Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. maijs, 2014
Drukāt

Nauda – brīvās Latvijas simbols

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Vai saglabājāt sev par piemiņu kādu latu un santīmus pirms pārejas uz eiro? To vaicāju mūsu ilggadējiem lasītājiem.

Janīna Tračuma Krāslavā: “Sev par piemiņu atstāju vienu vienīgu latu – to ar lasi, ar mūsu nacionālo zivtiņu. Nevienu citu neesmu sataupījusi. Mums, pensionāriem, kaut ko atlicināt ir tikpat kā neiespējami. Lats bija ļoti patīkams dvēselei. Nu jau pierodam pie eiro. Ar vienu pensionāri runājos, viņa žēlojas, ka viss kļuvis dārgāks. Es iebildu – toties pensija tagad ir lielāka nekā latos! Vismaz pensijas dienā ir par ko papriecāties.”

Daira Zepa Varakļānu pagastā: “Mēs sataupījām monētas ar attēliem – stārķi, skursteņslauķi, vardi un tā tālāk, divus pilnus komplektus. Sākām krāt ļoti savlaicīgi. Piemēram, dēls, vēl maziņš būdams, krāja viena santīma monētiņas, un tagad mums ir pilna trīslitru burka! Sākumā domājām aiznest uz banku un samainīt pret eiro, bet tad nospriedām, ka paturēsim. Latus mainīs bezgalīgi, nekādu termiņu nav. Cik burka ar santīmiem sver? Nezinām, būs jānosver. Domāju, arī šī mūsu nauda paliks kā ģimenes relikvija nākamajām paaudzēm. Tāpat kā mūsu vecmammas saglabāja mums ulmaņlaika sudraba pieclatniekus, tā mēs tālāk nodosim atjaunotās neatkarīgās Latvijas naudu.”

Vilnis Pakalniņš Nevejā: “Pēdējā laikā mums bija tik lieli tēriņi, ka nekas no latiem piemiņai nav palicis. Arī no vecajiem pieclatniekiem ar tautumeitas attēlu nekas nav saglabājies. Par to ir visvairāk žēl. Bērni, mazi būdami, spēlējās un nozaudēja mīļos pieclatniekus. Sievai no šīs monētas bija uztaisīta broša, man – atslēgu turētājs. Ļoti skaists ar izvīlētu tautumeitas seju. Tas man vienmēr bija līdzi automašīnā, izbraukājis vai puspasaules. Bet tad vienā reizē no mašīnas pazuda. Garnadzis aiznesa ar visām atslēgām – mašīnas, dzīvokļa un citām.”

Aivita Siliņa Rīgā: “Pēdējā brīdī pirms naudas maiņas nopietni ķērāmies klāt šai lietai un savācām gandrīz pilnu komplektu ar skaistajām īpašā dizaina viena lata monētām. Stārķis, skudra, čiekurs, gailis utt. Mainījāmies ar draugiem, paziņām, bet internetā, pateicoties saceltajai ažiotāžai, dažu monētu – skudras un stārķa – cenas pieauga pasakainos augstumos. Vēl gan neesmu domājusi, vai šie latiņi mums būs tikpat mīļi, leģendām apvīti kā vecumvecie sudraba pieclatnieki. Tie tomēr ir viens no būtiskākajiem brīvās un neatkarīgās Latvijas simboliem.”

Aleksandrs Plinta Jūrmalā: “Esmu pārliecināts, ka mūsu latiņiem nākotne vēl priekšā, un ne es viens tā domāju. Esmu saglabājis visu nomināciju latus, sākot no mazākās naudas vienības līdz 100 latu banknotei ar Krišjāņa Barona portretu. No ulmaņlaika latiem nekas prātīgs nav palicis, bet par atjaunotās neatkarīgās Latvijas naudu – pieminiet, tā atgriezīsies.”

Uzziņa


Līdz aprīlim pret eiro bija apmainīti 91% lata banknošu (45 milj. banknošu 890 milj. latu vērtībā) un tikai 35% lata monētu (tie ir 132 milj. monētu 25 milj. latu vērtībā);

iedzīvotāju rīcībā palicis liels apjoms latu – ne vērtības, bet svara ziņā;

kopumā bija jāapmaina 1200 tonnas lata monētu, vēl neapmainītas ir 820 tonnas;

no tām vairāk nekā puse ir 1 un 2 santīmu monētas.

Avots: Latvijas Banka

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+