Pasaulē
Eiropa

NATO veido pretspēku Krievijas draudiem 16


Britānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons paziņojis, ka Apvienotā Karaliste nosūtīs uz Igauniju aptuveni 800 karavīrus, kā arī bezpilota lidaparātus, tankus “Challenger” un bruņumašīnas “Warrior”. Attēlā: tanki “Challenger” piedalās NATO mācībās Polijā.
Britānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons paziņojis, ka Apvienotā Karaliste nosūtīs uz Igauniju aptuveni 800 karavīrus, kā arī bezpilota lidaparātus, tankus “Challenger” un bruņumašīnas “Warrior”. Attēlā: tanki “Challenger” piedalās NATO mācībās Polijā.
Foto – EPA/LETA

Vakar NATO valstu aizsardzības ministru apspriedē Briselē Kanāda, Vācija, Apvienotā Karaliste un ASV iepazīstināja sabiedrotos ar plāniem, kā šo valstu vadībā un piedaloties arī citiem sabiedrotajiem tiks izveidoti četri bataljoni, kas nākamgad tiks izvietoti Baltijas valstīs un Polijā Krievijas militāro draudu savaldīšanai.

Pretspēks paredzēts atturēšanai

Politiskais lēmums par atturēšanas spēku izveidi un to izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā tika pieņemts NATO virsotņu apspriedē Varšavā jūlijā. Varšavas samita lēmums, kas tika konkretizēts vakar Briselē, apliecina, ka NATO spēj atbildēt un atbilstoši reaģēt uz militāro apdraudējumu no Krievijas puses, teica NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš atgādināja, ka pēdējos sešos gados Krievija ir trīskāršojusi militāros izdevumus, izvietojusi karaspēku un militāro tehniku pie NATO valstu robežām un demonstrējusi vēlmi un gatavību lietot tās bruņotos spēkus pret kaimiņvalstīm. “Šie spēki (četri tūkstoši karavīru, ko paredzēts izvietot Baltijas valstīs un Polijā) ir paredzēti atturēšanai, nevis konflikta provocēšanai, bet atturēšanai no tā,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs. Kanāda, Vācija, Apvienotā Karaliste un ASV apņēmušās vadīt četru bataljonu izveidošanu, savu karavīru piedalīšanos apsolot arī Dānijai, Francijai un Itālijai. Britānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons paziņojis, ka Apvienotā Karaliste nosūtīs uz Igauniju aptuveni 800 karavīrus, kā arī bezpilota lidaparātus, tankus “Challenger” un bruņumašīnas “Warrior”. “Lai gan mēs atstājam Eiropas Savienību, mēs paliekam uzticīgi Eiropas drošībai,” apliecināja Britānijas aizsardzības ministrs. ASV plāno izvietot Polijā aptuveni tūkstoš karavīrus, kā arī tankus “Abrams” un bruņumašīnas “Stryker”. Aptuveni 40 000 karavīru lieli NATO spēki varētu tikt izvietoti gadījumā, ja notiktu Krievijas agresija, atzīmē izdevums “EUobserver”. “Mēs paredzam ilgtermiņa izaicinājumu no Austrumiem, no Krievijas, sakarā ar tās militārajām aktivitātēm,” uzskata ASV vēstnieks NATO Dagless Lūts. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs kategoriski noraidīja ASV prezidenta kandidāta Donalda Trampa izteikumus, ka ASV neaizstāvēšot NATO sabiedrotos, kas neatvēl pietiekami naudas aizsardzībai. “Mēs nesakām: ja jūs nemaksājat, mēs jūs neaizstāvēsim,” teica Stoltenbergs.


Piespiež Spāniju un Krieviju pārdomāt

NATO aizsardzības ministru apspriedē alianses ģenerālsekretārs Stoltenbergs pauda bažas par Spānijas, NATO dalībvalsts, nodomu atļaut Krievijas karakuģu grupai uzpildīt degvielu Seutā, Spānijas eksklāvā Marokā Vidusjūras piekrastē, lai tālāk dotos uz Sīriju. Krievijas astoņu karakuģu flotile, kuras flagmanis ir novecojušais aviācijas bāzes kuģis “Admiral Kuzņecov”, dodas uz Sīriju laikā, kad pasaules sabiedrībā aug sašutums, nosodot Krievijas aviācijas uzlidojumus civilajiem objektiem Alepo pilsētā. NATO ģenerālsekretārs apliecināja, ka ir “ļoti skaidri darījis zināmas Madridei savas bažas”. “Katra valsts pati izlemj, vai šie kuģi var uzpildīt degvielu… taču mēs bažījamies, un es to izteicu ļoti skaidri, par šo karakuģu varbūtējo izmantošanu Krievijas kaujas spēju vairošanai un to lietošanu gaisa uzbrukumiem Sīrijai,” teica Stoltenbergs. Vairāku NATO valstu aizsardzības ministriem un vēstniekiem pastiprinot spiedienu uz Spāniju, lai tā mainītu savu nodomu atļaut uzpildīt degvielu Krievijas karakuģiem, Spānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis vakar paziņojis, ka “lēmums tiek pārdomāts”. ASV vēstnieks NATO Dagless Lūts izteicies, ka “problēma varētu rasties gadījumā, ja šis kuģis (“Admiral Kuzņecov”) piedalīsies civilo objektu bombardēšanā”. Britānijas bijušais aizsardzības ministrs Džeralds Hovarts intervijā laikrakstā “The Daily Telegraph” paziņojis, ka Spānijai būtu “pilnīgi nepiedienīgi” atļaut Krievijas karakuģiem uzpildīt degvielu pirms došanās uz Sīriju. Britānijas karaflotes bijušais komandieris Alans Vests izteicies, ka “tā būtu ārkārtēja rīcība NATO sabiedrotajam”. Vakar Krievija atsaukusi Spānijai izteikto lūgumu atļaut tās Seutas ostā uzpildīt degvielu un papildināt krājumus Krievijas karakuģiem, kuri dodas uz Sīriju. Krievijas karakuģi nepiestās Seutas ostā.

Melnkalne apsūdz Krieviju

NATO aizsardzības ministri apsprieda arī plānu, kā palīdzēt Eiropas Savienībai apturēt migrantu pārvadāšanu no Ziemeļāfrikas pāri Vidusjūrai uz Eiropu un pāri Egejas jūrai no Turcijas uz Grieķiju. Alianses ģenerālsekretārs Stoltenbergs paziņoja, ka izveidota jauna NATO misija “Sea Guardian”, kas sadarbosies loģistikas jomā un palīdzēs ES operācijās Vidusjūrā, daloties ar informāciju. Paredzēts paplašināt NATO un ES sadarbību aizsardzībā pret kiberuzbrukumiem un Krievijas izvērsto hibrīdkaru un propagandu. Par Krievijas informatīvo uzbrukumu liecina notikumi Melnkalnē, kuras premjerministrs Milo Džukanovičs atkārtoti apsūdzējis Krieviju valsts apvērsuma plānošanā Melnkalnē pirms parlamenta vēlēšanām oktobrī. Melnkalne tuvākajā laikā oficiāli pievienosies NATO, bet vēlēšanu dienā aptuveni 20 Serbijas pilsoņu grupa bija plānojusi ieņemt Melnkalnes parlamenta ēku, lai izprovocētu nekārtības.

LA.lv