Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. maijs, 2014
Drukāt

NATO kaujas Ventspilī (1)

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

"Easy" un "Kiss" klubi atrodas viens otram pretim. Kopā ar netālu esošo "Olympic Casino" tie nakts laikā veido savdabīgu trijstūri, pa kuru pārvietojas iedzert un priecāties gribētāji.

Rietumvalstu (NATO un ES) militāro jūrnieku viesošanās 9. – 11. maijā Ventspilī sacēlusi līdz šim vēl nedzirdētu troksni visā Latvijā. Ja notikušajam uzmanību ar skaļiem paziņojumiem nebūtu pievērsis Aivars Lembergs, tas, visticamāk, būtu palicis tikai policijas ikdienas hronikā.

A. Lemberga paziņojums, kurā viņš raksta, ka “NATO jūrnieki Ventspilī uzvedās cūciski, ignorējot Latvijas likumus un Ventspils pašvaldības saistošos noteikumus. Viņi apdzērušies urinēja sabiedriskās vietās un uz skatlogiem, vēma un lietoja alkoholu sabiedriskajās vietās, kas nav atļauts. Tāpat viņi plūca ziedus no apstādījumiem, lai dāvinātu tos ielasmeitām. Viņi uzvedās kā okupanti, kas neatzīst Latvijas suverenitāti un likumus,” izraisīja politiķu, ministru, premjeres, diplomātu, ekspertu lavīnveida komentārus, partiju un valdošās koalīcijas sanāksmes, paša A. Lemberga preses konferences un vēstuli NATO ģenerālsekretāram A. Rasmusenam ar prasību atvainoties visai Latvijai un Ventspilij.

Piekauj un aplaupa


Lemberga paziņojumi, kuros runāts tikai par jūrnieku nodarītajiem postījumiem pilsētai (urinēšanu un puķu plūkšanu), īpaši nepatīkami kontrastē ar to, ka vairāki militāristi pilsētā cietuši no ventspilnieku uzbrukumiem (21 gadu vecam Nīderlandes jūrniekam ielauzts galvaskauss), bet par to pilsētas mērs nerunā. Un šajā brīdī diplomātisko toni piezemē pat diplomāti – Nīderlandes vēstnieks Latvijā Hendriks Gerits Kornelis van den Dols paziņojis, ka Ventspils mēram Aivaram Lembergam nevajadzētu nākt klajā ar pārsteidzīgiem secinājumiem par NATO jūrnieku uzvedību. Vēstnieks atgādināja, kamēr nav zināmas precīzas notikušā detaļas, nevienai no pusēm nevajadzētu nākt klajā ar pārsteidzīgiem secinājumiem. “Ventspils lieluma pilsētā var notikt dažādi incidenti, taču jāatceras, ka par pilsētas drošību ir atbildīgs tās mērs,” uzsvēra vēstnieks.

Arī daži citi Latvijas politiķi teic, ka notikumos klāt nav bijuši, tāpēc nevarot neko komentēt, taču šo argumentu vairāk izmanto Lemberga politiskie sabiedrotie.

Kas tad īsti notika Ventspilī? Lai to noskaidrotu, pagājušās nedēļas nogalē devos uz “pilsētu ar rītdienu”.

Militārie kuģi ar jūrniekiem ir jūrā. Militārā policija par notikušo klusē (tajās dienās Ventspilī bijušas divas Militārās policijas auto ekipāžas). Valsts policija ziņo, ka policija uzsākusi trīs kriminālprocesus par gadījumiem, kuros iesaistīti jūrnieki. Aizturēti četri 1991., 1992., 1994. un 1996. gadā dzimuši vīrieši par Nīderlandes jūrnieka smagu piekaušanu, par ko ierosināts kriminālprocess.

Naktī uz sestdienu uzbrukts trijiem jūrniekiem. Viņi piekauti un aplaupīti. Bārā kādam jūrniekam no Latvijas nodarīti miesas bojājumi. Cietušais laikrakstam “NRA” stāstījis, ka viņš mierīgi sēdējis pie bāra letes, kad pēkšņi viņu no aizmugures kāds sagrābis aiz rīkles, aizvilcis uz tualeti un tur viņu piekāvis. Divi vīrieši viņu turējuši un trešais sitis. Uz atvadām vēl bāra apsargs viņam acīs esot iepūtis asaru gāzi. Sitot viens kliedzis: “Ah ti natovec!” (“Ak tu natovieti!” – krievu val.). Jūrniekam lauzts deguns un ir sasitumi.

