Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. janvāris, 2016
Drukāt

NATO izvērtēs Krievijas plānus palielināt karaspēka klātbūtni (3)

ārlietu ministri

Somijas ārlietu ministrs Timo Soini (no kreisās) un Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalās preses konferencē pēc tikšanās Ārlietu ministrijā.

Krievijas plāni par jaunu karaspēka divīziju izvietošanu rietumu virzienā ir viens no papildu argumentiem, kas tiks vērtēts šovasar gaidāmajā NATO samitā Varšavā, trešdien sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Trešdien pie Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizītē ieradās Somijas ārlietu ministrs Timo Soini. Vizītes laikā amatpersonas pārrunāja divpusējas sadarbības attīstību, drošības situāciju reģionā, kā arī aktuālos Eiropas Savienības darba kārtības jautājumus, tostarp bēgļu plūsmas radītos izaicinājumus.

Pēc tikšanās abas amatpersonas komentēja Krievijas paziņojumu, ka šī valsts nolēmusi rietumu virzienā palielināt savu bruņoto spēku klātbūtni, tādā veidā reaģējot uz NATO radītajiem izaicinājumiem.

Latvijas ārlietu ministrs atgādināja, ka Krievijas bruņoto spēku modernizācija un paplašināšanās Kaļiņingradas apgabalā sākās vēl pirms Krimas okupācijas. “NATO labā ticībā neveica nekādas darbības lai to līdzsvarotu. Pēc 2014.gada marta kļuva redzams, ka Krievija pārkāpusi daudzas normas un tika pieņemti [attiecīgie] lēmumi,” sacīja Rinkēvičs.

Ministrs uzsvēra, ka pats fakts, ka Baltijas valstīs joprojām nav NATO divīzijas, bet gan uz rotācijas pamata izvietoti tikai daži simti sabiedroto karavīri, apliecina – alianses darbībām ir stingrs aizsardzības raksturs. “Varšavas samitā [jāpanāk] ilgstoša [klātbūtne] – tas ir pamatos lūgums. Tas [Krievijas karaspēka klātbūtnes palielināšana] tiks attiecīgi vērtēts NATO struktūrās un tiks vērtēts sagatvošanas procesā [Varšavas samitam],” teica Rinkēvičs.

Somijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka ir svarīga visa Baltijas reģiona stabilitāte un Krievijas darbības tiek novērotas. Amatpersona norādīja, ka reģionā ir ļoti svarīga status quo uzturēšana. “Ja būs lielāka Krievijas [armijas] klātbūtne, tas nozīmē, ka būs nepieciešama reakcija no otras puses – vairāk NATO karavīru. Ir pāragri sacīt, ko tas nozīmēs un kādas sekas tam būs,” sacīja Soini.

Ministrs vienlaikus arī atgādināja, ka mūsdienās ir arī citi drošības izaicinājumi, ne tikai kādas valsts karavīru skaita palielināšana pie robežām.

Tiekoties ministri apmainījās viedokļiem arī par 2016.gadā plānoto sadarbību Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, ņemot vērā to, ka šogad Somija koordinē Ziemeļu Ministru padomes darbību un Latvija – Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību plašākā NB8 (Nordic Baltic 8) formātā.

Latvijas ārlietu ministrs informēja, ka amatpersonas apspriedušas gaidāmo Latvijas prezidenta vizīti Helsinkos, kas iecerēta janvāra beigās, kā arī pārrunājuši jautājumus, kuri saistīti ar ekonomisko sadarbību. Tāpat ārlietu ministri apmainījušies viedokļiem par Eiropas Savienības Austrumu partnerības stiprināšanu, situāciju Ukrainā un pārrunājuši tās kopīgās problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstis.

Īpašu uzmanību Rinkēvičs pievērsa nepieciešamībai aizsargāt ES ārējās robežas, atzīstot, ka ir nepieciešams izpildīt visus lēmumus, kuri ir tikuši pieņemti saistībā ar ārējo robežu apsardzības stiprināšanu. “Šo soļu izpilde ir absolūti nepieciešama, ja gribam saglabāt Šengenas zonu, kā arī efektīvu ES politiku,” teica Latvijas ārlietu ministrs.

Somijas ārlietu ministrs pēc tikšanās ar Rinkēviču atzinīgus vārdus veltīja abu valstu veiksmīgajai sadarbībai reģionālajos jautājumos, kā arī uzsvēra, ka mazas valstis var daudz sasniegt, ja strādā kopīgi. Arī Soini atzina, ka Šengenas zona ir saskārusies ar jauniem izaicinājumiem un ir nepieciešams izdarīt visu, lai nosargātu ES ārējās robežas. Savukārt runājot par bēgļu krīzi, Soini iezīmēja nepieciešamību atrisināt cēloņus, kas to izraisa – karu Sīrijā un nestabilitāti Irākā.

Somijas ārlietu ministrs arī pauda, ka šī viņam ir bijusi viena no labākajām ārvalstu vizītēm.

Pēc sarunas ar Edgaru Rinkēviču, Somijas ārlietu ministrs tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Ojāru Ēriku Kalniņu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Man patīk šī kārtējā krievu muļķība nākt klajā ar skaļiem paziņojumiem par jaunu divīziju izvietošanu tuvāk Baltijai. Vai tiešām krievu politiķi ir tik aprobežoti, ja nesaprot, ka šāda rīcība nepaliks bez atbildes no NATO puses? Un kāds būs rezultāts? Tas būs tikai labvēlīgs Baltijas valstīm, jo tiks pastiprināta NATO un ASV militārā klātbūtne šajās valstīs un tās tiks militāri nostiprinātas. Krievi, cenšoties iebiedēt, panāk sev pilnīgi pretēju efektu! Jājautā, kas tai Krievijā veido šādu politiku, šaujot paši sev kājā?

  2. Mums vajag, Trīs Baltijas valstīm, Galvenais Latvijai, Piedāvāt Nato, pēc iespējas ātrāk uzbliezt Nato kara aviācijas bāzi Latgalē! Netālu no Daugavpils, uz krievijas robežas pusi! Piedāvāt Stoltenbergam, lai Momentāli rīkojas un virza visu, lai pēc iespējas ātrāk tas notiktu! Un Baltijas jūrā Pilnībā pārņem kontroli! Un Latgales Nato aviācijas bāze pilnībā nodrošinātu Baltijā drošību! Piesegtu Skandināviju! Un šo Nato aviācijas bāzi vajag papildināt ar viss modernākajām raķetēm! Kremlim šķidrs vēders piemetīsies!

  3. zzs krusttevs domaa citadi

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+