Publicitātes foto

Nameja gredzena leģenda joprojām dzīva 6

Jaunākajā žurnāla “Planētas Noslēpumi” numurā lasāms raksts par vēsturisko Nameisi un Nameja gredzena leģendu. Viena no pazīstamākajām visjaunāko laiku latviešu leģendām saistīta ar vītu sudraba gredzenu, kādu esot valkājis zemgaļu valdnieks Namejs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Lasīt citas ziņas

Šī leģenda aktualitāti atguvusi ar vienas no Latvijas simtgades mākslas filmām – “Nameja gredzens” filmēšanas uzsākšanu. Filmas veidotāji uzsver, ka ziņas, kas saglabājušās par vēsturisko Nameju, ir trūcīgas, tādēļ filma balstīta leģendas motīvos. “Tomēr vēstures avotu rūpīga analīze sniedz pietiekami dramatisku zemgaļu valdnieka mūža beigu ainu, kas gan nelīdzinās 20. gadsimta latviešu literātu veidotajam nesalaužamā cīnītāja par tautas brīvību un kristietības ienaidnieka tēlam,” raksta Agris Dzenis. Rakstā var lasīt par zemgaļu cīņām pret kristiešu iekarotājiem, arī par Nameja gredzena leģendas tapšanu. Tās pirmsākumi meklējami Aleksandra Grīna romānā “Nameja gredzens”, kas publicēts 1931. gadā. Vēsturiskais Namejs šajā romānā nefigurē vispār, un viņa vārds saistīts tikai ar leģendas vīšanu. Bet A. Grīns detalizēti tēlojis Nameja gredzena izskatu: divi savijušies sudraba zalkši ar rubīnu acīm, ap to galvām zelta vārpu vainags, kura vidū attēlots vanags lidojumā.

Reālā rota – tā dēvētais Nameja gredzens – izskata ziņā maz līdzinās A. Grīna aprakstītajam valdnieka gredzenam. Rotaslietas prototips ir 20. gadsimta 30. gados Daugmales pilskalnā atrastie divi vītie sudraba gredzeni, kas datējami ar 12. un 13. gadsimtu miju – krietni agrāk par Nameiša dzīves laiku. To stils radies Skandināvijā un vairāk izplatīts aprocēm un kaklariņķiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nameja gredzenu izplatība trimdas latviešu vidū sākās karagūstekņu un pārvietojamo personu nometnēs Rietumu okupācijas zonā Vācijā pēc kara. Ar laiku gredzens kļuva par latviešu pazīšanās zīmi trimdas zemēs. Tā 1956. gadā Melburnā dibinātajā Latviešu virsnieku apvienībā Nameja gredzenus dāvināja gados vecākajiem biedriem. Stokholmas latviešu skola tos dāvināja katram absolventam, tēvi – saviem dēliem, viņiem sasniedzot pilngadību.

Visu rakstu lasiet žurnāla “Planētas Noslēpumi” janvāra numurā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.