“Radās iespaids, ka viņi meklē attaisnojumus, lai neko nedarītu, nevis iespējas un risinājumus,” uzņēmuma “OpticGuru” līdzīpašniekam Mārtiņam Kossovičam, kurš vēlas dot darbu arī patvēruma meklētājiem, mēģinājums sadarboties ar LSK mentoriem bijis neveiksmīgs. Ar Filomnu no Eritrejas viņu saveda cita organizācija, un pašlaik patvēruma meklētājs iepazīstas ar darbu optikas salonā. Pilnvērtīgi strādāt viņš varēs tikai pēc formalitāšu nokārtošanas.
“Radās iespaids, ka viņi meklē attaisnojumus, lai neko nedarītu, nevis iespējas un risinājumus,” uzņēmuma “OpticGuru” līdzīpašniekam Mārtiņam Kossovičam, kurš vēlas dot darbu arī patvēruma meklētājiem, mēģinājums sadarboties ar LSK mentoriem bijis neveiksmīgs. Ar Filomnu no Eritrejas viņu saveda cita organizācija, un pašlaik patvēruma meklētājs iepazīstas ar darbu optikas salonā. Pilnvērtīgi strādāt viņš varēs tikai pēc formalitāšu nokārtošanas.
Foto no Mārtiņa Kossoviča arhīva

Nauda iztērēta, bet rezultāts… Vai izdodas iekārtot darbā bēgļus? 10

Piektdien beidzās pirmais līgums, kas patvēruma meklētājiem nodrošināja sociālā darbinieka un mentora pakalpojumus. Šo Eiropas sociālā fonda un Latvijas valsts finansēto programmu īstenoja Latvijas Sarkanais Krusts (LSK), bet uzraudzīja Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Nupat tapis zināms, ka arī oktobrī un novembrī šo pakalpojumu turpinās sniegt LSK, kas uzvarējis arī jaunajā konkursā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

Bilance skaitļos nešķiet pārliecinoša – apgūti gandrīz 40 000 eiro, sociālo darbinieku un mentoru pakalpojumus saņēmuši 210 cilvēki, bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvuši 45 cilvēki, bet vismaz 33 no viņiem Latviju jau pametuši. Tātad ir cerības integrēt tikai 12 cilvēkus. Tomēr SIF uzraugi ar LSK paveikto darbu ir apmierināti. “Uzskatu, ka Sarkanais Krusts ļoti labi tiek galā ar saviem pienākumiem. Gan sociālie darbinieki, gan mentori strādā profesionāli un augstā līmenī. Tie ir cilvēki ar lielu pieredzi,” teic SIF Sociālo darbinieku un sociālo mentoru pakalpojumu programmas koordinatore Karīna Dzene, kas ikdienā uzrauga, cik atbildīgi finansējums tiek tērēts. Viņa arī pastāstīja par vairākiem labajiem piemēriem, kas sniedzot cerības, ka bēgļi varētu veiksmīgi iekļauties Latvijas sabiedrībā.