Pašvaldības policija 
pārsteigta


Ventspils pašvaldības policijas vadītājs Jānis Arājs stāsta, ka bijis pārsteigts par militāro jūrnieku uzvedību, kaut arī viņi pilsētā ciemojas regulāri. Iepriekš fiksēti tikai atsevišķi gadījumi, kad bijusi nepieciešama policijas iejaukšanās. Šoreiz ar naudas sodiem (5 – 20 eiro) trijās dienās sodīti sešu valstu (J. Arājs nevēlējās precizēt, tieši kādu) 23 jūrnieki, un cik vēl bijuši tādi, kas tikuši cauri ar aizrādījumiem. Pārkāpumi: alkohola lietošana, čurāšana un vemšana sabiedriskās vietās.

“Es saprotu, ka arī militāram jūrniekam ir tiesības uz atpūtu, ka gribas iedzert, taču jābūt kaut kādām normām. Bet ja karavīrs tā ieņēmis, ka jāpārvietojas četrrāpus… Un tas viss notiek militāro mācību laikā!” sašutis J. Arājs. “Gribētu, lai man kāds izskaidro, cik NATO jūrnieki drīkst dzert, tad zinātu, ar ko rēķināties, un mēs nākamreiz būtu gatavāki. Man gan liekas, ka jābūt otrādi: kad krastā nokāpj draudzīgu valstu militārs spēks, tad policija var iet mājās gulēt, jo zina, ka pilsētā būs kārtība. Esam runājuši ar klubiem, ka vajadzētu kontrolēt dzeršanu, taču viņiem tas īsti nesanāk – bizness…”

Vēlāk preses konferencē Ventspils pašvaldības policija arī iebilda uz pārmetumiem, ka tā par maz būtu rīkojusies. “Tās ir absolūtas muļķības, jo, runājot par visiem šiem gadījumiem, kas saistīti ar administratīvajiem pārkāpumiem, – mēs neesam braukuši uz izsaukumiem, bet tos esam konstatējuši tieši patrulēšanas laikā. Tas nozīmē, ka patrulēšana pilsētas ielās notika intensīvi, jo pārkāpumi ir konstatēti mūsu darba rezultātā,” teica Ventspils pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Dace Andersone.

“Ikdienā saskaramies vidēji ar 24 pārkāpumiem, taču šajās dienās šis cipars diemžēl dubultojās,” salīdzināja Andersone. Pirmajā jūrnieku viesošanās naktī konstatēti 44 pārkāpumi, no kuriem puse bija saistībā ar jūrniekiem.

Pašvaldības policijas vadītājs noliedz, ka notikušajam ir saistība ar 9. maija tā sauktās Uzvaras dienas svinībām, kas notikušas arī Ventspilī, turklāt vērienīgākas nekā iepriekš. Tomēr jāpiebilst, ka NATO karavīriem konflikti pārsvarā izraisījušies ar krievvalodīgajiem.

Par puķu plūkšanu un došanu ielasmeitām (Lemberga citāts) J. Arājs neko nezināja. Man vienu šādu “ielasmeitu”, sauksim viņu par Aiju, izdevās sameklēt.

“Neesmu ielasmeita, bet ar mani tas notika. Bet ne naktī – sestdien ap trijiem pēcpusdienā, kad ar velosipēdu braucu pa promenādi. Pie viena no kuģiem formastērpos krastā atradās pieci jūrnieki. Viņi bija iereibuši un no puķupodiem plūca tulpes un deva garām ejošajām sievietēm, arī man. Tas bija ļoti apstulbinoši, jo Ventspilī nav pieņemts plūkt puķes no apstādījumiem, turklāt to darīja piedzērušies karavīri!” sašutusi Aija.

Krogi pret 
jūrniekiem neiebilst


Kā stāsta pašvaldības policijas priekšnieks, jūrnieki sodīti vairākās Ventspils centra vietās, bet viss tomēr grozoties pa tādu zināma veida trijstūri, kam pa vidu ir pati pašvaldības policijas mītne Andreja ielā: tās galā krustojumā ar Jūras ielu viens otram pretim atrodas klubi “Easy” un “Kiss”, bet aptuveni 300 metrus tālāk promenādes virzienā Kuldīgas ielā ir “Olympic Casino”. Pa šo trijstūri naktī arī kursējot dzert un atpūsties gribošā publika.

“Easy” bārmene Kristīne strādāja tieši šajās naktīs.

