Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. septembris, 2014
Drukāt

NATO jaunu izaicinājumu priekšā


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

NATO valstu vadītāji Velsā notiekošajā militārās alianses samitā varētu vienoties par 10 tūkstošu karavīru lielas ātrās reaģēšanas vienības izveidi, kurai būtu jāgādā par NATO austrumos esošo valstu drošību.

Gleznainu pakalnu un ieleju, kā arī augstu drošības metāla žogu ieskautā ķeltu pilsmuiža Ņūportā Velsā kļuvusi par epicentru NATO, iespējams, vienam no gadsimta izšķirošākajiem samitiem.

Krievijas agresijas un Ukrainas krīzes ēnā aliansei jāpieņem virkne lēmumu, kā atjaunot un modernizēt savas aizsardzības spējas, izveidot pilnīgi jaunu ekstrēmi ātras reaģēšanas spēku, atjaunot infrastruktūru, apliecināt stingru un redzamu klātbūtni Austrumeiropā un Baltijā, pie viena palīdzēt Ukrainai nostabilizēt bruņotos spēkus, pārdomāt tālākās attiecības ar Krieviju, kā arī pievērsties misijai Afganistānā, konfliktiem daudzviet pasaulē, tostarp Irākā, Sīrijā un citur.

Izvērtēs nepieciešamos 
ieguldījumus


“Mēs esam dramatiski citādā drošības vidē. Austrumos – Krievija uzbrūk Ukrainai. Dienvidaustrumos – mēs redzam teroristiskās organizācijas, tā sauktās Islāma valsts uzplaukumu, dienvidos – vardarbību, nedrošību, nestabilitāti,” tā, atklājot samitu Velsā, sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens, norādot, ka šeit valstis spers būtiskus soļus, lai iestātos pret šiem draudiem un stiprinātu dalībvalstu aizsardzību.

Visaptverošs rīcības plāns, kura mērķis ir uzlabot NATO spējas rīkoties ātri un efektīvi, lai aizsargātu dalībvalstis, ir NATO samita sarunu centrā. Tā būtiska daļa un jaunums ir NATO tā sauktais triecienspēks, pilnīgi jaunu struktūra, kas varētu pārvietoties un nokļūt ikvienā apdraudētajā vietā ļoti īsā laikā – jūrā, uz zemes, gaisā.

Veidojot šo jauno vienību un cenšoties audzēt muskuļus, NATO arī sagaida apņemšanos no dalībvalstu puses palielināt aizsardzības budžetu. Patlaban tikai dažas sasniedz NATO prasītos divus procentus no iekšzemes kopprodukta, no Baltijas valstīm – tikai Igaunija, Latvija šo mērķi vēl neizpilda.

Ukrainai sola atbalstu


Velsā ieradies arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš atsevišķi ticies gan ar ASV prezidentu Baraku Obamu, Britānijas premjerministru Deividu Kemeronu un vēl virkni valstu līderu, gan ar visu aliansi kopumā. NATO sola Ukrainai atbalstu militāro spēju uzlabošanā, apmācot un konsultējot karavīrus, izveidojot trasta fondus, kas paredzēti Ukrainas militārās loģistikas, militārās kontroles struktūru uzlabošanai, kiberaizsardzībai, karavīru pensijām un pabalstiem ievainotajiem. Bruņojumu Ukrainai NATO nesola, tas ir dalībvalstu divpusēji risināms jautājums.

NATO patlaban ir iesaldējusi visas divpusējās, praktiskās attiecības ar Krieviju, un sagaidāms, ka tā tas pagaidām arī paliks.

Paraksta 
nodomu protokolu


Papildus NATO visaptverošajam plānam par kopējo aizsardzības spēju uzlabošanu pusstundas braucienā no NATO sanāksmes norises vietas Kārdifas ostā uz Britānijas kara kuģa septiņas valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Britānija, Nīderlande, Dānija un Norvēģija – parakstījušas nodomu protokolu par apvienoto reaģēšanas spēku izveidošanu, kas ar laiku varētu kļūt par daļu no NATO ātrās reaģēšanas plāna. Kā valstis sadarbosies, kā projektu finansēs, cik plašs un ietilpīgs tas būs, vai piedalīsies visi – zemes, gaisa, jūras spēki –, par to diskusijas turpināsies jau pēc protokola parakstīšanas.

Latvijas karogs 
Velsas ostā


Visas samita dienas kopā ar vēl sešiem kara kuģiem Kārdifas ostā uzturas arī Latvijas mīnu meklētājs “Viesturs” ar 38 cilvēku komandu uz klāja. Kuģa kapteinis Kaspars Miezītis norāda, ka šis viņa apkalpei ir kā apbalvojums, jo kopš aprīļa “Viesturs” nemitīgi kuģo. “Esam piedalījušies starptautiskās mācībās, arī mīnu meklēšanas operācijā Rīgas līcī, atradām un iznīcinājām piecas mīnas.” K. Miezītis atzīst, ka “Viesturs” Kārdifas ostā atrodas vairāk simboliski, taču iecere veidot apvienotos reaģēšanas spēkus, viņaprāt, ir atbalstāma. “Mēs esam gatavi piedalīties. Desmit gadus Latvija jau ir NATO, un tā ir garantija. To vizītē Tallinā vēlreiz uzsvēra arī ASV prezidents Baraks Obama. Piektais pants joprojām ir spēkā, un nekas nav mainījies. Situācija Ukrainā vēl vairāk pastiprina tā nozīmi,” ir pārliecināts K. Miezītis.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+