Mobilā versija
+15.3°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
3. janvāris, 2017
Drukāt

Nameja gredzena leģenda joprojām dzīva (6)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jaunākajā žurnāla “Planētas Noslēpumi” numurā lasāms raksts par vēsturisko Nameisi un Nameja gredzena leģendu. Viena no pazīstamākajām visjaunāko laiku latviešu leģendām saistīta ar vītu sudraba gredzenu, kādu esot valkājis zemgaļu valdnieks Namejs.

Šī leģenda aktualitāti atguvusi ar vienas no Latvijas simtgades mākslas filmām – “Nameja gredzens” filmēšanas uzsākšanu. Filmas veidotāji uzsver, ka ziņas, kas saglabājušās par vēsturisko Nameju, ir trūcīgas, tādēļ filma balstīta leģendas motīvos. “Tomēr vēstures avotu rūpīga analīze sniedz pietiekami dramatisku zemgaļu valdnieka mūža beigu ainu, kas gan nelīdzinās 20. gadsimta latviešu literātu veidotajam nesalaužamā cīnītāja par tautas brīvību un kristietības ienaidnieka tēlam,” raksta Agris Dzenis. Rakstā var lasīt par zemgaļu cīņām pret kristiešu iekarotājiem, arī par Nameja gredzena leģendas tapšanu. Tās pirmsākumi meklējami Aleksandra Grīna romānā “Nameja gredzens”, kas publicēts 1931. gadā. Vēsturiskais Namejs šajā romānā nefigurē vispār, un viņa vārds saistīts tikai ar leģendas vīšanu. Bet A. Grīns detalizēti tēlojis Nameja gredzena izskatu: divi savijušies sudraba zalkši ar rubīnu acīm, ap to galvām zelta vārpu vainags, kura vidū attēlots vanags lidojumā.

Reālā rota – tā dēvētais Nameja gredzens – izskata ziņā maz līdzinās A. Grīna aprakstītajam valdnieka gredzenam. Rotaslietas prototips ir 20. gadsimta 30. gados Daugmales pilskalnā atrastie divi vītie sudraba gredzeni, kas datējami ar 12. un 13. gadsimtu miju – krietni agrāk par Nameiša dzīves laiku. To stils radies Skandināvijā un vairāk izplatīts aprocēm un kaklariņķiem.

Nameja gredzenu izplatība trimdas latviešu vidū sākās karagūstekņu un pārvietojamo personu nometnēs Rietumu okupācijas zonā Vācijā pēc kara. Ar laiku gredzens kļuva par latviešu pazīšanās zīmi trimdas zemēs. Tā 1956. gadā Melburnā dibinātajā Latviešu virsnieku apvienībā Nameja gredzenus dāvināja gados vecākajiem biedriem. Stokholmas latviešu skola tos dāvināja katram absolventam, tēvi – saviem dēliem, viņiem sasniedzot pilngadību.

Visu rakstu lasiet žurnāla “Planētas Noslēpumi” janvāra numurā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. irenaabricka@gmail.com Atbildēt

    No manas bērnības…..kad biju maza…..tad redzēju šo gredzenu…..diezgan daudziem…tad mamma man skaidroja….ka tas ir mūsu…..tikai nedrīkst…………..pa kluso daudzi tā laika nacionālisti…..tos nēsāja….no pieclatniekiem …..juvelieru darbnīcās izgatavotos…utt. Vēsture neklusē………man arī bija……tad uzlauza māju un…….?? Tagad vairs nav.

  2. Tautas pašas veido savas leģendas.Tāpēc jau tās ir leģendas . Skaistas un gredzens skaists.

  3. Jā, to rotu meistari apstiprina, ka t.s. Nameja gredzenam ar zemgaļu kultūru un Nameju nav saistības, tam skandināvu izcelsme.

  4. Randy, BR-Deutschland & Latvija, €U. Atbildēt

    ‘Cien. LA.lv’, nu un ko juus ar sho IDIOTISKO raksteli iisti gribeejaat pateikt????

    • Visticamāk kaut kur būs iepīti mēģinājumi attaisnot kruztnešus un graut baltu pašapziņu. Kā tas šajos krustnešu varas laikos tiek darīts. IR NOVEROTA TENDENCE! ESIET UZMANIGI. par konkreto rakstu nevaru spriest – nav redzēts viss.

      • jā, patreiz jau visi mošķi lien no savām alām ārā – lai neļautu atjaunot latvisku Latviju…Bet – laiki mainās! Un Latvija, tāpat kā visa Eiropa, atkal kļūs eiropeiska un nacionāla.

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+