Piemēram, divas afgāņu sievietes ar bērniem saņēmušas oficiālu statusu, sākušas īrēt dzīvokļus. Viena arī uzsākusi darbu tirdzniecības jomā. Tāpat kā labs piemērs tiek minēts eritrejietis Robels, kurš Muceniekos strādā par tulku un ar sievu īrē vienistabas dzīvoklīti Juglas papīrfabrikas ciematā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr “Latvijas Avīzes” redakcijā esam saņēmuši arī kritiku. Tā, piemēram, uzņēmējs, “OpticGuru” līdz­īpašnieks Mārtiņš Kossovičs saskāries ar projekta īstenotāju intereses trūkumu. Viņa vadītajam uzņēmumam pieder virkne optikas veikalu un interneta veikals Latvijā. Vēloties palīdzēt iebraucējiem, uzņēmējs augusta sākumā vērsies LSK ar jautājumu, kādas formalitātes jānokārto, lai viņš varētu pieņemt darbā kādu no patvēruma meklētājiem. Īsā atbildē LSK pārstāvji norādīja, ka nevar neko piedāvāt, jo “neviens patvēruma meklētājs ar statusu nav nokārtojis valsts valodas eksāmenu”. Pēc šīs atbildes uzņēmējs vēl vairākas reizes vērsies LSK, lūdzot viņu savest kopā ar patvēruma meklētājiem, kas vēlētos strādāt, jo viņš būtu gatavs palīdzēt apgūt valodu un amata prasmes, lai varētu nokārtot formalitātes un pieņemt oficiālā darbā. Šos piedāvājumus LSK vienkārši ignorējis un pat neatbildējis. “Es negribu nomelnot organizāciju ar cēlu misiju, bet konkrētie darbinieki saziņā radīja iespaidu, ka drīzāk meklē iemeslu neko nedarīt, nevis no sirds cenšas palīdzēt,” telefonsarunā stāstīja uzņēmējs. Galu galā viņam izdevies sazināties ar patvēruma meklētāju caur citu biedrību un pašlaik viens jaunietis no Eritrejas uzņēmumā iepazīstas ar darba specifiku un topošajiem kolēģiem, lai pēc papīru nokārtošanas varētu sākt strādāt. “Es vēlētos, lai mans piemērs iedrošina arī citus uzņēmējus, bet uzreiz saku – būs grūti, jo neatbalstīs ne Sarkanais Krusts, kurš it kā ir atbildīgs par to, lai šiem cilvēkiem palīdzētu, ne arī mūsu valsts. Šobrīd jau esam saņēmuši pirmos signālus, ka mūsu birokrāti var pacensties, lai mūsu nodoms nebūtu tik viegli īstenojams,” stāsta uzņēmējs.

Par LSK mentoru darbu sūdzējušies arī paši patvēruma meklētāji. Piemēram, jau minētais tulks Robels raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” stāstījis, ka papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem palīdzējis mentoriem sazināties ar patvēruma meklētājiem. Taču vēlāk tulkošanu pārtraucis, jo nav varējis noskatīties, cik neizprotoši un auksti biedrības pārstāvji izturas.

Vienīgais pretendents

Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšana patvēruma meklētājiem ir tikai viena no piecām aktivitātēm Eiropas Sociālā fonda projektā “Dažādības veicināšana (diskriminācijas novēršana)”, un programmas kopējais finansējums ir nedaudz vairāk kā seši miljoni eiro. Pēc tā sauktā bēgļu uzņemšanas rīcības plāna pieņemšanas Ministru kabinets lūdzis SIF likt uzsvaru tieši uz patvēruma meklētāju vajadzībām.

Pirmais iepirkums tika izsludināts šī gada februārī par pakalpojuma sniegšanu tikai pārvietotajām personām (tobrīd tādas Latvijā bija tikai sešas). Konkurss beidzās bez rezultātiem, jo neviens pretendents darbam ar patvēruma meklētājiem nepieteicās. Martā tika izsludināts vēl viens konkurss, un tajā jau bija paredzēts mentora un sociālā darbinieka pakalpojumus nodrošināt visiem patvēruma meklētājiem – gan tiem, kas pārvietoti EK programmas ietvaros, gan tiem, kas Latvijā ieradušies paši. Tāpat arī tika palielināts finansējums. Šajā konkursā pieteicās tikai viens pretendents – Latvijas Sarkanais Krusts, ar kuru tad aprīlī arī tika noslēgts sadarbības līgums par bēgļu apkalpošanu līdz septembra beigām.

