Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. oktobris, 2014
Drukāt

NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs sola stingrību attiecībās ar Krieviju

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Šodien par Ziemeļatlantijas pakta organizācijas (NATO) jauno ģenerālsekretāru kļūs Norvēģijas bijušais premjerministrs Jenss Stoltenbergs, kuram vienbalsīgu atbalstu paudušas alianses ietekmīgākās valstis ASV, Britānija, Francija un Vācija. Šajā amatā viņš nomainīs Andersu Rasmusenu, kurš militārās alianses vadītāja pienākumus pildīja kopš 2009. gada 1. augusta.

Norvēģu politiskās elites pārstāvis

Britu laikrakstā “The Independent” publicētajā rakstā Rasmusens pauda, ka pēdējos gados alianse kļuvusi stiprāka. “Mūsu bruņotie spēki demonstrējuši ievērojamas spējas un drosmi operācijās Afganistānā un Lībijā. Mēs esam stiprinājuši mūsu aizsardzību pret raķetēm un kiberuzbrukumiem,” panākumus uzskaitīja Rasmusens. Taču, atstājot ģenerālsekretāra amatu, Rasmusens atzina, ka par lielāko “nožēlu” uzskata “[Krievijas prezidenta Vladimira] Putina Krieviju” un tās izvērsto agresiju Ukrainā. Par vēl vienu militārās alianses nākotnes izaicinājumu viņš nodēvēja teroristisko organizāciju “Islāma valsts”, kas nostiprina savas pozīcijas Irākā un Sīrijā.

Daudziem norvēģiem 55 gadus vecā Stoltenberga kļūšana par NATO ģenerālsekretāru ir pārsteigums. Kaut arī Norvēģijas ekspremjers bijis aktīvs starptautiskajā politikā, viņa darbība galvenokārt bijusi saistīta ar klimata problēmām, starptautisko ekonomiku un bērnu veselības aprūpes lietām. Starptautiskās drošības un aizsardzības problēmu risināšanā viņš iesaistījies mazāk.

Stoltenbergs ir Norvēģijas politiskās elites ilggadējs pārstāvis, kuru valsts politiskās dzīves apskatnieki dēvē par šarmantu oratoru un prasmīgu sarunvedi. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados viņš bija gan finanšu, gan enerģētikas ministrs. Stoltenbergs ilgus gadus bijis arī Norvēģijas valdības vadītājs – vispirms laikā no 2000. līdz 2001. gadam, bet vēlāk arī no 2005. līdz 2013. gadam. Pēc Andersa Breivīka sarīkotajiem teroraktiem 2011. gada vasarā gan Norvēģijas tiesībsargājošās iestādes, gan policija izpelnījās sabiedrības kritiku par gauso reakciju uz uzbrukumu. Taču Stol­tenbergs krīzes laikā apliecināja savas līdera prasmes. 2010. gadā Stoltenberga vadībā Norvēģija un Krievija izbeidza 40 gadu ilgo strīdu par abu valstu jūras robežu Barenca jūrā un Ziemeļu Ledus okeānā. Pēc robežlīguma parakstīšanas Stoltenbergs apgalvoja, ka nodibinājis “personīgu draudzību” ar toreizējo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu.

NATO vadību pārņem “īpašā brīdī”

Norvēģijas Starptautisko attiecību institūta Krievijas un Eirāzijas studiju departamenta pētnieks profesors Jakubs Godzimirskis, kurš pēdējos 20 gadus aktīvi sekojis līdzi Stoltenberga politiskajai karjerai, norāda, ka Norvēģijā Stoltenbergs ir populārs politiķis, kaut arī viņa vadībā Darba partija zaudēja pēdējās parlamenta vēlēšanās. Godzimirskis uzskata, ka Norvēģijas bijušais premjerministrs NATO vadību pārņem “ļoti īpašā brīdī”. “Aliansei ir jārisina divas galvenās problēmas. Pirmā ir iekšēja rakstura, un tā ir saistīta ar dalībvalstu nepietiekamā finansējuma atvēlēšanu aizsardzībai. Otrs lielākais izaicinājums šobrīd ir attiecības ar Krieviju,” telefonsarunā no Oslo “Latvijas Avīzei” sacīja Godzimirskis.

Pagājušajā nedēļā sarunā ar Krievijas ziņu aģentūru “Itar-Tass” Stoltenbergs norādīja, ka šobrīd neredz iespējas, kā NATO varētu atgriezties pie iepriekšējā attiecību veidošanas modeļa ar Krieviju. “Krievijā tika pieņemts lēmums turēties pie agresīvas līnijas. Tāpēc mēs nevaram, kā cerējām agrāk, turpināt padziļināt partnerību ar Krieviju,” skaidroja Stoltenbergs.

“Stoltenbergs ir bijušais Norvēģijas premjerministrs, un Norvēģija ir Krievijas kaimiņvalsts. Stoltenbergs ļoti labi pazīst Krieviju. Viņš arī ļoti labi apzinās, ko pēdējo deviņu mēnešu laikā Krievija ir darījusi Ukrainā,” uzskata Godzimirskis. “No vienas puses, viņš mēģinās apliecināt Maskavai, ka NATO nerada tai nekādus drošības draudus. Taču, no otras puses, viņš būs ­stingrs attiecībās ar Krieviju,” teic Godzimirskis.

“Draudzīgs kontakts” ar VDK?

NATO jaunais ģenerālsekretārs nāk no politiķu ģimenes. Viņa tēvs Torvalds Stoltenbergs bijis Norvēģijas ārlietu un aizsardzības ministrs, bet māte Karina uzskatāma par ietekmīgu figūru valsts dzimumu vienlīdzības politikas izstrādē. Arī Stoltenbergs jaunākais samērā agri sāka interesēties par politiku. Jaunībā viņš bija aktīvs kreiso politisko ideju aizstāvis. Būdams pusaudzis, Stoltenbergs piedalījās protesta akcijā pie ASV vēstniecības Oslo. Demonstrācija bija vērsta pret Vjetnamas karu, un tagadējais NATO ģenerālsekretārs atzinis, ka tās laikā Savienoto Valstu vēstniecību apmētājis akmeņiem.

Ir arī zināms, ka deviņdesmito gadu sākumā ar Stoltenbergu sakarus nodibināja Krievijas toreiz vēl Valsts drošības komiteja. Stoltenbergs ticis pie segvārda Steklovs, un VDK dokumentos viņš ticis dēvēts par “draudzīgu kontaktu”. Tiesa, Norvēģijas televīzijas veidotajā sižetā par Stoltenberga sakariem ar Krievijas slepenajiem dienestiem skaidrots, ka Stoltenbergs ne reizi nav piegādājis krievu izlūkiem slepenu informāciju. Norvēģijas drošības dienestu darbinieki skaidroja, ka tolaik Krievijas specdienesti bieži mēģinājuši dibināt kontaktus ar jaunajiem politiķiem un žurnālistiem. Turklāt Stoltenbergs pārtrauca kontaktus ar krievu izlūkiem jau īsi pēc tam, kad viņš tika uzrunāts.

Pievienot komentāru

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+