Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. septembris, 2014
Drukāt

NATO atgriezies “sporta zālē”
. Rīgas konferences vadmotīvs – Ukraina (4)

Foto - Valdis Kauliņš/Rīgas konferenceFoto - Valdis Kauliņš/Rīgas konference

NATO ģenerālsekretāra vietnieka palīgs Džeimss Apaturajs sacīja, ka kopumā Latvijas pilsoņi var gulēt droši, jo atrodas NATO aliansē.

Šogad ārlietu un drošības politikas forumā – Rīgas konferencē – galvenā uzmanība bija pievērsta Ukrainai, mēģinot atbildēt uz jautājumu: vai jālieto militārie līdzekļi vai vēl iespējams diplomātisks risinājums.

Tradicionāli konference sākās ar diskusiju, kas veltīta ekonomiskajiem jautājumiem. Politisku piesitienu tai piešķīra Lietuvas bijušais premjers And­rjus Kubiļus, kurš norādīja, ka Krievijas agresija Ukrainā pieprasa līderību no Eiropas. Iepriekš Eiropas Savienība piešķīrusi lielas naudas summas Grieķijas ekonomisko problēmu risināšanai, taču tagad ir būtiski piešķirt līdzekļus Ukrainai – tā būtu reāla darbība, ne tikai runas.

Nākamajā diskusijā tika runāts par NATO Velsas samita rezultātiem, Londonas “Statecraft” institūta pārstāvis Džulians Lindlejs Frenčs uzdeva “testa” jautājumu – vai Rīgas iedzīvotāji joprojām var gulēt mierīgi? Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka, skatoties ilgtermiņā, neviens Rīgas iedzīvotājs nevar gulēt droši, ja netiks veikti ieguldījumi aizsardzībā. Tikmēr NATO ģenerālsekretāra vietnieka palīgs Džeimss Apaturajs sacīja, ka kopumā Latvijas pilsoņi var gulēt droši, jo atrodas NATO aliansē, taču vienlaikus norādīja, ka NATO valstu pilsoņi esot satraukti, tādēļ arī viņš aicināja vairāk līdzekļu veltīt aizsardzībai.

“Neviena NATO dalībvalsts nav tādā stāvoklī, kādā bija Ukraina, – vāja ekonomika, vāja armija, korupcija un situācija valsts austrumos. NATO valstīs nav šādu problēmu, mums ir stipri bruņotie spēki. Nedomāju, ka NATO teritorijā varētu atkārtoties hibrīdkarš,” sacīja Dž. Apaturajs, kurš gan norādīja, ka NATO šobrīd ir atgriezusies svaru zālē, lai izkoptu savas spējas.

Norvēģijas aizsardzības ministre Ina Eriksena Sēreide kā būtiskāko atzīmēja, ka tagad NATO veidos ātrās reaģēšanas spēkus. “Tagad mēs sastopamies ar citu Krieviju, jo to, ko Krievija ir sagrāvusi, nevar pilnībā atjaunot,” teica ministre.

ASV “Heritage Foundation” eksperts Ariels Koens kritizēja Krievijas “tautiešu” politiku, ar kuras palīdzību Krievija citās valstīs veido “piekto kolonnu”, turklāt Krievija izmantojot savus propagandas kanālus, lai atbilstoši viņus noskaņotu. Ukrainas gadījums parāda, ka Krievija savās interesēs izmanto kombinētas operācijas, kas ietver militārās darbības, informāciju, ekonomisko ietekmi un enerģētiku. “ASV militāristi nav pamodušies. Kā Eiropa veidos atbildi Krievijai, kuras izlūkdienesti, kā redzam, ir ļoti spējīgi?” retoriski jautāja A. Koens, norādot, ka “Rīgas testu” nevar nokārtot un justies droši ne Baku, ne Tbilisi un pat ne Astana.

Spraigākā bija diskusija, kurā tika runāts par to, kā nodrošināt Ukrainas demokrātijas attīstību. Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Boriss Tarasjuks norādīja, ka pašlaik Ukrainai ir grūti veikt reformas, jo vispirms nepieciešams aizsargāt valsti. Līdzīgās domās bija arī bijušais Ukrainas vēstnieks ASV Oļegs Šamsurs. Viņš uzskata, ka vēl ir redzams ceļš diplomātiskiem manevriem, lai atrisinātu situāciju Ukrainā, taču valstij būtu nepieciešams Māršala plāns, lai izietu no karadarbības.

Diskusijā Kremļa kritiķis Andrejs Illarionovs pauda viedokli, ka Krimas okupāciju Krievija jau gatavojusi 11 gadu iepriekš, bet notikumi Kijevas Maidanā, kā arī Viktora Janukoviča padzīšana no amata bijis tikai fons. A. Illarionovs uzskata, ka situācijai Ukrainā nav nemilitāra risinājuma. “Ja jūs ejat pa ielu un jums pretī nāk bandīti? Kā jūs rīkosieties? Jūs varat atdot visu, kas jums ir. Mans ieteikums šādā situācijā ir cīnīties, saukt pēc policijas palīdzības, pievērst kaimiņu uzmanību. Cīņa ir risinājums,” teica A. Illarionovs. Pretējās domās bija ASV Kennana institūta vadītājs Metjū Rožanksis – jāizmēģina visi iespējamie varianti bez NATO militāras iesaistes. Ja arī tā notiktu, tas nozīmētu totālu karu starp NATO un Krieviju, no kura nebūtu ieguvēju.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. te kādam siskam ļoti gribas karu.Bet vai jūs padomājat par to,ka ja tāds karš starp Krieviju un NATO sāktos tad pietiktu visiem vietas uz zemes-gan ukrainai,gan Latvijai un visiem pārējiem.Man, piemēram ,vēl gribas dzīvot un kādas ukrainas fašistu dēļ es negribu lai mirst mani tuvie.Ja tāda siska dzīvībai nav vērtības, lai dodas uz donbasu un karo pret krieviem.

  2. Pietiekama militārā palīdzība!

  3. Buutu gan ieguveeji-tiktu nosargaati demokraatijas pamatprincipi.Varbuut par augstu cenu,bet otra iespeeja ir noskatiities kaa nogalina tuukstoshiem ukrainju savaa zemee.Labi,ka,vismaz,ierochus piegaadaas Ukrainai.Tas no kaa Eiropa un Amerika baidaas ar vinjiem jau notiek shobriid-tiek nogalinaati vinju cilveeki un atnjemtas teritorijas.

  4. NATO generalsekretara vietnieka paligs !!! :):):) – Latvija var gulet mierigi !!!:):):)

Draugiem Facebook Twitter Google+