Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. jūnijs, 2016
Drukāt

NATO runā bargāk – pieprasa Krievijas spēku atvilkšanu no Ukrainas (10)

Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pieprasījis, lai Krievija no Ukrainas atvelk savus spēkus un bruņojumu, kā arī pārtrauc atbalstu promaskaviskajiem kaujiniekiem.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pieprasījis, lai Krievija no Ukrainas atvelk savus spēkus un bruņojumu, kā arī pārtrauc atbalstu promaskaviskajiem kaujiniekiem.

 

Stoltenbergs runā stingrāk

“Krievijai jāpārtrauc atbalstīt kaujiniekus un jāatvelk tās spēki un militārais aprīkojums no Ukrainas teritorijas,” Stoltenbergs paziņoja pēc Briselē notikušās NATO aizsardzības ministru tikšanās ar Ukrainas kolēģi. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka alianse turpinās atbalstīt Ukrainas valdību un nekad neatzīs Krievijas īstenoto “pretlikumīgo un neleģitīmo Krimas aneksiju”. “Atbildot Krievijas darbībām, NATO ir pastiprinājusi tās atbalstu Ukrainai,” viņš norādīja, piebilstot, ka NATO un Ukrainas politiskā un praktiskā sadarbība kopš 2014. gada esot bijusi nepieredzētā līmenī. Stoltenbergs pavēstīja, ka Maskava turpina atbalstīt kaujiniekus Austrumukrainā, piegādājot tiem aprīkojumu un sūtot padomniekus, palielinot karaspēku pie Ukrainas robežām un nostiprinot militāro klātbūtni Krimā, kur ir Krievijas Melnās jūras flotes bāze.

Austrumukrainā kopš Krievijas agresijas 2014. gadā gājuši bojā gandrīz 9400 cilvēki un pēdējā laikā sadursmes pastiprinājušās, lai gan ir vienošanās par uguns pārtraukšanu. Stoltenbergs aicināja Maskavu ievērot un palīdzēt īstenot Minskas vienošanos, kas ir vienīgais ceļš uz konflikta mierīgu atrisinājumu.

 

Krievijas iebrukums Ukrainā pieķer NATO snaužam

NATO 28 dalībvalstu aizsardzības ministru apspriedē tika detalizēti apspriesta alianses lielākā pārveidošana kopš aukstā kara beigām, lai atbildētu uz Krievijas agresīvās politikas izraisīto krīzi Ukrainā. Vairāku NATO valstu pārstāvji pauda viedokli, ka alianse pēc padomju impērijas sabrukuma bija kļuvusi bezrūpīga un tika pieķerta snaužam, kad Krievija ātri un efektīvi veica iebrukumu Ukrainā, atzīmē aģentūra AFP. Lai dotu pretsparu jaunajam apdraudējumam, NATO sabiedrotie vienojās kāpināt militāro gatavību un izvietot četrus starptautiskus bataljonus Baltijas valstīs un Polijā pēc rotācijas sistēmas. Šajās kaujas grupās kopā būtu aptuveni četri tūkstoši karavīru. “Tas dos skaidru signālu, ka NATO ir gatava aizstāvēt jebkuru dalībvalsti,” norādīja alianses ģenerālsekretārs.

“Runa ir par (NATO spēku) klātbūtni pirmajā (aizsardzības) līnijā Baltijas valstīs un Polijā,” raksta avīze “Sueddeutsche Zeitung”, atsaucoties uz Vācijas aizsardzības ministri Ursulu fon der Leienu. Lai izvairītos no Maskavas apsūdzībām pastāvīgu NATO militāro vienību izvietošanā tās robežu tuvumā, bataljoni tiks izvietoti pēc rotācijas principa. Polijā izvietotā bataljona sastāvā būs arī ASV karavīri, Lietuvas bataljonā – Vācijas karavīri, bet Igaunijā un Latvijā izvietotajos bataljonos paredzēta Britānijas un Kanādas karavīru piedalīšanās. Kā uzsvērusi Vācijas aizsardzības ministre, “alianses plāni atbilst 1997. gada NATO un Krievijas Pamatattiecību akta noteikumiem”, kad NATO solīja “pašreizējos un paredzamos drošības apstākļos nepieļaut papildu pastāvīgu būtisku kaujas spēku izvietošanu”, atzīmē “Sueddeutsche Zeitung”. Rumānija ir izteikusi vēlmi, lai tās teritorijā tiktu dislocēta NATO spēku brigāde, un piedāvājusi mītni tās izvietošanai. Ukraina ir gatava atbalstīt NATO plānus militārās klātbūtnes palielināšanai Austrumeiropā un Melnās jūras reģionā, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks. “Kad lēmums būs pieņemts alianses līmenī, mēs pievienosimies mūsu kolēģiem,” viņš piebilda.

NATO papildspēku izvietošanu vairākās Austrumeiropas valstīs paredzēts apstiprināt alianses dalībvalstu virsotņu apspriedē, kas sāksies Varšavā 8. jūlijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Vot pajoliņi!…

  2. par Krimu gan jāaizmirst,Putins teica ka Krima piederēs gan krieviem,gan ukraiņiem gan tatāriem,tikai benderoviešiem nepiederēs NEKAD.To visi labi saprot tikai tā..runā runāšanas pēc.

  3. Lai ASV atvelk savas flotes no Melnās jūras, aizvāc savas raķetes no Eiropas un izvācas no visām 700+ karabāzēm pa visu pasauli, pirms diktē, ko Krievijai darīt savā pierobežā

  4. Tikai pa to laiku Putina runasvīrs Žirinovskis jau pasludinājis, ka Polijas vairs nav … Tas pārdomām… Un parasti ko Žirinovskis runā – Putins pēc pusgada, gada izdara.

  5. kāda dumjība,Krievija uzspļauj pēc 2ps.k izveidotai drošibas sistēmaikura balstas uz robežu neaizskaramības principu,bet NATO alianses plāni atbilst 1997. gada NATO un Krievijas Pamatattiecību akta noteikumiem” !

  6. Lai jau runai sekotu tik pat apņēmīgi darbi ,UKRAINA-NATO.

  7. Karot gribas ļoti, bet bail dabūt pa purnu. Līdz šim sameklēja vājus pretiniekus, tagad vājie beigušies. Laikam mēģinās sūtīt karā sīkus vasaļus, lai pa seju sadod tiem.

  8. pat ukraina jau vairs nemelo par krievijas spēkiem, bet nato tik ļoti grib karot ka vienalga turas pie šis pasakas:)

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+