāls – vairākās epizodēs tiek ilustrēta viņa nežēlība, ļaunprātība, aprēķins, nepieļaujot nekādu personības transformāciju mijiedarbībā ar Nameja personību.

Vēsturiskas filmas uzņemšana ir izaicinoša vēsturiskā laikmeta detaļu atspoguļošanas dēļ, tādēļ filmas vajadzībām būvētas dekorācijas, šūti tērpi, veidotas parūkas, gatavoti rekvizīti, kuros iedzīvoties minētajiem ārzemju aktieriem kopā ar latviešu kolēģiem Ivo Martinsonu, Artūru Skrastiņu, Andri Keišu un citiem.

Filmas režisors un producents ar “Nameja gredzenu” iet vēl vienu soli vēsturisku filmu virzienā, kas aizsākās jau 2000. gadā ar filmu “Baiga vasara”, bet pēdējā no tām bija “Sapņu komanda 1935” (2012) par Latvijas basketbola izlases uzvaru pirmajā Eiropas čempionātā, meklējot tādus punktus vēsturē, kuros saskatīt pozitīvus sasniegumus.

“Nameja gredzens”, spēlfilma, Latvija

* Režisors: Aigars Grauba, scenārija autori Aigars Grauba un Makss Kinnings, operators Valdis Celmiņš.

* Lomās: Edvīns Endre, Džeimss Blūrs, Aiste Diržiute, Ivo Martinsons, Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Jānis Āmanis, Elīna Vāne, Lauris Dzelzītis, Egons Dombrovskis, Anete Berķe, producents Andrejs Ēķis (“Platforma Filma”).

* Tuvākie seansi: no 17. janvāra tiek izrādīta kinoteātros visā Latvijā.

VĀRDS SKATĪTĀJIEM

Priesteris Ilmārs Tolstovs: “Daudz patosa un “holivudisku” šova elementu, vērienīgums un vēstures falsifikācija, pagānisma glorifikācija un kristietības nomelnošana, maz saiknes ar realitāti. Skaista pasaka.”

Rakstnieks Arvis Kolmanis: “Gāju ar lielu skepsi. Taču filma patīkami pārsteidza. Tiešām neslikti žanra robežās.”

Līva Pērkone: “”Nameja Gredzens” pārsteidza vislabākajā nozīmē. Nebija salkani, bija asiņaini, ticami un apbrīnojami kvalitatīvi. Tā nav vēsturiska filma, bet tā ir ļoti laba filma. Visu cieņu, beidzot redzu kino, kam ir lielākas ambīcijas par Latviju vien.”

twitter.com

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Beidzot arī mums ir laba, spēciga filma. Iesaku noskatīties.

  2. Neredzēju, bet sapratu saturu no reklāmas rullīša:
    1) No sākuma bauru vikingu idille, Namejs tāds bezatbildīgs hipsteris ar čiksu, plunčājas pa dīķiem, šis apģērbts, lai slēptu vārgulīgos muskuļus, šī protams plika… Nekas izņemot latti un sevis realizāciju džeku neinteresē.
    2) Bet pa to laiku Romā melnīgsnējais džeks plāno nepatikšanas. Viltīgi lūdz Dievu.
    3) Melnīgsnējais attālināti noindē karali un hipsterim nu jāuzņemas atbildība par 5 eur vērtu sudraba gredzenu. Šis noraustījies no atbildības kā diegs.
    4) Pa laikam protams Rūsiņš tēlo Partosu un trekterējot divlitrenes iedrošina mīksto.
    5) Te ak vai, melnīgsnējais jau pie vārtiem. Iepriekšējā dienā piedevām hipstera čiksu redzējis peldamies pliku un nu pagalam iekāro.
    6) Koroče fagotiņš svarīgākajā brīdī aizkavējas vaskojot bārdu un pāķiem sliktie sadod pa biksēm. Tomēr nākotnes kaujas vajadzībām pietiekams daudzums pabēg mežā. Karalim nu hipstera dzīvesveids ierobežots – Starbucks vācu cietumā jāapmeklē. Tur šo moka tā un šā, nedod ķemmi un velosipēdam pārplēš ķēdi, bet šis tik ņem un nobriest par īstu vīru.
    7) Melnīgsnējais ar vīnogām un krāšņām humpalām mēģina sagūstīto čiksu pavest, bet tā ni-a. Pa šīm summām nē.
    8) Rūsiņš, kurš veiksmīgi palicis ārā, tad izceļ restes un abus izglābj.
    9) Mežā visi sabēg. Un te nu lūzuma brīdis – visi, kas nobēguši nu vācas ap Rūsiņu un hipsteri un šis nu noliek lattes kausu malā un saka runu kā pie Agincourt iepinot nacionālos elementus. “Mēs brāļi te…” un “Kādreiz būs arī šeit laimība!”… “visi rullēsim ar veciem BMW un svinēsim zvejnieku svētkus 3 dienas no vietas”. Visi sajūsmā. Zaķi dipina kājas un spiedz, džeki ņem uz krūti divlitrenes un svilina kūlu.
    10) Atliek tikai sadot bietē sliktajiem, kas ātri tiek izdarīts ar uguns sniega bumbu palīdzību, kas ripo lēniņām no kalna. Slikto šokā nespēj izvairīties un visi tiek saspiesti zem bumbām.
    11) Kas vēl paliek? Ak jā, izšķirošā cīņa ar melno izdzimteni. Nomet tad to varonis no Staburaga bezdibenī. Viss. Un tad nu atkal dodas vintage jaciņās sapucējies laimē diet ar savu zaķi. Rūsiņš pieļurbājies piešķir komisko elementu un smieklīgi pats aizdegas kūlu dedzinot. Fināls, kad atkal jāņi un visi dodas peldēties, viņš apģērbies, viņa protams, pēc skatītāju pieprasījuma, plika. FIN.

