Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. augusts, 2014
Drukāt

Vācijas kanclere Merkele NATO bāzi Latvijai nesola (18)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Vakar Latvijā vienas dienas darba vizītē viesojās Vācijas kanclere Angela Merkele, kas no jauna apstiprināja savu iepriekš pausto viedokli, ka Austrumeiropas valstīs pastāvīgai NATO sabiedroto bāzei nav jābūt, taču Baltijas valstu drošību iespējams stiprināt citādi. Līdzīgās domās ir arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.

Savu vizīti Latvijā Merkele sāka ar svinīgo ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Tobrīd pie monumenta bija sapulcējušies ap 200 cilvēku – lielākoties tie bija tūristi un vietējie garāmgājēji. Šeit sastaptais informācijas tehnoloģiju students Reds Karlsbergs kritizēja Vācijas nevēlēšanos izvietot NATO bāzes Austrumeiropā: “Tās būtu nepieciešamas. Krievija ir izrādījusi neizmērojamu agresiju Ukrainā. NATO bāze Latvijā būtu papildu drošības garantija.” Satiktie vācu tūristi lielākoties priecājās par iespēju savu braucienu papildināt ar negaidītu notikumu – redzēt kancleri dzīvē. Vilfrīds Fogels no Lejassaksijas federālās zemes uzsvēra, ka viņš kancleri vērtē ļoti pozitīvi viņas sasniegumu dēļ un arī attieksme pret lietām un lēmumi viņai esot izsvērti, pamatoti un strikti. “Ārpolitikā Vācija darbojas ļoti labi, lai saglabātu mieru pasaulē. Jāņem vērā Vācijas uzskati Ukrainas, Izraēlas un Sīrijas jautājumos. Abām lielajām koalīcijas partijām – kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem – ārpolitikā nav būtisku atšķirību, tās ir vērojamas iekšpolitikā. Vācija ilgstoši ārpolitikā rīkojas konsekventi,” sacīja V. Fogels.

Pirmā pie Brīvības pieminekļa ieradās Latvijas premjera Laimdota Straujuma klasiskā tumšā kostīmā un vēlāk ieradās A. Merkele, kura, kontrastējot, bija tērpusies vasarīgi – baltās vieglās biksēs un viegli sarkanā žaketē. Pēc ziedu nolikšanas A. Merkele devās sasveicināties ar cilvēkiem, un daudzi šos mirkļus iemūžināja fotogrāfijās. Kāds vācietis teica, ka viņš arī ir no Templinas, kur uzaugusi kanclere. Trimdas latvietis Māris no Floridas, sasveicinoties ar daudzu mediju ieskatā pasaulē ietekmīgāko sievieti, teica četrus vārdus: “Apturiet Krieviju! Palīdziet Ukrainai!” Viņš uzskata, ka Vācija baidoties runāt skarbāk ar Maskavu, jo tās ekonomika ir pārāk cieši saistīta ar Krieviju. “Noteikti Latvijā vajag NATO karabāzes, Merkelei par to ir jāpadomā. Es pat gribētu, lai Latvijā arī izvieto raķetes, bet no ASV prezidenta Baraka Obamas to lietu nesagaidīt,” sprieda Māris.

Vēlāk preses konferencē pēc tikšanās ar L. Straujumu Vācijas kanclere norādīja, ka viņa izprot Latvijas un pārējo Baltijas valstu rūpes par drošību. “Mums ir NATO līguma 5. pants – tas nav rakstīts tikai uz papīra, bet ir realitāte un tas paredz reālu rīcību. Mums jāsagatavojas un jābūt stiprākiem nekā pirms gada,” piebilda A. Merkele. Viņa uzskata, ka jāpastiprina dažādu NATO militāro manevru intensitāte reģionā, lai sabiedrotie vajadzības gadījumā spētu reaģēt. Tomēr viņa izslēdza iespēju, ka Latvijā vai kādā citā Baltijas valstī varētu būt NATO sabiedroto bāze. “Vācijas politiskais uzstādījums ir, ka Latvijai vajag cita veida pasākumus un ieguldījumu, nevis ilgstošu [NATO spēku] klātbūtni. Mēs izprotam Latvijas sarežģīto situāciju, un mūsu pienākums ir tai palīdzēt,” uzsvēra kanclere.

Viņa arī norādīja, ka ir lasījusi Latvijas intelektuāļu vēstuli, kas tika izplatīta pirms viņas vizītes, ar aicinājumu apsvērt iespēju Latvijā izveidot NATO karabāzi. Tomēr A. Merkele norādīja, ka karabāzu izveides gadījumā tiktu pārkāpts NATO – Krievijas līgums, bet Vācija negrasās to pārkāpt. L. Straujuma pauda līdzīgu pozīciju kā A. Merkele. “Nedomāju, ka mūsu pozīcijās ir liela atšķirība. Mums vajag ilgstošu NATO sabiedroto spēku klātbūtni – tās varētu būt dažādas mācības un vingrinājumi un uzlabojumi aizsardzības infrastruktūrā,” teica L. Straujuma un pauda gandarījumu par Vācijas valdības vadītājas teikto, ka NATO līguma 5. pants nav tikai uz papīra.

