Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. aprīlis, 2014
Drukāt

NATO ģenerālsekretārs: Mieru Eiropā nevar uztvert kā pašsaprotamu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Krievijas veiktā Ukrainai piederošās Krimas aneksija ir parādījusi, ka mieru Eiropā nevar uztvert kā pašsaprotamu, tāpēc NATO dalībvalstīm ir jāveic ieguldījumi, lai stiprinātu modernas aizsardzības sistēmas, intervijā Baltijas valstu žurnālistiem uzsvēris aizejošais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Intervijā Latvijas Radio Rasmusens uzsvēris, ka augsti vērtā Baltijas valstu dalību NATO militārajās misijās, taču militāro spēju uzlabošanā vēl ir jāveic būtiski ieguldījumi, lai aizsardzības budžeti sasniegtu 2% no ikešzemes kopprodukta. NATO vadītājs kā pozitīvu piemēru izcēla Igauniju, kura spējusi aizsardzības budžetu palielināt līdz minētajiem 2%, neskatoties uz ekonomisko krīzi.

Rasmusens atzina, ka Eiropa savas drošības nodrošināšanā ir atkarīga no sadarbības ar ASV. Rasmusens ir pārliecināts, ka NATO ir gatava un spējīga nodrošināt aizsardzību jebkurai no organizācijas dalībvalstīm.

Runājot par Baltijas valstu aizsardzības plāniem un iespējamu nepieciešamību tos pārstrādāt pēc Krimā pieredzētās Krievijas agresijas, Rasmusens piekrita, ka, balstoties uz Krimas pieredzi, šie plāni ir jāattīsta.

Vaicāts, kā uzlabot Baltijas valstu aizsardzību, Rasmusens atzīmēja, ka šī jautājuma kontekstā vēl tiks lemts, vai Baltijā aktīvāk īstenot mācības vai arī palielināt NATO spēku militāro klātbūtni.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+