NATO ieinteresē par inženierzinātni 0
“Šobrīd militārajā jomā bez stratēģiskajiem ieročiem nevar iztikt. Latvijai to nav, tāpēc labi, ka mums ir fantastiska iespēja būt NATO – organizācijā, kurā ir arī militāras lielvalstis, kas parādīs savu spēku jebkuram agresoram, kas vēlēsies mūs aizskart. Jā, mums par šo dalību ir jāmaksā, bet katrai nācijai jābūt gatavai militāriem tēriņiem,” spriež Mareks Zēvalds.
Konkursa mērķis ir veicināt jauniešu izpratni par Ziemeļatlantijas līguma organizāciju, kā arī aizsardzības un ārpolitikas aktualitātēm. Konkursā abi draugi nolēma piedalīties, pēc Mikus mammas rosinājuma. Viņa ir skolotāja, tāpēc bieži vien uzzina par dažādiem skolēniem paredzētiem konkursiem. “Mēs tajos regulāri piedalāmies,” piebilst Mareks. “Parasti individuāli, bet šoreiz bija iespēja darboties kopā.” Vispirms bija jāiztur divas neklātienes kārtas. Jaunieši internetā saņēma jautājumus par NATO struktūru, nedaudz arī par Eiropas militāro un politisko vēsturi. Otrajā kārtā bija jāatbild jau uz grūtākiem jautājumiem par šīm tēmām, kā arī jāizsaka viedoklis par dažādiem tematiem. Atbildes bija jāspēj pamatot un norādīt avotus, kuros zināšanas smeltas. “Nebija nekādu ierobežojumu informācijas meklēšanā, bet bija jāspēj parādīt, kā protam atrasto informāciju izmantot,” skaidro Mareks. “Man likās, ka par NATO zinu diezgan daudz,” stāsta Mikus. “Taču konkursa jautājumi bija tik specifiski, ka iepriekšējās zināšanas nelīdzēja.” “Tomēr tas deva ļoti labu priekšstatu par to, kā īsti NATO strādā,” piemetina Mareks.
Puišiem izdevās uzvarēt Latvijas mērogā, un viņi devās uz konkursa finālu Zviedrijā, kur klātienē sacentās desmit komandas no dažādām valstīm, un komandas jau sastāvēja no četriem jauniešiem. Tāpēc Mikum un Marekam nācās sastrādāties ar poļu puisi un meiteni. Kopā bija jātiek galā ar erudīcijas konkursiem un fiziskā spēka pārbaudījumiem. Nu bija jāpierāda zināšanas ne tikai par NATO, bet arī kultūrā, mākslas vēsturē, arī, piemēram, par to, kura komanda pēdējā sezonā uzvarēja Nacionālajā hokeja līgā. “Man nebija viegli, jo zināšanas par mākslu un kultūru nav īpaši plašas. Meklēt atbildes uz tāda veida jautājumiem uzticēju citiem komandas biedriem,” atceras Mareks. “Abi nodarbojamies ar sportu, līdz ar to veikt fizisko daļu bija vieglāk nekā erudīcijas pārbaudi. Individuāli mums rezultāti būtu daudz vājāki nekā komandā,” piebilst Mikus.
Arī fiziskie uzdevumi bijuši dažādi. Piemēram, bija jāmet mērķī granāta, jānes smilšu maisi un jāceļ no tiem mūris, jānes nestuvēs ar ūdeni piepildītas glāzes, protams, neizlejot ūdeni, jāveic vasaras biatlona distance ar skriešanu un šaušanu. Savukārt Mika un Mareka komandas uzceltais smilšu maisu mūris sabruka, velti bija skrējuši un nesuši. Poļu un latviešu kopīgā komanda visu sacensību gaitu bija starp līderiem. Taču neveiksme nakts orientēšanās pārbaudījumā, kad pazaudētas reģistrācijas kartītes dēļ jaunieši šajā sacensībā ieguva pēdējo vietu, Mika un Mareka komandu nostūma uz ceturto vietu kopvērtējumā. Kaut medaļas viņi nedabūja, laureātu pulkā tik un tā tika ieskaitīti un bija nopelnījuši ceļojumu uz Turciju. “Šis brauciens bija tik vērtīgs, ka gaidīt vēl kādu balvu no konkursa jau būtu bijis nepieklājīgi,” saka Mareks.
Jaunieši lidojuši uz Turcijas galvaspilsētu Ankaru un tad nedēļu braukuši pāri visai valstij uz Stambulu, pa ceļam apmeklējot vēl citas pilsētas, kā arī Turcijas Avio pētniecības un apmācību centru, NATO armijas un kara bāzes, Turcijas Kara akadēmiju, Militāro muzeju un nozīmīgus kultūras un vēstures objektus. Jo sevišķi aizraujoša bijusi viesošanās gaisa spēku kara bāzē, kur jaunieši varējuši vērot, kā paceļas NATO izmēģinājuma lidmašīnas. Varējuši arī apsēsties lidmašīnas un helikoptera pilota krēslā un izpētīt vadības pulti. Puiši smej, ka ieslēgt gan neko nedrīkstējuši. Dažiem laimīgajiem bijusi arī iespēja izmēģināt lidojuma simulatoru. Interesanti bijis arī jūras spēku bāzē, kur jauniešiem ļauts izpētīt zemūdenes “vēderu”. “Katrai nācijai vajadzētu ņemt piemēru no Turcijas, kas spējusi izveidot ļoti profesionālu un disciplinētu armiju,” pēc brauciena secinājis Mareks. Šī valsts savai militārajai varenībai tērē pat četrus procentus no iekšzemes kopprodukta.
Mareks un Mikus patlaban mācās 12. klasē. Dalība konkursā un brauciens uz Turciju jauniešiem nostiprināja interesi par jau iepriekš saistošām tēmām. Mareks vēlas studēt inženierzinātni, tāpēc viņam jo sevišķi aizraujoša bija iespēja ieskatīties Turcijas aeronautikas industrijā. “Šis brauciens vēlreiz mani pārliecināja, ka jāstudē inženierzinātne, jo tā ir plaši izmantojama, turklāt attīsta daudzas prasmes un spējas,” stāsta Mareks. Savukārt Miku jau iepriekš saistīja diplomātijas māksla un tikšanās ar Latvijas vēstnieku Turcijā Ati Sjanīti šo ieinteresētību vēl veicināja.
Uzziņa
Konkursu “Aliante” ik gadu kopš 2001. gada organizē čehu organizācija “Jagello 2000”.
Latvijas skolēni projektā piedalījās no 2004. līdz 2007. gadam un konkursam atkal pievienojās šogad.
“Jagello 2000” izteikusi priekšlikumu arī Latvijas Transatlantiskajai organizācijai (LATO) rīkot starptautiskā konkursa finālu Latvijā.
