×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.2°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
29. marts, 2018
Drukāt

Narvā zina, kāda “bedre” ir otrā pusē. Saruna ar Tomasu Hendriku Ilvesu (17)

Foto - EERO VABAMAEGI/POSTIMEES/LETAFoto - EERO VABAMAEGI/POSTIMEES/LETA

Tomass Hendriks Ilvess

Neilgi pirms prezidenta vēlēšanām Krievijā Ņurjorkā notika konference “PutinCon”, kas bija veltīta vienīgajam reālajam šo vēlēšanu kandidātam Vladimiram Putinam. Žurnālisti, eksperti, politiķi, arī Kremļa opozicionāri bija ieradušies uz organizācijas “Human Rights Foundation” rīkoto diskusiju, lai apspriestu Krievijas tagadni un nākotni. Viens no konferences dalībniekiem – bijušais Igaunijas prezidents TOMASS HENDRIKS ILVESS, kurš tagad strādā Stenfordas universitātē ASV. Viņa uzstāšanās tēma – digitālā pasaule, kur ikdiena ir hakeru uzbrukumi, dezinformācijas izplatīšanās un citi izaicinājumi.

 

Konferences nosaukums un norises laiks šķiet diezgan pretrunīgs. Kādas bija pirmās domas, kad jūs uzaicināja piedalīties?

T. H. Ilvess: Man piezvanīja Garijs Kasparovs (konferences organizators, “Human Rights Foundation” valdes priekšsēdētājs) un jautāja, vai vēlos runāt par tēmu, kuru esmu pētījis lielāko daļu dzīves. Diemžēl uzstāšanās bija tikai piecpadsmit minūtes un nācās izlaist vairākas nianses.

Runājot par konferenci, uzskatu, ka tās nosaukums ir atbilstošs. Bieži nākas dzirdēt, ka, ja iebilsti pret to, kas nāk no Kremļa, tad esi “rusofobs”. Bet es, piemēram, pēc izcelsmes par ceturtdaļu esmu krievs. Taču šī konference koncentrējas nevis uz krieviem, bet uz režīmu. Un tas ir autoritārs režīms! Mēs zinām, ka tas nogalina cilvēkus ne tikai savā valstī, bet arī ārzemēs. Paskatieties uz krieviem, kas piedalās šajā konferencē, vai citiem, kas iebilst Putinam. Skaidrs, ka nav runa par cilvēka izcelsmi, bet gan par attieksmi pret režīmu. Protams, ir nedaudz provokatīvi šādu konferenci organizēt divas dienas pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām, bet, ja tā padomā, tās nemaz nav vēlēšanas. Tās ir “pārvēlēšanas”.

 

Kā Igaunijas prezidents jūs izjutāt Krievijas ietekmi uz dažādiem procesiem valstī. Iejaukšanās politiskajos procesos un citās jomās nav rimusi. Kā zināms, lielas bankas gan Latvijā, gan Igaunijā pēdējā laikā nonākušas ASV redzeslokā saistībā par naudas atmazgāšanu.

“Danske bankas” gadījumā gribu piebilst, ka tā ir dāņu banka. Mēs bijām tie, kas norādīja uz to, ka kaut kas nav kārtībā, pēc kā viņi arī rīkojās. Latvijas gadījums gan ir sarežģītāks, jo šķietami saplūda kopā divi dažādi gadījumi. Jums bija “ABLV Bank”, kurai problēmas bijušas jau gadiem, bet, no otras puses, bija gadījums ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atlaišanu. Otro gadījumu šķietami kāds “orķestrēja”.

 

Kādēļ krieviem ir svarīgi izmantot bankas Baltijas valstīs?

Tā nauda ir ceļā uz citurieni. Krievijas bankām ir drausmīga reputācija. Neviens neuzticas naudai, kas nāk no Krievijas bankām. Viņi visu mēdza sūtīt uz Kipru, taču nu arī Kiprai ir slikta reputācija. Tagad, piemēram, naudu sūta no Kipras uz Latviju, pēc tam uz citurieni, lai beigās nevarētu pateikt, kas ir naudas avots.

 

Ņemot vērā pēdējos notikumus, vai varam cerēt, ka Baltijas valstu bankas kopumā kļūst “tīrākas”?

Es atbalstu caurspīdīgumu, bet ir svarīga arī reāla darbība. Piemēram, opozicionārs Aleksejs Navaļnijs atklāj dažādus korupcijas gadījumus Krievijā, tomēr nekas tam neseko. Svarīgi, ka visas problēmas tiek attiecīgi adresētas. Gribu uzsvērt, ka neesmu eksperts par bankām, tādēļ nejautājiet, ko tieši darīt šajā situācijā, taču kopumā tā ir ļoti svarīga tēma. Diemžēl jāsaka, ka, visticamāk, arī pārējo Baltijas valstu banku reputācija tiks iedragāta. Vari būt perfekti tīra banka un darīt visu pareizi, bet banku reputāciju ietekmē arī kopējā vide.

