Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. septembris, 2014
Drukāt

NATO veidos triecienvienību (3)

Foto - ScanpixFoto - Scanpix

“Baltijas valstis, Polija un Rumānija ir izteikušas gatavību nepieciešamo infrastruktūru uzņemt pie sevis,” pēc virsotņu apspriedes paziņoja Rasmusens. Tiesa, viņš nesniedz sīkākas detaļas, jo joprojām notiekot militārās konsultācijas par šīs vienības darbību. Domājams, ka jaunveidotajā vienībā rotācijas kārtībā iesaistīsies vairāku sabiedroto valstu karavīri, kuri izmantos Austrumeiropā izvietoto ekipējumu, tostarp munīciju. Neoficiāli tiek apspriests variants, ka vismaz viens vienības komandcentrs varētu tikt izvietots Polijas ziemeļos esošajā Ščecinā.

Jaunā ātrās reaģēšanas vienība, kas, pēc Rasmusena vārdiem, uz krīzes punktiem Eiropā pilnā gatavībā varēs tikt nogādāta “tikai dažu dienu laikā”, ir daļa no NATO Rīcības gatavības plāna, kura uzdevums ir stiprināt militārās alianses kolektīvo aizsardzību. Līdz ar vienības izveidi NATO līderi vienojās arī par citiem pasākumiem militārās alianses austrumu flanga stiprināšanai – biežākas gaisa un jūras spēku patruļas, regulārākas militārās mācības un militāro tēriņu skaita palielināšana. “Tas ir nepārprotams signāls Krievijai, ka NATO aizsargā visus sabiedrotos. Ja jūs pat domāsiet par uzbrukumu vienai dalībvalstij, jums pretī stāsies visa alianse,” paziņoja NATO ģenerālsekretārs. Viņš arī atklāja, ka nākamais militārās alianses samits, kas paredzēts 2016. gadā, notiks Polijā.

Krievija jau paudusi neapmierinātību ar NATO plāniem veidot ātrās reaģēšanas vienību alianses austrumos esošo valstu aizsardzībai. Krievijas vēstnieks NATO Aleksandrs Gruško izteicies, ka NATO valstu karavīru izvietošana reģionā rotācijas kārtībā “destabilizēs situāciju”. “Ja domājam par militārajām sekām, tad regulāra rotācija ir pat destabilizējošāka nekā pastāvīga klātbūtne, jo tā ļauj operāciju laikā izvietot vairāk karavīru,” paziņoja Gruško.

Palīdzēs Ukrainai


Rasmusenam nodēvējot Krievijas agresiju pret Ukrainu par “modinātājzvanu”, arī militārās alianses virsotņu apspriede Velsā pagāja Ukrainā notiekošās karadarbības zīmē. “Krievija nav spērusi nevienu soli, lai panāktu mieru [Ukrainas austrumu apgabalos]. Tā vietā Krievija ir tikai padziļinājusi šo krīzi,” paziņoja Rasmusens. Pēc sarunām ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka Ukrainā notiekošajam ir liela ietekme arī uz eiroatlantisko stabilitāti. “Šajos grūtajos laikos NATO stāv līdzās Ukrainai,” uzsvēra Rasmusens. Viņš paziņoja, ka NATO dalībvalstis Ukrainai sniegs 15 miljonu eiro vērtu palīdzību militārā sektora reformēšanai. “Turklāt mēs esam dzirdējuši vairākus paziņojumus par divpusēju sadarbību – gan finansiālu, gan citāda veida,” atklāja alianses ģenerālsekretārs. “Mēs koncentrēsimies uz [sadarbību] kiberdrošības, loģistikas un sakaru jautājumos. Mēs sniegsim palīdzību konfliktā ievainoto karavīru ārstēšanā.” Porošenko padomnieks Jurijs Lucenko atklājis, ka Ukrainas armijai palīdzību gatavas sniegt ASV, Francija, Itālija, Norvēģija un Polija.

Tikmēr Porošenko atzina, ka nekad iepriekš nav jutis tik milzīgu atbalstu no NATO valstu līderiem, valdību vadītājiem un alianses dalībvalstu pārstāvjiem. “Šis pavisam noteikti ir pagrieziena punkts. Ukrainas un NATO divdesmit gadu ilgās partnerības augstākais punkts,” uzsvēra Porošenko. Viņš atklāja, ka dažas NATO dalībvalstis piedāvājušas Ukrainai piegādāt gan “neletālas”, gan “letālas” militārās iekārtas, tostarp augstas precizitātes ieročus.

Pamieru neievēro


Kamēr Velsā NATO līderi vienojās par papildu pasākumiem alianses austrumu flanga drošības stiprināšanai un par sadarbību ar Ukrainu, Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notika miera sarunas. Tajās piedalījās Ukrainas bijušais prezidents Leonīds Kučma, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāve Heidija Taljavīni, Krievijas vēstnieks Ukrainā Mihails Zurabovs, kā arī prokrievisko separātistu pārstāvji Aleksandrs Zaharčenko un Igors Plotņickis. Pagājušās piektdienas pēcpusdienā notikušās sarunas beidzās ar 12 punktu miera plāna parakstīšanu. Pēc šī plāna, pirmkārt, Ukrainas austrumos karojošajām pusēm ir jāievēro uguns pārtraukšana, ko apņemas uzraudzīt EDSO. Tāpat plāns paredz Ukrainas “varas decentralizāciju” un pirmstermiņa pašvaldību vēlēšanas Doņeckā un Luhanskā, ķīlnieku atbrīvošanu, kā arī drošības zonas izveidi Krievijas un Ukrainas pierobežā, kurā kārtību uzraudzītu EDSO.

Tiesa, Minskā panāktais pamiers ilga nepilnas četrdesmit stundas. Naktī uz svētdienu prokrieviskie teroristi atkal apšaudīja Ukrainas armijas pozīcijas netālu no Mariupoles, bet vakar no rīta apšaudes izcēlās arī pie Doņeckas lidostas, kura šobrīd atrodas Ukrainas armijas kontrolē, informē ziņu aģentūra “Reuters”.

Eiropas Savienības pārstāvji atklājuši, ka panākta vienošanās par jaunām sankcijām pret Krieviju.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. jus redzejat so triecienvienibas grupu siem bus jadodas pirmajas pozicijas bez iznemuma iedos pistolites rocinas un uz prieksu uz austrumiem….zilie….beidziet lielities ka saksies visi pajuksiet kur kurais ne dzirdesit ne redzesit sadas lidmasinas….

  2. Krievi var iekarot Latviju dazu stundu laika,bet aatraas reageesanas karaspeeks var ierasties Latvijaa tikai dazu dienu laikaa kad tam nebuus nekaadas jeegas.

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+