NATO kļuvusi birokrātiskāka, tāpēc labāk, ja bataljoni jau atrastos Baltijā 2
Bijušais ASV vēstnieks NATO Kurts Volkers, kas pašlaik ir Makeina starptautiskās līderības institūta izpilddirektors, intervijā “LA” atzīst, ka viņu satrauc atsevišķu Eiropas politiķu un diplomātu pārāk vaļīgā pieeja, kas ļauj Krievijai ietekmēt NATO darba kārtību.
– Ko var sagaidīt no jūlija sākumā paredzētā NATO samita Varšavā?
– Būtiskākie lēmumi saistīti ar NATO kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanu. Paredzēts, ka katrā Baltijas valstī un Polijā tiks izvietots pa NATO bataljonam, izveidojot komandcentru Polijā. Tas parādīs, ka mums ir spējas un griba aizsargāt Baltijas valstis un Poliju. Kaimiņos esošā Krievija iepriekš ir atņēmusi citām valstīm teritorijas, veikusi provokatīvas militāras darbības gaisa telpā un uz ūdens. NATO ir jāparāda savas spējas un griba paplašināt savu klātbūtni. Sagaidāms, ka samitā tiks pieņemts gala lēmums par Melnkalnes uzņemšanu NATO. Es vēlētos, lai NATO vairāk iedvesmotu Gruziju un Ukrainu, lai gan neredzu, ka Varšavas samits šajā jautājumā spēs daudz izdarīt. NATO varētu nosūtīt savus militāros padomniekus uz Ukrainu, īpaši būtiski ir stiprināt valsts robežu. Tāpat nevajag aizmirst, ka otrpus Vidusjūrai atrodas Lībija, kura ir neizdevusies valsts un kurā daļu kontrolē “Islāma valsts”, pie NATO robežām atrodas Sīrija, kurā ir pilsoņu karš. Par visiem šiem jautājumiem NATO nav skaidras atbildes, ko darīt, bet par to būtu jārunā.
– Kā jūs lūkojaties uz Latvijas aizsardzības vajadzībām?
– NATO spēku bataljona izvietošana Baltijas valstīs būs nozīmīgs solis aizsardzības stiprināšanā. Būtiski ir, cik katra no valstīm tērē aizsardzībai. Latvija un Lietuva pamazām tuvojas divu procentu līmenim no iekšzemes kopprodukta, Igaunija jau tērē vairāk. Aliansei jājūt, ka valstis šeit ir gatavas sevi aizsargāt, pretējā gadījumā citām valstīm rodas jautājums – kāpēc mums ir jāiegulda?