  3. Latviešu filma par Latvijas vēsturi Latvijā tiek izrādīta angļu valodā?
    Nožēlojami.

  4. Žēl ka “Nameja gredzens” turpina rusifikāciju Latvijas kinoteātros, vai tad tiešām nevarēja iztikt bez tiem krievu titriem ? Vietējie krievi taču paši apgalvo ka zin valsts valodu, tad kam par godu ir krievvalodīgie titri ? Tūristi no Krievijas diez vai ies uz šo filmu , tāpat kā vietējie krievi …

  5. Kāds šums paceltos, ja varoņi runātu krieviski…un izmantotu kādu krievu smuku ģīmīti. Bet pret holivudisko anglicismu mēs iecietīgi.

  6. varam priecāties - Atbildēt

    Latviešu kino veiksmīgi degradējies līdz Holivudas līmenim!

  7. Kadrs, kas ir parādīts raksta sākumā ir ar normālu krāsu gammu, bet cik redzēju no treilera – filmai ir pārsvarā nedabiska – zilganzaļa krāsu palete.

  8. Pilnīgi piekrītu, filma ir nebaudāma. Zemgaļi ir jūas braucēji, draugos ar Sārenā, Nameja gredzens, kas īstenībā ir latgaļu un ar Nameja perioda tam nav nekāda sakara.
    Romas pāvestam ir tik ļoti vajadzīgs Nameja gredzens, ka viņš sūta Krustnešu soda ekspedīciju- vienu buru laivu ar kādiem pārdesmit krustnešiem. Kad krustneši uzkūda zemgaļus uzbrukt sāremiešiem, tad Namejs arī dodas ceļā ar vienu buru laivu un pārdesmit vīriem.
    Vai tad nevarēja uztaisīt ticamu piedzīvojumu filmu par tiem pašiem zemgaļiem, kā viņi pie Lielupes sakāva krustnešus vai kuršiem, kuri bija jūrā braucēji.

  9. vēsturiskās pasakas Atbildēt

    Kārtējie “rīgas sargi”.

  10. Latvieši atkal atraduši kādu vainīgo visās nedienās, šõreiz – kristietība…. Nožēlojami, Dievs piedod viņiem, jo tie nezina ko dara…

    • Ai, liecies taču mierā un nejauc Dievu ar kristietību, labāk palūdz, lai tas mēģina piedot tavam tagadējam pāvestam, ka tas atļaujas apvainot baznīcas pedofilu upurus apmelošanā, bučo kājas pasaules pļunduriem, u.t.t. – vienvārdsakot – ir degradējis baznīcas/katoļu vārdu ļoooti daudzu acīs!

  11. Neesmu vēl redzējis, tāpēc mana galvenā vēlme – lai kino aktieri nerunātu tā, kā runā teātrī (kas vispār ir mūsu kino hroniska nelaime) un lai nerunā lozungos un uzpūstās, pionieru pulciņa svinīgā ziņojuma līmeņa frāzēs (no kā, manuprāt, ļoti cieta kā “Rīgas sargi”, tā “Sapņu komanda”).

    • Arī es uz to ceru, jo iepriekšējās Graubas filmas ir nebaudāmas. Nākamais solis būtu, ja viņš spētu izrauties no tēlu plakanības, jo spriežot pēc recencizijas, tur viņam vēl ir kur augt un augt. Varbūt ar laiku Grauba iemācīsies veidot grāvējus, tiesa, šīs studijas diezgan dārgi izmaksā Latvijas kino budžetam. Vispār viss, ko Grauba mācās empīriskā ceļā, kino industrijā jau sen ir atrādātas ābeces patiesības, to derētu apgūt pirms ķeras pie kino finansējuma apgūšanas.

      • Skatījos vakar. Diemžēl tik pat nebaudāma, kā visi Graubas garadarbi. Lozungu un salkana patosa pārpilna, garlaicīga un izstiepta filma, pilnīgi bez ticamības momenta. Arī loģika nav autoru stiprā puse, daudz fantastikas. Režisors un scenārists būtu varējuši vismaz minimāli iepazīties ar vēstures materiāliem par Nameju, lai būtu kaut minimāls priekšstats par Nameju, Tērveti un zemgaļiem. Žēl pazaudēto divu stundu.

Draugiem Facebook Twitter Google+