NATO dalībvalstis Baltijā un citviet Austrumeiropā ir jānodrošina ar mūsdienīgu militāro tehniku un jāapmāca ar to rīkoties kas nozīmē sniegt tām iesēju patstāvīgi sevi aizsargāt, lai atvairītu drošības apdraudējumu, intervijā Vācijas laikrakstam “Die Welt” teicis NATO spēku galvenais komandieris Centrālajā un Ziemeļaustrumeiropā ģenerālis Hanss Lotārs Domreze.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Viņš norādīja, ka Baltijas valstu aizsardzības spēkus pašlaik pārsvarā veido “ļoti motivēti un labi apmācīti” kājnieki, tomēr ir nepieciešams arī mūsdienīgs aprīkojums.

“Mums ir jāapgādā savi sabiedrotie ar mūsdienīgu un iedarbīgu bruņojumu – helikopteriem, haubicēm, tankiem, pretgaisa aizsardzības sistēmām, bruņutehniku,” uzskaitīja Domreze.

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

Lai valstis Baltijā un citviet Austrumeiropā varētu tādu bruņojumu iegūt, turīgākajām NATO dalībvalstīm ir jādod iespēja partneriem Austrumeiropā un Baltijas valstīs iegādāties bruņojumu par godīgu cenu, klāstīja NATO ģenerālis. Viņš apliecināja, ka “NATO, protams, vienmēr ir gatava palīdzēt”.

Domreze runāja par NATO plāniem Dienvidu un Austrumeiropā izvieto pastāvīgus štābus, kas koordinēs ātrās reaģēšanas spēku darbības bruņota konflikta gadījumā. Pirmajā posmā plānots izveidot komandpunktus sešās “Austrumeiropas un Baltijas valstīs”, otrajā posmā paredzēts tādu pašu štābu izveidi arī tādās valstīs kā Ungārija, Slovākija un Grieķija. Katrā komandcentrā strādājošo skaitam ir jāsasniedz 40 cilvēkus, kas būs virsnieki no 20 valstīm, klāstīja NATO spēku galvenais komandieris Centrālajā un Ziemeļaustrumeiropā.

Viņš atklāja, ka pie štābiem plānots izveidot noliktavas ar munīcijas, ūdens, pārtikas produktu un sanitārā inventāra krājumiem. Tāpat plānots izvietot mobilos komandpunktus. Smago bruņojumu tādos punktus turēt netiek plānots – tam ir nepieciešamas speciālas noliktavas, paskaidroja ģenerālis, kurš piebilda, ka ierasti alianses dalībvalstīm militārās tehnikas, kas netiek izmantota, nav.

NATO spēku galvenais komandieris Centrālajā un Ziemeļaustrumeiropā sarunā ar “Die Welt” uzsvēra, ka neuzskata par reālu scenāriju, ka Krievija sagrābtu savā kontrolē visu Ukrainas teritoriju.

“Pat tad, ja Krievija sagrābtu visu Ukrainu, Maskava to neizturētu,” viņš atzina. “Cena būtu pārāk augsta,” viņa teikto citē “Die Welt”. Domreze paskaidroja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins tādā gadījumā nevarētu izslēgt, ka NATO izdarīs savus secinājumus un reaģēs. “Turklāt, lai okupētu tik lielu valsti kā Ukraina, ir nepieciešamas milzīgas militārās jaudas. Kā arī okupētajā valstī ir jātur karaspēks pastāvīgas gatavības stāvoklī. Un vēl taču arī ir jāspēj to visu finansēt. Tas nav reāli,” secināja ģenerālis.