A. Merkele sacīja, ka Vācija sniegs atbalstu Latvijai ar padomu, prezidējot ES Padomē. Kanclere augsti novērtēja abu valstu sadarbību profesionālās izglītības reformu jomā, kā arī pauda gandarījumu, ka Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta un to apmeklē ne tikai vācu tūristi, par ko viņa pārliecinājusies pie Brīvības pieminekļa. Savukārt, jautāta par Krievijas embargo attiecībā uz ES pārtikas produktiem, A. Merkele norādīja, ka tagad nepieciešams citādi pieiet ekonomikai un saišu veidošanai un katra uzņēmēja atbildība ir, kādas valstis tie izvēlas par saviem noieta tirgiem. L. Straujuma par Krievijas īstenotajām sankcijām teica, ka Vācija piedāvājusi savu atbalstu un pieredzi, kā realizēt savus produktus citās pasaules valstīs.

Vakar viņa tikās arī ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu. Pēc tikšanās Valsts prezidents sacīja: “Vācija darīs visu iespējamo, lai aizsargātu Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas robežas.” Vācijas kanclere sarunā atzinusi, ka drošības situācija Baltijas reģionā pēc Krievijas agresijas Ukrainā ir dramatiski mainījusies.

“Krievija neticamā kārtā ir atjaunojusi veco domāšanu teritoriālā kontekstā ne tikai retoriski, bet arī praktiski. Mans mērķis ir aizvest Ukrainu kā vienotu veselumu uz Eiropu, nevis kā sašķeltu valsti,” teikusi Merkele.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Vācija un Krievija pašlaik ir sasējušies kā divi suņi “suņu kāzās”, pat gribēdami netiek viens no otra vaļā.
    Latviešiem vislielākās briesmas ir, kad vācieši un krievi iet uz vienu roku, – tas ir laikmets, kuru apraksta Garlībs Merķelis “Latviešos”. Otrā pasaules kara trešdaļu laika krievu un vācu fašisti bija sabiedrotie un postīja mūsu zemi un tautu. Un tāpēc būtu jāprasa kompensācija arī no Vācijas, kā to dara Israela.

    • WWII Krieviem un vāciešiem nebija nekāda “sadarbība”. “Molotova-Ribentropa” paktā nav neviena vārda par sadarbību.

      • Bet “kopīgi izlietās asinis” karā pret poļiem, kā to var lasīt tā laika krievu presē un redzēt filmu hronikās? Un Staļina apsveikumi Hitleram 1940.g. jūnijā sakarā ar Parīzes ieņemšanu? To vislabāko par Hitleru var joprojām bibliotēkās izlasīt tā laika krievu presē – līdz pat 21. jūnijam 1941. Tātad trešā daļa no kara – sabiedrotie, – tikai kuri pēc tam nevarēja sadalīt kara laupījumu.

        • juridiski nav korekti šos faktus raksturot par valstu sadarbību. vēl reiz, kurā līgumā starp PSRS un Vāciju ir teikts, ka starp šīm valstīm paredzēta “sadarbība”?

          • Par sadarbību liecina viss šis netīrais, noziedzīgais pakts, kad divas fašistiskas, totalitāras lielvaras savā starpā dalīja sev nepiederošas valstis un teritorijas, pamatojoties uz šo paktu, iznīcināja vērtības un miljoniem cilvēku dzīvības.

        • nu, tad kur konkrēti Pakta tekstā (vai pielikumā) ir teikts, ka PSRS pretendē uz Baltiju kā savo potenciālo satāvdaļu? Ietekmes sfēras sadale nav citu teritorijas pievienošanās

      • Vistiešākā un visciešākā sadarbība . Krievija apmācīja vāciešus koncentrācijas nometņu ierīkošanā,Tā bija jau pirms šī pakta.Krievija sagatavoja kara specialistus savās kara skolās, savos vasaras lāģeros jo vācija saskaņā ar Versaļas līgumu nedrīkstēja turēt armiju., pat vēl 22.jūnijā naktī ešeloni ar kara materiāliem devās uz Vāciju. To protams var nezināt jurists, bet katrs kaut cik cītīgs skolēns to noteikti zin.

        • protams, bija sadarbība srap PSRS un Vāciju arī pirms Pakta un pēc Pakta noslēgšanās. kā arī Vācijas un citu eiropas valstu (arī ar Latviju) sadarbība 1933.-1939. gg. tad pēc Jūsu loģikas Eiropas valstu sadarbība ar nacistisko Vāciju kopš 1933. gada veicināja Vācijas sagatavošānu WWII un holokausta īstenošanai?

