Publicitātes foto

Nameja gredzena leģenda joprojām dzīva 6

Jaunākajā žurnāla “Planētas Noslēpumi” numurā lasāms raksts par vēsturisko Nameisi un Nameja gredzena leģendu. Viena no pazīstamākajām visjaunāko laiku latviešu leģendām saistīta ar vītu sudraba gredzenu, kādu esot valkājis zemgaļu valdnieks Namejs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Šī leģenda aktualitāti atguvusi ar vienas no Latvijas simtgades mākslas filmām – “Nameja gredzens” filmēšanas uzsākšanu. Filmas veidotāji uzsver, ka ziņas, kas saglabājušās par vēsturisko Nameju, ir trūcīgas, tādēļ filma balstīta leģendas motīvos. “Tomēr vēstures avotu rūpīga analīze sniedz pietiekami dramatisku zemgaļu valdnieka mūža beigu ainu, kas gan nelīdzinās 20. gadsimta latviešu literātu veidotajam nesalaužamā cīnītāja par tautas brīvību un kristietības ienaidnieka tēlam,” raksta Agris Dzenis. Rakstā var lasīt par zemgaļu cīņām pret kristiešu iekarotājiem, arī par Nameja gredzena leģendas tapšanu. Tās pirmsākumi meklējami Aleksandra Grīna romānā “Nameja gredzens”, kas publicēts 1931. gadā. Vēsturiskais Namejs šajā romānā nefigurē vispār, un viņa vārds saistīts tikai ar leģendas vīšanu. Bet A. Grīns detalizēti tēlojis Nameja gredzena izskatu: divi savijušies sudraba zalkši ar rubīnu acīm, ap to galvām zelta vārpu vainags, kura vidū attēlots vanags lidojumā.

Reālā rota – tā dēvētais Nameja gredzens – izskata ziņā maz līdzinās A. Grīna aprakstītajam valdnieka gredzenam. Rotaslietas prototips ir 20. gadsimta 30. gados Daugmales pilskalnā atrastie divi vītie sudraba gredzeni, kas datējami ar 12. un 13. gadsimtu miju – krietni agrāk par Nameiša dzīves laiku. To stils radies Skandināvijā un vairāk izplatīts aprocēm un kaklariņķiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nameja gredzenu izplatība trimdas latviešu vidū sākās karagūstekņu un pārvietojamo personu nometnēs Rietumu okupācijas zonā Vācijā pēc kara. Ar laiku gredzens kļuva par latviešu pazīšanās zīmi trimdas zemēs. Tā 1956. gadā Melburnā dibinātajā Latviešu virsnieku apvienībā Nameja gredzenus dāvināja gados vecākajiem biedriem. Stokholmas latviešu skola tos dāvināja katram absolventam, tēvi – saviem dēliem, viņiem sasniedzot pilngadību.

Visu rakstu lasiet žurnāla “Planētas Noslēpumi” janvāra numurā.