Reklāma
Reklāma

Līguma summa iepirkumam ir 41 999 eiro (bez PVN). Taču šo naudu LSK nesaņem uzreiz, bet gan atbilstoši katrā mēnesī apkalpoto cilvēku skaitam. Pakalpojuma sniedzējs atskaitē paziņo, cik daudz klientu (patvēruma meklētāju) ir apkalpojis. SIF pārstāvji pārbauda, vai sniegtie dati atbilst patiesībai, un, ja viss ir kārtībā, tad norēķinās ar pakalpojuma veicēju pēc šādas takses: 11,44 eiro par katru sociālā darbinieka apkalpoto personu; 49,50 eiro par katru mentora apkalpoto personu. Projektu par 85% finansē ES Eiropas Sociālais fonds, atlikušie 15% ir Latvijas valsts finansējums.

Patvēruma saņēmēji “balso ar kājām”

Projekta īstenošanai LSK piesaistījis divus sociālos darbiniekus un desmit mentorus. Uz vienu sociālo darbinieku sanāk aptuveni 120 patvēruma meklētāji, bet katram mentoram – ap 20 cilvēku. Sociālajiem darbiniekiem obligāta prasība ir augstākā izglītība sociālajā darbā, mentoram var būt arī nepabeigta augstākā, bet nepieciešama pieredze vai zināšanas par strādāšanu ar sarežģītiem klientiem (ārvalstniekiem, invalīdiem, sociāli atstumtajiem). Līdz bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanai ar imigrantu lielākoties strādā sociālais darbinieks. Pēc statusa saņemšanas viņam 12 mēnešus pienākas mentora pakalpojumi (ja patvēruma lūgums tiek noraidīts – tad persona tiek gatavota deportācijai un šīs programmas ietvaros vairs nesaņem šī projekta sniegtos pakalpojumus).

Sākumposmā imigrants kopā ar sociālo darbinieku sagatavo sociālekonomiskās iekļaušanās plānu, kurā nosaka sev dažādus mērķus (atrast dzīvesvietu, apgūt valodu, sameklēt darbu). Pēc statusa saņemšanas piesaista mentoru, kas palīdz risināt tehniskus jautājumus ceļā uz šo mērķu īstenošanu. Piemēram, apgūt tādas vietējiem iedzīvotājiem pašsaprotamas lietas kā apģērba, sadzīves preču iegādāšanās, virtuves tehnikas apgūšana, iepirkšanās, konta atvēršana, e-talona noformēšana un tamlīdzīgi. Seko latviešu valodas apmācības, darba un dzīves vietas meklējumi.

Pēc provizoriskas informācijas (aktivitātes galīgās atskaites vēl tiek gatavotas), no aprīļa līdz septembra beigām LSK no SIF saņēmis aptuveni 39 tūkstošus eiro. Sociālo darbinieku un mentoru pakalpojumus šajā laikā saņēmuši 210 cilvēki. Katru mēnesi viņu skaits mainās, cilvēkiem atbraucot un aizbraucot (aprīlī apkalpotas 69 personas, maijā 103, jūnijā 111, jūlija 135, augustā 120, septembrī 107). No visiem apkalpotajiem cilvēkiem bēgļa vai alternatīvo statusu šobrīd ieguvušas 45 personas, bet 33 no tām izvēlējušās aizbraukt no Latvijas. Arī vairāki no šeit palikušajiem esot “pārdomu procesā”. Tātad gandrīz 40 000 eiro iztērēti 12 cilvēku integrācijai. Aizbraucējiem pakalpojums vairs netiek sniegts, taču viņu “balsojums ar kājām” liek izdarīt secinājumus.