“Piektdienas vakarā viņi atnāca kādi desmit. Civilās drēbēs, bet pēc sarunām sapratu, ka nīderlandieši un vācieši. Tādi pozitīvi, forši, bet ļoti skaļi, jau ieradās iereibuši un vakaru sāka ar diviem litriem degvīna. Viņiem nevajadzēja izvēlēties “Easy”, jo vairāk tomēr esam krievu bārs. Publika mums tāda, ka uzvelkas jau pēc pirmā aizvainojošā vārda. Jūrnieki ar mūsu publiku kaut ko runāja. Sākumā vieni vāciski, otri krieviski, tad, kad jau bija labi iedzēruši, vācieši mēģināja kaut ko krieviski, krievi – vāciski. Tāds skaļš šurumburums, ka neko saprast,” atceras Kristīne. “Savām acīm redzēju divus konfliktus. Pirmais sākās, kad viens jūrnieks uzlūdza dejot un sev piespieda klāt meiteni, kurai turpat bija draugs. Apsargs abus vīriešus izsvieda ārā uz ielas skaidrot attiecības. Pēc brīža abi atnāca atpakaļ un sadzēra tubrālības. Pēc diviem naktī sāka pamazām izklīst. Ap pieciem no rīta latviešu jūrnieks palūdza dzērienu. Kad viņam pagriezu muguru, viņam sākās kautiņš ar krievu puisi. Apsargs abus izsvieda ārā. Kas tur notika, nezinu, bet pēc kāda laika jūrnieks atnāca atpakaļ kopā ar policiju. Viņam bija lauzts deguns un abas acis uzsistas. Atdevām viņam maku, kas kaujoties bija izkritis.”

Bārmene stāsta, ka kautiņi klubā neesot nekas neparasts. Pirms trijiem gadiem tie notikuši katru nedēļas nogali, tagad – vidēji ik pārnedēļ. Jūrnieki savā starpā nekad nekaujoties. Nakts no sestdienas uz svētdienu jau bijusi mierīgāka. Militārie jūrnieki par dzērieniem devuši dāsnas dzeramnaudas – Kristīne tajās vien pa divām naktīm nopelnījusi mēneša algu (tā ir virs valstī noteiktās minimālās).

Ne sevišķi labās domās par jūrniekiem bija “Olympic Casino” darbinieks (nevēlējās minēt savu vārdu): “Uzvedās bravūrīgi un skaļi. Citi apmeklētāji brīnījās: mums jāuzvedas klusu, te tomēr kazino, bet jūrnieki var trakot?! Konfliktu nebija, bet patīkami – arī ne.”

Kluba “Kiss” īpašnieks Aldis Beinarovičs nav tik sašutis kā A. Lembergs.

“Pagājušogad bija trakāk, tāpēc dienās, kad viesojās militārie jūrnieki, apsargu skaitu dubultoju līdz četri. Un man viss bija kārtībā. Tas, kas notiek uz ielām, domāju, ostas pilsētā ir normāli. Nenormāli būtu Kuldīgā vai Talsos. Pie tā jāpierod, jo tas nes peļņu – ne tikai krogiem, bet arī citiem tirgotājiem. Pie mums tūristi pa īstam brauc tikai divus mēnešus pēc Jāņiem, tāpēc arī esam priecīgi par ciemiņiem citā laikā. Pašvaldības policija netiek galā ar savu darbu, tāpēc arī ceļ tagad traci,” uzskata A. Beinarovičs.

Dzeramā daudzumu 
reglamentā neraksta


Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāvis Normunds Stafeckis skaidro, ka katra NATO (un citas arī) valsts saviem karavīriem, kuri atrodas ārzemēs, uzliek par pienākumu ievērot sabiedriskās kārtības normas, ja ir ģērbti formas tērpos – arī militārās disciplīnas normas, piemēram, nelietot alkoholiskus dzērienus, publiskā vietā nesmēķēt, ievērot militāro stāju un tamlīdzīgi.

