Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. jūnijs, 2015
Drukāt

ASV gatavojas Austrumeiropā izvietot smago bruņojumu (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

ASV pastiprinājusi savu militāro klātbūtni Austrumeiropā

Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ASV Aizsardzības ministrijas jeb Pentagona amatpersonas sarunās ar Savienoto Valstu ietekmīgo laikrakstu “The New York Times” atklājušas, ka tiek plānots Austrumeiropas, tostarp Baltijas, valsīs izvietot ievērojamu skaitu kaujas tanku, kājnieku kaujas mašīnu un citu smago bruņojumu, kā arī amerikāņu karavīrus. Tiesa, Pentagona plāni, lai kļūtu par realitāti, vēl jāapstiprina ASV aizsardzības ministram Eštonam Kārteram un prezidentam Barakam Obamam. Pentagona pārstāvji izteikuši cerību, ka plāni varētu tikt apstiprināti vēl pirms šomēnes Briselē paredzētās NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmes.

Apstiprina rūpes par drošību

“Mēs izvietosim ievērojamu bruņojumu,” sarunā ar “The NY Times” norādīja kāds vārdā neminēts Pentagona darbinieks. Viņš gan nevēlējās atklāt sīkākas detaļas par ziņojumu, kas ASV aizsardzības resorā izstrādāts saistībā ar plāniem pastiprināt sabiedroto spēku klātbūtni Austrumeiropā, kur ievērojami palielinājušies Krievijas draudi. Taču, kā norāda ASV laikraksts, Pentagona sagatavotajā ziņojumā uzsvērts, ka, šos plānus apstiprinot, “pirmo reizi kopš aukstā kara beigām Vašingtona izvietotu smago militāro bruņojumu jaunajās NATO dalībvalstīs Austrumeiropā”.

Pentagona runasvīrs Stīvens Vorens aizokeāna medijus informēja, ka ASV militārā vadība joprojām turpina izskatīt labākos variantus, kur izvietot smago bruņojumu. “Šobrīd mēs vēl neesam pilnīgi nolēmuši, vai un kad šo bruņojumu izvietot,” piebilda Vorens. Pēc “The New York Times” rīcībā esošās informācijas, runa ir par smago bruņojumu, tostarp kaujas tankiem un kājnieku kaujas mašīnām, ar kurām varētu apbruņot aptuveni vienu brigādi jeb 3000 līdz 5000 karavīrus. “Līdzīga apmēra bruņojumu ASV desmit gadus uzturēja Kuveitā pēc tam, kad ASV spēki no turienes padzina 1990. gadā šajā valstī iebrukušo Irākas armiju,” norāda Savienoto Valstu laikraksts. Domājams, bruņojums varētu tikt izvietots Baltijas valstīs, Polijā, Bulgārijā, Rumānijā un, iespējams, arī Ungārijā.

ASV ekspertu vērtējumā smagā bruņojuma izvietošana Austrumeiropā būtu ASV un militārās alianses līdz šim skaidrākais signāls, ka rūpes par Austrumeiropas drošību Vašingtonā tiek uztvertas nopietni un ka ASV ir gatavas aizsargāt arī Krievijai ģeogrāfiski vistuvākās bloka dalībvalstis. “Šī ir ļoti nozīmīga politikas maiņa. Tā sniegs ievērojamu drošības apstiprinājumu satrauktākajām alianses valstīm, kaut gan nekas nebūtu tik labs kā karavīru pastāvīga klātbūtne,” spriedis NATO sabiedroto spēku augstākais komandieris Džeimss Stavridis.

Mēģinās savaldīt kausli

ASV laikraksts “The New York Times” runājis arī ar Latvijas jaunievēlēto prezidentu Raimondu Vējoni, kurš Savienoto Valstu medijam norādījis, ka “mums būtu nepieciešams rezerves ekipējums”. “Ja kaut kas notiek, mēs nevaram gaidīt dienas vai nedēļas pēc papildu bruņojuma. Mums ir jāreaģē nekavējoties,” sacījis Vējonis, kurš jūlijā kļūs par Latvijas prezidentu. Sarunā ar ziņu aģentūru AFP Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Semoņaks apstiprināja, ka Varšava ir sākusi sarunas ar ASV par amerikāņu armijas bruņojuma izvietošanu ieroču noliktavās Polijā. “Maijā notikušajās sarunās Vašingtonā man tika apstiprināts, ka šāds lēmums drīz tiks pieņemts,” sacīja Semoņaks.

Pagājušās nedēļas nogalē Eiropas vizītes laikā Igauniju apmeklēja ASV Floridas pavalsts bijušais gubernators Džebs Bušs, kurš, kā sagaidāms, šodien varētu oficiāli paziņot par iesaistīšanos cīņā par Republikāņu partijas nomināciju Savienoto Valstu prezidenta amatam. Apmeklējot Tallinu, viņš sacīja, ka ASV ir jāapsver iespējas par vēl vairāku tūkstošu amerikāņu karavīru nosūtīšanu uz Austrumeiropu. Bušs nodēvēja Putinu par kausli, kuru var apturēt, nodemonstrējot savu spēku. “Es nerunāju par to, ka mums jākļūst kareivīgiem, bet mums jāparāda, kādas sekas var radīt viņa aktivitātes. Tas neļaus piepildīties sliktajam iznākumam, kādu mēs negribam piedzīvot,” paziņoja iespējamais kandidāts ASV prezidenta vēlēšanās, kas paredzētas 2016. gadā.

Pieaug militāru incidentu skaits

Pieaugot spriedzei attiecībās starp Krieviju un rietumvalstīm, pēdējās nedēļās fiksēti divi militāra rakstura incidenti, kad Krievijas kara lidmašīnas pietuvojās NATO karakuģiem un ASV izlūklidmašīnai “RC-135”. Pirmais incidents notika 30. maijā starptautiskajā gaisa telpā virs Melnās jūras, kad Krievijas gaisa spēku iznīcinātājs “Su-27” divreiz nolidoja bīstami tuvu ASV gaisa spēku lidmašīnai. “Pirmo reizi iznīcinātājs pietuvojās profesionāli, kā tas noticis citos gadījumos, kuros bijuši iesaistīti valstu lidaparāti. Taču otrā tuvošanās tika veikta neprofesionāli un nepiemēroti, iznīcinātājam palidojot zem izlūklidmašīnas,” raksta interneta vietne “DefenseNews.com”.

Raidsabiedrība CNN ziņo, ka līdzīga rakstura incidents 11. jūnijā notika Baltijas jūrā, kur četriem NATO valstu karakuģiem no Vācijas, Francijas, Britānijas un ASV nelielā augstumā pāri pārlidoja viena Krievijas kara lidmašīna. ASV karavīri nofilmējuši Krievijas lidmašīnas pārlidojumu un ierakstu atdevuši Pentagonam. Kā informē CNN, lidmašīna virs NATO karakuģiem pārlidoja tikai 152 metru augstumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. … Kauslis ir PAREIZAIS nosaukums … tadus jefinus man biezi nacas satikt bernibas gados kuri siroja no Maskavas forstates …

  2. 1940. gads vairs nedrīkst atkārtoties. Never again!

  3. Gatavojas, pēc mūsu lūguma, to arī vajadzēja virsrakstā ielikt. Rodas iespaids, ka bez mūsu ziņas

Draugiem Facebook Twitter Google+