 

Gan Latvijai, gan Igaunijai ir samērā liels krievu tautības īpatsvars valstī, ko Putins vienmēr centies izmantot. Kā mūsu attiecības ar krieviem Baltijā kopš neatkarības mainījušās, vai tās uzlabojas?

Nevarēšu izteikties par Latviju, bet tas, ko redzam Igaunijā ceturtdaļgadsimtu pēc neatkarības atjaunošanas – cilvēki ir pieraduši pie idejas, ka ir “igauņi”. Un principā viņi arī ir. Ja paskatāmies uz citām valstīm, piemēram, Skotiju, Spāniju, vienmēr ticis strādāts pie tā, lai cilvēkus šķeltu, kas arī Igaunijā notika jau padomju laikos. Tas ir nevajadzīgi un muļķīgi. Viena no pilsētām, kur cilvēki ir lojāli Igaunijai, ir Narva. Tur cilvēki var pāriet pār tiltu un redzēt, kāda “bedre” ir otrā pusē. Narvas “babuškai” pensija ir lielāka nekā minimālā alga Krievijā. Tas ir neaptverami.

Protams, problēma ir tā sauktie “zaļie cilvēciņi”. Militārās nozares vadītājs teica – ja redzēsim “zaļos cilvēciņus”, nošausim, to ļauj arī Ženēvas Konvencija. Taču viņi valkā drēbes, kādas es vilktu, ja būtu mednieks. Ja dodies mežā ar ieroci un tā saģērbies, var gadīties visādi… Ir arī citas metodes. Kad mums bija kāda piemiņas diena, atceroties Otro pasaules karu, kur igauņi cīnījās abās frontes pusēs, no Krievijas tika atsūtīts kāds dūšīgs vīrietis ar milzīgu svastikas tetovējumu uz muguras. Ideja bija to parādīt Krievijas televīzijās kā igauņu nacisma piemēru, bet īstenībā viņš bija krievs no Sanktpēterburgas. Mēs viņu izmetām un uzlikām viņam vīzas aizliegumu.

 

Kā Baltijas valstu simtgades svinības veicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas atpazīstamību pasaulē? Vai šis gads piesaistīs vairāk investoru, vai mūs tagad labāk pazīs?

Simtgadi svin arī somi un citi. Tas ir rezultāts Pirmajam pasaules karam, kad pirmo reizi liela daļa Austrumeiropas valstu ieguva neatkarību. Neesmu pārliecināts, vai tas ir iemesls labai reklāmai. Uzskatu, ka tās ir svinības mums pašiem, tas mums liek justies labāk. Piemēram, decembra beigās amerikāņu izdevumā “New Yorker” iznākušais raksts par digitālo republiku Igauniju ir ģenerējis daudz lielāku interesi par mūsu valsti un tās simtgadi. Ļoti daudz cilvēku to izlasīja un vēlāk ar mani par to diskutēja. Neviens nav pie manis nācis un teicis “parunāsim tagad par Latvijas vai Igaunijas simtgadi”. Visas valstis rīko kultūras pasākumu programmu, un tas ir ļoti labi, tomēr neliktu pārāk lielas cerības uz tās ietekmi pasaulē, sevišķi ņemot vērā, ka tik daudzi to dara.

Daudzas valstis izmantoja brīdi, kad sabruka impērija un kļuva brīvas. Katrai valstij, protams, tas ir kas ļoti nozīmīgs. Mums jāatceras, ka to notikumu dēļ, kas norisinājās pirms simt gadiem, esam dzīvi šodien. Neatkarība bija tā, kas mūs motivēja 1991. gadā. Mums bija skaidrs, ka mēs atjaunojam kaut ko, kas jau ir eksistējis. Staļins savulaik Ļeninam vēstulē, kas vēlāk ilgu laiku tika slēpta, bija rakstījis, ka Padomju Savienība nevarēs inkorporēt tādu valsti, kurai ir savs karogs un vēstniecības citās valstīs. Ja paskatāmies uz citām valstīm, piemēram, Ukrainu, Gruziju, – tām neatkarība bija uz īsu laiku. Tas laiks bija nepietiekams, lai reprezentētu vēsturisku periodu, uz kuru varētu atskatīties un atjaunot. Mums bija tā motivācija – mūsu vēsturiskais karogs. Dabūjām arī atpakaļ vēstniecības.

 

Taisnība, mūsu karogi ASV Valsts departamentā nekad netika nolaisti.

Tieši tā! Līdz ar to mums jānovērtē un jāsaprot, ka pirms simt gadiem notikušais ir tā laika cilvēku ieguldījums un cīņa par brīvību. Viņi bija tie, kas cīnījās. Mēs protestējām, arī tikām nogalināti, bet doties reālā karā, lai izcīnītu valsts brīvību, – tas ir kas īpašs.

