×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.0°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
11. jūlijs, 2018
Drukāt

NATO samitā vienojas par daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štāba izveidi Ādažos (7)

Foto - LETA/Evija TrifanovaFoto - LETA/Evija Trifanova

Arhīva foto. NBS bāze Ādažos.

Īstenojot vienošanos Dānijas, Latvijas un Igaunijas starpā, Ādažu bāzē tiks izveidots daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābs, kas būs atbildīgs par aizsardzības plānošanu un īstenošanu Baltijas reģionā, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Minētā vienošanās panākta trešdien Briselē notikušajā NATO samitā. Nodomu protokolu par štāba izveidi līdz ar triju minēto ietvarvalstu aizsardzības ministriem parakstījuši arī viņu kolēģi no Kanādas, Lielbritānijas un Lietuvas.

Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štāba uzdevumi būs aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus. Jaunizveidotais štābs pilnībā atbilst NATO operacionālajai analīzei un būs daļa no NATO kopējās komandķēdes, kas būs atbildīgs par aizsardzību Baltijas reģionā.

Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābs būs efektīvs, militāri spējīgs štābs, kas nodrošinās vienotu komandvadību un būs gatavs komandēt divīzijas lieluma vienību, tostarp štāba ietvarvalstu bruņoto spēku vienības un Baltijas valstīs izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Divīzijas štābā dienesta pienākumus veiks virsnieki no ietvarvalstīm – Dānijas, Latvijas, Igaunijas. Štāba lielumu varēs palielināt atkarībā no jaunu ietvarvalstu dalības.

Divīzijas “Ziemeļi” štābs būs pakļauts daudznacionālā Ziemeļaustrumu korpusa štābam, kas atrodas Ščecinā, Polijā. Divīzijas štābs sāks darbu septembrī, sākotnējo operacionālo potenciālu sasniegs nākamā gada pirmajā pusē, bet pilnīgu operacionālo potenciālu – 2020.gada vidū. Vienlaicīgi štāba elements darbosies arī Dānijā, un krīzes gadījumā to būs iespējams operatīvi pārdislocēt.

“Tas ir loģisks solis NATO savaldīšanas un aizsardzības potenciāla stiprināšanas virzienā,” norādījis Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks. “Samitā Velsā alianses dalībvalstis nolēma izveidot komandvadības elementus, Varšavā – izvietot Baltijas valstīs un Polijā sabiedroto kaujas grupas, šobrīd mēs varam runāt par visaptverošu militāro pavēlniecību, kas fokusējas uz Latviju un Igauniju.”

“Baltijas jūras reģions šobrīd ir viens no jutīgākajiem NATO reģioniem, un ir svarīgi, lai alianses komandstruktūra atbilstu reālajiem apdraudējumiem un lai NATO vajadzības gadījumā spētu vadīt plaša mēroga kolektīvās aizsardzības operācijas,” viņš uzsvēris.

Latvija divīzijas štāba izveidē nodrošinās virsniekus un administratīvo personālu štāba uzdevuma veikšanai, kā arī tā darbībai nepieciešamo infrastruktūru Ādažu bāzē, aģentūru LETA iepriekš informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Anete Gnēze.

Kā norādīja AM, divīzijas štāba izveide Latvijā ne tikai apliecina NATO sabiedroto politisko atbalstu Eiropas drošības veicināšanai, bet arī skaidri demonstrē vēlmi arvien vairāk iesaistīties kolektīvās aizsardzības stiprināšanā un militāri efektīvu risinājumu veidošanā, kas ilgtermiņā palielina NATO gatavību un spēju aizsargāt savas dalībvalstis.

Dānija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas partneriem aizsardzības jomā. Tā sniegusi būtisku atbalstu Latvijas aizsardzības sistēmas un bruņoto spēku attīstībā.

Dānijas un Latvijas bruņoto spēku karavīru dalība kopējos vingrinājumos nodrošina veiksmīgas sadarbības iespējas, kā arī uzlabo sadarbību ar citām NATO dalībvalstīm starptautisko operāciju laikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Pajautājiet Ukrainai un Gruzijai, kā ir dzīvot blakus Krievijai bez Nato atbalsta.

  2. tā ir mūsu īpaša stratēģīja – visspirms lūgt palīdzību aizsardzībai, pēc tam kliegt ka uz mūs uzbruka.

  3. ESMU PAR JEBKURU PASĀKUMU, KO VEICAM SAVAS VALSTS AIZSARDZĪBĀ! Andrim iesaku iedziļināties vēstures izzināšanā, tad IEMESLUS UZZINĀSI PATS!? LATVIJA ar KRIEVIJU kariņu NEKAD nav spēlējusi
    un nespēlēs! Sarunu rezultātu redzam MINSKAS sarunu nepildīšanā pret Ukrainu?! KĀDI VĒL JAUTĀJUMI?
    Viens gan ir skaidrs – kaimiņam NEPATĪK Baltijas valstu neatkarība un izaugsme?! Kāpēc tad tik stipri jāapbruņo Kaļiņingradas reģions? Vai tiešām bija nepieciešamība pēc teritorijām Gruzijā un Ukrainā? Domāju, ka nē.

  4. Beidzot musu sabiedrotie sapratusi ,ka austrumu agresors ir stingri nolemis atrisinat Baltijas jautajumu .Slava NATO!

  5. Kapec mes vajadzigi krievijai nosauciet kaut vienu iemeslu un kapec nato ta baidas no krievijas ,kapec mums tik bailigi sabiedrotie

  6. Divīzija, tas 10 000 -25 000 karavīru. Būs mums labiekārtoti dzīvokļi jānodrošina un labi jābaro virsnieki no sava LV budžetiņa. Varbūt beidzam spēlēt kariņu ar Krieviju un sākam sarunas.

Draugiem Facebook Twitter Google+