  2. Vācija sēž uz Krievijas gāzes adatas un netiek nekādi nost. Jau no Pētera i laikiem Vācija nepārtraukti slauc Krieviju un ja kādreiz tā piena upe aptrūkstas tad Vācijai ir kaput. To mēs redzējām gan pirmajā gan otrajā pasaules karā. Tāpēc Merkele ir ar mieru solīt jebko lai tik tā straumīte neapsīktu. Kā Vacija var aizsargāt Latvijas robežas, ja krievu desantnieki līdz Liepājai nokļūs stundas laikā, kamēr Vācijā vien vēl nebūs trauksme izziņota. Tīrās blēņas arī par līgumu ievērošanu. Krievija jau sen visas vienošanās un līgumus pārkāpusi, bet Vācija lūk nedrīkst tos neievērot. Labi, ka mūsu valsts vadītāji ir tik laipni un saprotoši pret citiem. Neierīkosim arī tās NATO bāzes, lai Krievija neniknojas uz Vāciju.

  3. Vācija ir ļoti “sapinusies” ar gāzes un citu labumu baudīšanu no Krievijas!!! Vācijai jau tālā pagātnē bijusi saikne ar Krieviju caur krievu caru apprecēšanos ar vācu baronesēm! Taču tagad ir citi laiki un Vācijas ekonomika NEVAR IZLEMT CITU TAUTU LIKTENI!!! VISA pasaule REDZ, KĀ Krievija darbojas Ukrainā… IR JĀPALĪDZ, NEVIS JĀNOGAIDA…Pagaidām nestādos priekšā, KĀ apturēt Krievijas plānus attiecībā uz Ukrainu un NEZINĀM, KĀDI ir TAI plāni attiecībā uz citām kaimiņvalstīm!?? NETICU, KA Vācija un Eiropa IZPROT Ukrainas un Baltijas valstu bažas par savu eksistenci un DROŠĪBU!!? VAI gandrīz 300 pasažieru bojā eja lidmašīnas TĪŠAS notriekšānas rezultātā VĒL NAV Rietumiem ATDARĪJUSI ACIS??????? Neapmierina LĒNĀ GLIEMEŽA KUSTĒŠANĀS no ES puses PILNĪGI VISOS JAUTĀJUMOS…

  4. Ko viņa var solīt vai nesolīt: viņa ir Vācijas kanclere. NATO vada Rasmusens. Merkele pie Straujumas un Bērziņa atskrēja, lai panāktu, ka Latvija nerīkojās pretēji Putina interesēm, jo viņš, tas ir Putins, lielā mērā nosaka Vācijas miljardieru peļņu un līdz ar to Merkeles karjeru. Tie ukraiņi, kas mirst no šāviņiem, slāpēm un bada, vai tāda Balitjas tautiņa viņai ir zemes mēslojums ne vairāk.

  5. Nu, nu… Lielvācija.**

  6. tā,ka vismaz kara bāzi nesola. Paldies ,var arī necensties citos jautājumos tautu šūmēt.

  7. Bet arī Saeimas deputāti tos 2% aizsardzībai nevēlas, ko palīdzēt, kas pats negrib? Gaida zaļos cilvēciņus un tad varēs ziņot – mēs arī darījām visu gaidot …

  8. Laimdota smuka!

  9. Atkal uzmeta? Ceru, ka nē. Tas, ka vairākas reizes saka nē, bet beigās tomēr ierīko, pieder pie diplomātijas. Turēsim īkšķus visi kopā, lai NATO bāzes Latvijā tomēr būtu!

    • Man jau nu gan šķiet, ka daudz pie vainas ir mūsu pārlieku lielā Saeima. Palūkojoties tā nopietni paši uz sevi, divu miljonu valstele. Trešā daļa, izdzīta ekonomiskajā emigrācijā, kuras emocionālais konteksts vājina politisko lojalitāti. Jo politiķi jau nemainās. Kāds tur bija labs teiciens par tiem? Politikā uzvar tas, kurš melo pirmais?!!! Un lūk, mums to meloņu, ir pārāk daudz uz tās karļiku (kā minēja savdabīgais rupors Žirinovskis) valsteles izmēra fona. Saeiminieku par daudz, partiju par daudz, rezultātā sadrumstalotība, vājums, pat valsts valodas lietošanas problēmas nespēja to risināt, kur nu vēl par aizsardzību rūpēties, pastāvot nespējai, jeb negribai iedalot tai nieka 2% no budžeta. Bet ja būtu jāekonomē, tad tas būtu uz pensionāru rēķina, ne jau uz pārlieku politizētā un tik daudzskaitlīgā specslāņa rēķina. Tas ir mazefektīvs un neekonomisks piegājiens.

Rietumu sabiedrībās populisma sezona, notikušo Itālijā komentē eksperts (1)Pašlaik nevajadzētu pārspīlēt ar prognozēm par Itālijā notikušā referenduma sekām, jo Rietumu sabiedrības ir nonākušas “salīdzinoši lielā populisma sezonā”.
Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+