Uzskatu, ka tas pašlaik notiek Ukrainā. Ir vēstures teorija, kas māca to, ka kari veido valstis. Ja nav kara un cilvēku, kuri gatavi mirt idejas labā, tad nav iespējas izveidot valsti. Tāda bija nostāja toreiz, pirms simt gadiem. Atbalsts Igaunijas neatkarības cīņām tika iegūts pēc tam, kad boļ-ševiki nogalināja cilvēkus Tartu. Bija skaidrs, ka, ja viņi to varēja izdarīt tur, viņi to darīs arī citur. Bija jāiet un jācīnās par neatkarību.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Ontūns Mazpisāns Atbildēt

    “Krievijas bankām ir drausmīga reputācija.”
    – – – – – – – – – –
    Drausmīga slava ir daudzkam Krievijā — īpaši tās vadoņiem.

  2. ” Jums bija “ABLV Bank”, kurai problēmas bijušas jau gadiem, bet, no otras puses, bija gadījums ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atlaišanu. Otro gadījumu šķietami kāds “orķestrēja”.”

  3. Pirms gada biju Narvā,lielais vairums Narvas iedzīvotāju regulāri brauc iepirkties uz Krieviju.Varbūt tas eksprezidents varētu izskaidrot kāpēc igauņi brauc uz-bedri iepirkties!?

  4. Ja jau, kā te viens izsakās, Rietumi ir pūstoši un Krievija tik laba, kāpēc maksātspējīgo krievu bērni mācās rietumvalstīs, ne Krievijā? Kāpēc dabas resursu pilnajā Krievijā tikai pārsimt cilvēku pievāc peļņu no šiem resursiem, kamēr pārējie ir reāli nabadzīgi?Kā piemērs- Norvēģija- nemaz nebija bagāta valsts, līdz atrada naftu, prasmīgi menedžējot ieguvēji bija visi pilsoņi, ne tikai saujiņa oligarhu, kā Krievijā.

  5. Uzkopšanas servisa ģenerāldirektors Atbildēt

    Estiņi, kas pelna Helsinkos, par bedri uzskata… varat minēt!

  6. Bļaut jau nevajag. Labāk pamato savu nostāju ar argumentiem. Tukši apgalvojumi bez seguma ir tikai propaganda un troļļošana.

  7. “Taču šī konference koncentrējas nevis uz krieviem, bet uz režīmu.”
    Šis ir labs!
    PS
    Krieviem kā tādiem nav ne vainas, režīmiem gan.

    • Nekas nav absolūts. Par visiem krieviem nerunā.
      Tā ir LV problēma, ka nav skaidri zināmi tie krievi, kuri ir gatavi cīnīties par Latviju un kuri to nodotu.

  8. Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, savus krievus cienī, tur tiek saglabāts bilingvālā apmācība, proporcija 60 : 40, neviens netaisās krievus pataisīt par Igauņiem, pašvaldībās var vēlēt arī nepilsoņi, valdībā pie viņiem ir partija, kas līdzīga mūsu saskaņai, valdībā ir 2 krievu tautības ministri, un premjerministrs Ratass Jaungada apsveikumu teica divās valodās igauņu un krievu. Krievu tautības cilvēki prot to novērtēt, un uz Putina bedri neviens neraujas, jo algas ir krietni lielākas nekā Krievijā un pat Latvijā. Igaunija jau drīzāk pēc dzīves līmeņa, mentalitātes un citiem aspektiem ir vairāk līdzīga Skandināvu valstij, nevis Baltijai. Jā, dēls no Somijas atveda šokolādi uzraksti bija Somu, visu skandināvu un igauņu valodās, pat ne angļu, par krievu un latviešu nemaz nerunājot

    • Cik viegli ir stāstīt ja daudzi pat Igaunijā nav bijuši. Mūs parasti informē par UK vai Krieviju.
      Sakiet vai tiešām tas ir normāli ka Daugavpilī kino rāda tikai krievu valodā.
      Protams es nezinu kas tur valdībā, bet atceros ka kad aizvaca to okupanta pieminekli lembasts bija pa visu pasauli.
      Es pat nezinu vai galvaspilsētas mērs igauņiem ir krievs vai igaunis.Un kāpēc UK un Vācijā neviens krievs nepieprasa krievu skolas. Vācijā ir 5 miljoni krievu bet neprasa krievu skolas? KĀPĒC?

  9. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  10. liberastam kaut ko jautāt ir bezjēdzīgi

  11. Tas zids kasparovs,ir Krievijas ienaidnieks.ASV,ES un Anglija nu loti grib ,nu loti ,loti grib dabut to bagato Sibiriju sev.Un mekle visadus iemeslus,Bet Putins malacis,ists Krievijas patriots,neizlaiz vadibas grozus no rokam.Jo tika teikts-kam piederes Sibirija,tas ari bus pasaules valdnieks.Bet Ilvess tads ASV dirsa lidejs vien ir.

    • Sibīrija kā sena ķīniešu zeme, protams, tiks atgriezta Ķīnai. Putins jau “pa labam” sāk atdot šo teritoriju – Aizbaikāls jau nodots uz 49 gadiem “nomā”, pamēģini pēcāk dabūt ārā tos ķīniešus. 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+