Mentorus slēpj

“Latvijas Avīze” vēlējās noskaidrot, kā šo programmu vērtē paši mentori, ar kādām problēmām viņi saskārušies. Diemžēl tas izrādījās grūtāk, nekā domāts, jo LSK vadība liedz viņiem kontaktēties ar plašsaziņas līdzekļiem. Pēc LSK preses konferences par šī projekta īstenošanu (arī to biedrība sarīkoja tikai pēc ilgāka spiediena no žurnālistu puses) “LA” pārstāvis vienu no mentorēm lūdza uz atsevišķu interviju. Viņa sākotnēji piekrita sarunai, bet vēlējās saņemt atļauju no LSK ģenerālsekretāra Ulda Līkopa, kurš paziņoja, ka atsevišķa saruna neesot iespējama. Lūgts paskaidrot šādas noslēpumainības iemeslus, Līkops tikai noskaitīja: “Mums ir šāda darba dalīšana. Mentori ir aizņemti, savus jautājumus varat uzdot man.”

Daļēji LSK vadības rīcību varētu saprast – bēgļu jautājums sabiedrībā tiek uztverts saasināti un cilvēki, kas iebraucējiem palīdz, var saskarties ar negatīvu attieksmi no līdzcilvēkiem. Tomēr Līkops nevēlas ļaut pat anonīmu sarunu ar mentoriem. Diemžēl saruna ar LSK ģenerālsekretāru pašu nevedas, jo uz konkrētiem jautājumiem viņš atbild izvairīgi (piemēram, uz lūgumu pastāstīt, pēc kādiem kritērijiem tika izvēlēti mentori, viņš atbild: “Tie ir dzīvesgudri cilvēki!”). Turklāt sarunas laikā pats nonāk pretrunās ar sevi – te apgalvo, ka projekta ietvaros saņemtie 49,50 eiro par katru mentoru apkalpoto cilvēku esot tikai mentora atalgojums, bet pēc brīža stāsta, ka par šo naudu tiek segti arī tehniskie un administratīvie izdevumi. LSK vadītājs arī neslēpj, ka viņam nepatīk preses interese par organizācijas naudas lietām. “Kāpēc jūs te skrienat pakaļ tieši šiem 40 tūkstošiem, ja bēgļu uzņemšanas plānam kopumā atvēlēti deviņi miljoni eiro?” neizpratnē ir Līkops. Runājot par faktu, ka LSK apkalpotie bēgļi lielākoties Latviju pametuši, viņš gari un plaši vaino valsti (nepārdomāta pabalstu politika) un iedzīvotājus (negatīva attieksme pret iebraucējiem, aizspriedumi, nevēlēšanās izīrēt dzīvokļus vai pieņemt darbā patvēruma meklētājus), bet nekādu savu darbinieku neizdarību tur nesaskata.

Daudz pretimnākošāki komunikācijai ir SIF pārstāvji, kas sola pirmajos mēnešos piefiksētos trūkumus novērst turpmākajās projekta kārtās. “Tieši tādēļ šī aktivitāte tiek īstenota pakāpeniski, lai varētu izdarīt secinājumus, identificēt trūkumus un novērst nepilnības,” skaidroja SIF projekta “Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)” vienības vadītāja Ilze Dūmiņa.

Izmaiņas – jaunajā līgumā ar LSK par oktobri un novembri norēķini vairs netiek piesaistīti apkalpoto cilvēku skaitam. Saskaņā ar līgumu sociālā darbinieka pakalpojumi maksās 1372,80 eiro mēnesī, bet mentora pakalpojumi – 990 eiro mēnesī. Pēc oktobra tiks slēgts līgums par pakalpojuma nodrošināšanu ilgtermiņā – līdz 2018. gada 30. aprīlim. Konkursu uz šo iepirkumu SIF jau izsludinājis, un piedāvājumi tiek gaidīti līdz 26. oktobrim. Šai aktivitātei paredzēti 666 000 eiro bez PVN.

UZZIŅA

Latvija apņēmusies divu gadu laikā uzņemt 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm (Grieķijas un Itālijas), taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm – šobrīd tas notiek no Turcijas. Pēc nogādāšanas Latvijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir jālemj, vai piešķirt patvērumu – bēgļa vai alternatīvo statusu. Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk nelikumīgi šķērsojot robežu, nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.