“Nedomāju, ka kādai NATO valsts armijai reglamentā rakstīts, cik tās profesionāls karavīrs brīvajā laikā citā NATO valsts teritorijā drīkst dzert. Cita lieta ir militāro konfliktu zona, kur dzert vispār nedrīkst,” komentē bijušais Latvijas jūras spēku un arī visu bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots. “Jūrnieki jau mēdz iedzert. Atceros, reiz viens vācu virsnieks Rīgā bija pazudis četras dienas, un neviens nezināja, kā viņu dabūt atpakaļ uz kuģa. Jautājums tikai: kā to visu pasniedz? Lai man piedod Lemberga kungs, bet kontekstu notikušajam tieši viņš radīja. Vispirms runāja, ka viņa pilsētā nekādi NATO kuģi nav vajadzīgi, tad kaut ko runāja par NATO okupāciju. Arī tad, kad NATO kuģi Ventspilī tomēr ienāca un viņam kā pilsētas mēram bija pienākums uzņemt to komandierus, neiztika bez dīvainībām: viņš savai runai latviešu valodā izvēlējies franču tulku, ko nesaprata eskadras komandieris norvēģis. Formāli arī franču valoda ir oficiāla NATO valoda, bet…”

Kā raksta laikraksts “Ventas Balss”, uzsaucot tostu jūrniekiem, A. Lembergs apšaubījis drošības efektivitāti, kas balstīta uz militāru spēku, viņš labāk izvēloties buriniekus.

Sasauc pat 
koalīcijas sēdi


Arī preses konferencē piektdien A. Lembergs runāja daudz un tēlaini, kā pats atzina, bijis uzvilcies. Taču atkal daudz žonglēja ar vārdiem “okupācija”, “NATO bāzes”, izteica dažādus pieņēmumus, tai skaitā jautāja, kas notiks, ja plenderi no NATO bāzēm Latvijā izšaus kādu raķeti uz Krieviju.

Par Nīderlandes vēstnieka izteikumiem, ka A. Lembergam nevajadzētu nākt klajā ar pārsteidzīgiem secinājumiem, viņš teica: “Ko tas vēstnieks mani māca?! Viņu jūrniekam asinīs bija divas promiles alkohola un tātad izelpā bija trīs un vairāk promiles.”

Vēl Ventspils mērs piebilda, ka viņam neesot pa ceļam ar politiķiem, kas atbalsta huligānus. Tās zīmējās uz valdības koalīcijas politiķiem, kuri kritizēja Lemberga izteikumus. Piektdien notika pat koalīcijas ārkārtas sēde saistībā ar Lemberga paziņojumiem.

Pēc sēdes Ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņoja, ka koalīcija norobežojas no Ventspils domes priekšsēdētāja izteikumiem par NATO karavīriem un prasa koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partneriem “Latvijai un Ventspilij” formulēt savu nostāju par NATO spēku klātbūtni Latvijā.

Uzziņa 


No 9. līdz 22. maijam Latvijā norisinās starptautiskā mīnu meklēšanas operācija “Open Spirit 2014”. Tajā piedalās 26 karakuģi no NATO, ASV un Eiropas Savienības valstīm: Vācijas, Francijas, Dānijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas, Beļģijas, Somijas, Polijas, Nīderlandes, Kanādas un Portugāles.

Viedokļi 


Ilze Birkmane, ventspilniece, divu bērnu māmiņa: “Nav patīkami, ka jūrnieki tā uzvedas. Ventspils tomēr ir saulaina un puķaina pilsēta. Par NATO daudz neesmu domājusi.”

Aigars Jansons, Ventspils pašvaldības uzņēmuma strādnieks: “Man NATO nevajag. Vajag lielāku algu. Par jūrniekiem neko nezinu. Man nav tik daudz naudas, lai pa krogiem staigātu. Es vakarā ierauju šņabi un lienu zem deķa.”

Sandra Čače, “Narvesen” veikala vadītāja Ventspilī: “NATO Latvijai ir nepieciešams, lai mēs būtu drošībā. Pie manis jūrnieki bija ienākuši kopā ar meitenēm. Bija normāli, nopirka kaut kādus sīkumus. Tas, ka viņi pārdzeras un nejauki uzvedas, gan ir slikti.”

