Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. decembris, 2012
Drukāt

Namiem vajadzēs siltuma pases

Foto - LETAFoto - LETA

Lai jaunbūvi, pārbūvētu un atjaunotu namu varētu nodot ekspluatācijā, nākamgad īpašniekam būs vajadzīgs energosertifikāts – dokuments, kas uzrāda siltuma noturību. 
Tā noteikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā jaunajā Energoefektivitātes likumā, ko pagājušajā nedēļā pieņēma Saeimā un kas būs spēkā no nākamā gada 9. janvāra.


Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders skaidro, ka jaunais likums sagatavots pēc iespējas saudzīgāks lielākajai daļai namu un dzīvokļu īpašnieku. Viņiem būs jāsagādā energosertifikāts pārdošanai vai izīrēšanai paredzētam namam vai dzīvoklim, ja tā apsildāmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus un ja tajā ir ierīkota atsevišķa apsilde vai siltuma patēriņa uzskaite, un ja pircējs vai īrnieks to pieprasīs. Energosertifikāts būs derīgs desmit gadus.

Energosertifikāts nebūs vajadzīgs dzīvoklim, kam apsildāmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem, vai ēkai, kas projektēta un būvēta izmantošanai tikai siltajā gadalaikā, piemēram, vasarnīcām. Tāpat to nevajadzēs, lai pārdotu vai izīrētu dzīvokli vai ēkas daļu, kurā nav atsevišķas apsildes vai siltuma patēriņa uzskaites.

Energosertifikāts būs nepieciešams arī valstij vai pašvaldībām piederošām sabiedriskām ēkām, kuru apsildāmā platība pārsniedz 500 kvadrātmetrus. Savukārt no 2015. gada 9. jūlija – visām ēkām, kuru apsildāmā platība ir lielāka par 250 kvadrātmetriem.

Energosertifikātu neprasīs ēkām – kultūras pieminekļiem, kā arī tādiem namiem, kur telpu apsilde nav paredzēta, piemēram, dievnamiem.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis skaidro, ka jaunais likums pieņemts vienā nolūkā – paskubināt ēku un dzīvokļu īpašniekus vairāk pievērsties siltuma taupības pasākumiem. Ar tiem varētu samazināt mājokļu īpašnieku izdevumus, kas pieaug, ceļoties dabas gāzes un citu siltuma enerģijas veidu cenām. Viņaprāt, taupības pasākumi Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir divkārt svarīgi tāpēc, ka dabas gāze tiek importēta.

Nekustamo īpašumu tirgus lietpratēji atzīst, ka mājokļiem ar energosertifikātu pieaugs tirgus vērtība. Taču mājokļa pircējam nebūs jāpērk kaķis maisā – viņš iepriekš zinās, kāda ir mājokļa siltumnoturība, tātad – kādi būs tā turpmākās uzturēšanas izdevumi.

Lai iegūtu energosertifikātu, ēkas vai dzīvokļa īpašniekam jāpasūta energoefektivitātes aprēķins. Ekonomikas ministrijas mājas lapā www.em.gov.lv publicēts aptuveni 100 to personu saraksts, kam ir tiesības veikt šādus aprēķinus. 
energosertifikts_7

Sertificēts energoauditors, būvinženieris, uzņēmuma “Inspecta Latvia” būvju nodaļas vadītājs Sandris Liepiņš stāsta, ka īpašuma energosertifikācija dzīvokļiem var maksāt no 50 līdz 100 latiem. Cenas atkarīgas no tā, cik sarežģīta ir dzīvoklī ierīkotā siltuma patēriņa uzskaite un kāda ir pakalpojuma kopējā darba ietilpība platību aprēķinam un datu apstrādei. Ja daudzdzīvokļu namam ir kopēja siltuma patēriņa uzskaite, viņaprāt, izdevīgāk veikt aprēķinu visai ēkai. Pēc standarta projektiem celtiem piecstāvu namiem ar trim kāpņu telpām energosertifikācija var maksāt aptuveni 300 latu. Savukārt jaunām ģimenes privātmājām – no 130 līdz 200 latiem – atkarībā no platības un arhitektoniskā veidola. Sandris Liepiņš atzīst, ka agrākos laikos celtām ģimenes privātmājām energosertifikācijas izdevumi varot būt lielāki – no 180 līdz 250 latiem, jo tām bieži vien trūkst būvprojekta dokumentu. Dzīvokļiem energosertifikācijas aprēķinu var veikt vienā vai pāris dienās. Daudzdzīvokļu namiem un ģimenes privātmājām – trijās dienās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+