NAP mērķis ir pareizs, tomēr vajag labojumus 0
Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – vakar iepazīstināja ar otrdien valdībā apstiprinātajam Nacionālās attīstības plānam (NAP) vajadzīgajiem labojumiem. LTRK uzskata, plāna virsmērķis – tautsaimniecības izrāviens – ir pareizs, tomēr tajā ir ļoti izplūduši 12 prioritāšu sasniegšanas virzieni.
Uzņēmējiem smaidu izraisot NAP pieminētais lauku putnu indekss, amatiermākslas kolektīvu dalībnieku daudzums uz 100 iedzīvotājiem un vēl vairāki uzlabojami rādītāji. Arī nevalstisko organizāciju daudzums uz 1000 iedzīvotājiem.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver – iepriekš nosauktie virzieni ir labi, pareizi, tomēr tiem nav saistības ar tautsaimniecību. “Plānā ir saliktas daudzas lietas, tostarp arī labas lietas, tomēr starp tām pazūd vissvarīgākais. Jautājums ir par to, ko no plānā iecerētā izdarīs,” tā J. Endziņš.
LTRK iesaka tautsaimniecības izrāviena nodrošināšanai īstenot trīs prioritātes, tostarp celt produktivitāti, izmantot Latvijas stiprās puses (zaļums, izdevīgā atrašanās vieta, mentalitāte, zināšanas) un attīstīt eksportu. Produktivitāte ir jāceļ tāpēc, ka pērn pēc šā rādītāja Latvija atradās priekšpēdējā vietā ES, pirms Bulgārijas. Eksporta izaugsme ir vajadzīga tāpēc, ka vietējais tirgus ir mazs, valsts vairāk ieved produktus, nekā pārdod citās valstīs, turklāt eksports arī palīdzēja pārvarēt dižķibeli.
“Vācija savulaik paziņoja, ka tā ražo vislabākās kvalitātes produktus. Kāpēc, piemēram, Latvija nevar paziņot, ka mūsu produkti ir vistīrākie? Tie gan nebūs lēti, tomēr mēs asociētos ar viszaļāko valsti,” tā J. Endziņš.
SIA “Sakret” direktors un LTRK valdes loceklis Jānis Vanags īpaši uzsver Latvijas atrašanās vietas un zināšanu izmantošanas svarīgumu. “Latvijā gandrīz ikviens skolēns zina trīs valodas. Mēs varam labi sazināties ar uzņēmējiem Austrumos un Rietumos. Mēs to protam daudz labāk, nekā lielvalstis veido dialogu savā starpā. Šī priekšrocība ir jāizmanto,” tā J. Vanags. Uzņēmējaprāt, vēl viens svarīgs nosacījums izrāviena nodrošināšanai ir jaunu ražotņu veidošana, kas vienlaikus nozīmē jaunus nodokļu maksātājus un papildu naudas ienākumus valsts maciņam.
J. Endziņš esošo situāciju ar NAP un tā īstenošanu tēlaini salīdzināja ar sviestmaizes smērēšanu un apēšanu, lai gan būtu vajadzīga kartupeļu stādīšana un ražas vākšana rudenī. “Kad būs nopelnīta nauda, tad arī varēs to izmantot kultūrai un citiem mērķiem. Vispirms ir jāsaprot, kā varam vairāk naudas nopelnīt,” otrdien valdības sēdē saņemtos pārmetumus vakar centās atspēkot J. Endziņš.
Latvija, pēc Pasaules bankas ziņām, pēc IKP rādītāja uz vienu iedzīvotāju – 17 692 ASV dolāri – atrodas 50. vietā pasaulē. Lietuvai šis rādītājs ir 20 374 dolāri, 47. vieta, bet Igaunijai 21 942 dolāri un 43. vieta.
LTRK uzskata – jaunais NAP ir līdz šim vislabākais valsts plānošanas dokuments, tomēr tikai pēc labojumu veikšanas Saeimā tas būs atbilstošs Latvijas vajadzībām.
Uzziņa LTRK ieteiktie 2020. gadā sasniedzamie virsmērķi nacionālās attīstības plānam Latvija ir OECD dalībvalsts, atrodamies 40. vietā pasaulē pēc IKP uz vienu cilvēku, produktivitāte ir virs vidējā ES līmeņa, kas garantē konkurētspējīgu ienākumu līmeni un labklājības pieaugumu. |