KAIMIŅU PIEREDZE


Lietuvieši – pieraduši 


Ņemot vērā, ka Lietuvā Zokņos bāzējas NATO iznīcinātāji, kas patrulē Baltijas valstu gaisa telpā, rodas jautājums, kā lietuvieši sadzīvo ar ārvalstu militāristiem. Patlaban konflikti starp vietējiem iedzīvotājiem un tur dislocēto NATO sabiedroto militāro personālu neesot ierasta lieta. Vien retais atceras par konfliktu 2004. gada martā, neilgi pirms NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas sākuma, kad Zokņu aviācijas bāzē dislocētajiem Beļģijas gaisa spēku karavīriem bija konflikts ar vietējiem iedzīvotājiem. Toreiz grupa jauniešu uzbruka diviem Beļģijas gaisa spēku karavīriem pie kādas Šauļu viesnīcas, kurā viņi dzīvoja, ziņo BNS. Lietuvas policija toreiz pieļāva, ka uzbrucēji vēlējušies aplaupīt NATO sabiedroto karavīrus, taču abas beļģu militārpersonas pretojušās. Abi karavīri kautiņā guva ievainojumus un vēlāk saņēma medicīnisko palīdzību pilsētas slimnīcā. Pēc policijas ziņām, abi karavīri incidenta laikā bijuši iereibuši. Vēlāk policija par incidentu aizturēja trīs vietējos iedzīvotājus.

Ziņu aģentūras LETA arhīvos atrodama arī ziņa, ka 2005. gada novembrī Viļņā piekauti divi afroamerikāņu karavīri no NATO misijas Zokņos. Kā stāstījis Šauļos dislocētā ASV kontingenta komandieris majors Džozefs Lohe, NATO karavīrus piekāvuši Viļņas naktskluba apsargi. “Ļoti žēl, ka tā ir noticis. Nevaru apgalvot, ka konflikts izcēlās rasu atšķirību dēļ vai tāpēc, ka viņi nerunāja lietuviski,” žurnālistiem teicis majors. Līdzīgs konflikts toreiz noticis arī Šauļu naktsklubā “Mega” – avīzes rakstīja, ka kāds iereibis tumšādains NATO karavīrs sastrīdējies ar vietējiem iedzīvotājiem un tie viņu piekāvuši.

Lietuvas angļu valodā iznākošā interneta izdevuma “The Lithuania Tribune” galvenais redaktors Ruslans Iržikēvičs teic, ka līdz 2011. gadam dažādas problēmas Šauļos bijušas Lielbritānijas, Spānijas, Vācijas un Francijas NATO kontingenta karavīriem. Tagad par incidentiem nav dzirdēts.

Klaipēdas ostā šogad maija sākumā bija ieradušies pieci NATO sabiedroto mīnu meklēšanas kuģi. Nekādi konflikti starp vietējiem iedzīvotājiem un NATO sabiedroto jūrniekiem neesot izcēlušies. R. Iržikēvičs uzsver, ka lietuvieši ir pieraduši pie sabiedroto spēku klātbūtnes savā valstī un pret to karavīriem izturoties draudzīgi un ar cieņu.

ĢIRTS VIKMANIS

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. tā sauktais lembergs ir krievs Atbildēt

    ļoti iespējams , ka šis lembergs var pārvērsties par lielu nelaimi Latvijai. .. par NATO jūrniekiem. šeit ir jānodala tas kas notika krievu pulcēšanās vietā (easy bars) un pārējo. šeit uzdarbojās krievu šovinisti, tie kurus tāds homosovjeticus kā aivars lembergs ir izudzinājis Ventspilī … pēc 90jiem tika turpināta ne-kāda nacionālā politika. tas notika pateicoties padomju paaudzes cilvēkiem (piem. Lembergs, un citi 4 maija varasvīru spice), kuri pēkšņi kļuva necerēti bagāti, bet viņu domu un jūtu pasaulē nekas nemainījās, – pārāk cieši saistīti ar padomju (ne)tikumiem. Šo cilvēku jauniegūtā vara un noteicošais stāvoklis politikā neko labu Latvijai nedeva, jo šiem cilvēkiem nav un nevar būt savādāka redzējuma, kā tikai padomijā uzkrātā nacionāli bezsejainā (t.i.lielkrieviskā) pieredze. Lembergveidīgo bezdarbība un varas neizmantošana 90jos (lai Latvija ātrāk kļūtu par mājvietu latviešu kultūrai, kā arī, lai piespiestu aizbraut padomjlaika migrantus) 20 gadu laikā nogatavināja nezināmas izcelsmes un Latvijai nepiederošu civēku kopu (t.i. izauga jauna paaudze, kura šo varas beznacionālās politikas politiku uztvēra kā atļauju ņirgāties par šo valsti). Lūk, tas ir viss stāsts! Un atbildība ir jāuzņemas pirmkārt jums, biedri Lemberg, par jums iedotās varas neizmantošanu tautas interesēs (protam, jūsu kabatas ir pilnas ar naudu, jo jūs, jums iedoto varu palīdzēt tautai, pārdevāt par nieka grašiem)

Draugiem Facebook Twitter Google+