Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. maijs, 2015
Drukāt

NATO ģenerālsekretārs: Krievijas kodoldraudi ir dziļi satraucoši (3)

Foto: LETA/AFPFoto: LETA/AFP

Krievijas provokatīvā retorika un tās kodolbumbvedēju aizvien biežākie lidojumi ir dziļi satraucoša un bīstama rīcība, trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Krievijas plāni izvietot kodolspējīgas raķetes Kaļiņingradas apgabalā pie Polijas robežas un tās draudi ievest kodolspēkus Krimā var “fundamentāli mainīt drošības līdzsvaru Eiropā,” Stoltenbergs brīdināja savā runā Vašingtonas apmeklējuma laikā.

NATO vadītājs asi kritizēja Krievijas darbības pēdējā gada laikā, tostarp Maskavas bruņoto intervenci Ukrainā, un solīja, ka transatlantiskā alianse dubultos savas saistības “kolektīvās aizsardzības” nodrošināšanai.

“Krievijas pēdējā laikā lietotā kodolretorika, [militārās] mācības un operācijas ir dziļi satraucošas,” teica Stoltenbergs, uzrunājot klausītājus Stratēģisko un starptautisko studiju centrā.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina “atzīšanās, ka viņš apsvēris trauksmes izsludināšanu Krievijas kodolspēkos, kamēr Krievija anektēja Krimu, ir tikai viens piemērs” šādai rīcībai, sacīja NATO vadītājs.

NATO ir nobažījusies arī par to, ka Krievija neievēro vienošanās par kodolieročiem un pastiprinājusi stratēģisko bumbvedēju lidojumus globālā mērogā.

“Krievija ir arī ievērojami palielinājusi kodolspējīgo bumbvedēju proaktīvo lidojumu mērogu, skaitu un diapazonu,” sacīja Stoltenbergs. Viņš piebilda, ka šie lidojumi tiek veikti teritorijā “no Japānas līdz Gibraltāram, no Krētas līdz Kalifornijai, un no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai”.

Viņš sacīja, ka Krievija nav mācījusies no Aukstā kara pieredzes, ka “kodolieroču jautājumā ļoti svarīga ir piesardzība, prognozējamība un caurskatāmība”. “Krievijas nukleārā zobena žvadzināšana ir neattaisnojama, destabilizējoša un bīstama,” teica Stoltenbergs.

Viņš arī kritizēja Krieviju par lielu militāru mācību pēkšņu rīkošanu, ar ko tiek pārkāptas starptautiskās vienošanās, ka valstīm iepriekš jādalās ar informāciju par plānotām mācībām un jāuzaicina novērotāji.

Vienas no šādām mācībām tika izmantotas, lai pērn februārī ievestu Krievijas spēkus Krimas aneksijai, bet citas Krievija izmantoja, lai atbalstītu separātistus Ukrainas austrumos un koncentrētu armiju pie Ukrainas robežas.

Stoltenbergs atgādināja, ka Krievija šonedēļ rīko pēkšņas militāras mācības pie Ukrainas robežas, kurās iesaistītas 250 lidmašīnas un 700 smagās tehnikas vienības.

Krievija kopš iebrukuma Gruzijā 2008.gadā ir mēģinājusi risināt strīdus ar militāru spēku vai tā lietošanas draudiem. Krievija arī sākusi izvietot savas mūsdienīgākās ieroču sistēmas pie NATO valstu robežām Austrumeiropā, teica Stoltenbergs.

Pieminot Krievijas darbības Ukrainā un citur, NATO ģenerālsekretārs sacīja, ka Maskava “aizstāv tiesības uz militāru varu, pastiprinot agresīvu nacionālismu, pretendējot uz tiesībām uzspiest savu gribu kaimiņiem un sagrābjot zemi”.

Viņš atzina, ka NATO attiecības ar Krieviju ir vairāku gadu desmitu viszemākajā punktā.

“Mēs neesam atgriezušies pie Aukstā kara, tomēr esam tālu no stratēģiskas partnerības,” un Ziemeļatlantijas aliansei ir jāpiemērojas izaicinājumiem, “kas var būt ar mums uz ilgu laiku”, sacīja Stoltenbergs.

NATO saglabās savus principus, tai skaitā valstu suverenitātes respektēšanu un caurskatāmību militārās darbībās, kā arī atjaunos savu apņemšanos nodrošināt “kolektīvu” aizsardzību un pretinieka atturēšanu no uzbrukuma, teica NATO vadītājs.

Baltijas valstis plāno oficiāli lūgt NATO izvietot vairākus tūkstošus karavīru to teritorijā kā pretsvaru Krievijai, bet vēl nav zināms, vai alianse akceptēs šo lūgumu.

Stoltenbergam otrdien bija sarunas ar ASV prezidentu Baraku Obamu, kurš apsūdzēja Krieviju “aizvien agresīvākas pozas” ieņemšanā. Obama un Stoltenbergs aicināja abas karojošās puses Ukrainas konfliktā ievērot pamiera vienošanos, kas gan bieži tiek pārkāpta.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vajag mazāk runāt un satraukties, bet vairāk darīt un rīkoties! Ja vien gribam dzīvot mierā.

  2. NATO kodoldraudi ir satriecosi jo nepartraukti zvadzina par karu varbut tos nato virus ta kartigak parbaudit vai var pelaist un dot atlaujas ierocu lietosana tada sajuta kad vini nezina ko dara kads vajpratigais ari nospiedis pogu un tad kladzinas Krievija vainiga .

  3. NATO nedrīkst atļauties tik bailīgu gļēvumu! Arī mums ir kodolieroči un arī ērgļi grib dzīvot. Adekvātam spēkam pretī jāliek ADEKVĀTS spēks, nevis pielabināšanās!

Draugiem Facebook Twitter Google+