Māra Libeka: Ministriem prezidentūras laikā nesēdēs blakus apmācīti ierēdņi 1
Pēc svaigākās informācijas, veselības ministra portfelis, kas no “Vienotības” bija aizbīdīts pie Nacionālās apvienības (NA), atkal atbīdīts atpakaļ pie “Vienotības”. NA jau pirms Saeimas vēlēšanām neslēpa, ka veselības ministra amats tiks uzticēts Slimību profilakses un kontroles centra direktores vietniekam attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos, Rīgas Stradiņa universitātes profesoram Dzintaram Mozgim, bet “Vienotībā” īstas skaidrības par nākamo ministru vēl nav līdz pat šim brīdim. Biežāk tiek minēta Ilze Viņķele, kura LTV raidījumā “1:1” nepārprotami secināja, ka neviens politiķis šajā amatā nebūs labs, kamēr veselības aprūpei netiks piešķirts nepieciešamais papildu finansējums. Saprotams, ka viņa diez ko nekāro pēc šī “trūcīgās” ministrijas politiskās vadītājas portfeļa.
Izvirzot priekšplānā naudu, nav laika spriest par to, ka veselības ministram, tāpat kā citu jomu ministriem, nākamā gada pirmie seši mēneši paskries spraigā, saspringtā maratonā, Latvijai prezidējot Eiropas Savienības Padomē. Tas nozīmē, ka arī veselības ministram būs jākoordinē un jāvirza visu Eiropas Savienības dalībvalstu veselības aprūpes politika, jāvienojas par tiesību aktiem un politiskajām iniciatīvām. Ministram būs jāspēj argumentēti pārliecināt Eiropas Parlamentu, diskutējot gan plenārsēdēs, gan komitejās. Tātad viņam, nevis kādam no 1140 prezidentūras lietās apmācītajiem Latvijas ierēdņiem, sēžot galda galā, būs jābūt nepieciešamajām prasmēm, lai neizgāztos.
Ja valdības veidotāji būtu par to aizdomājušies, viņi tik daudz neskaitļotu, cik kuram kādi portfeļi pienākas, bet gan nopietnāk izvērtētu kandidatūru prasmes, kas būs nepieciešamas, kad Latvija būs kā uz delnas visas Eiropas Savienības priekšā. Tad, visticamāk, svaru kausi nosliektos par labu Mozgim, kurš ir ne tikai pietiekami profesionāls veselības aprūpes jomā ar labām svešvalodu zināšanām, bet kuram ir arī starptautiskā darba pieredze, jo viņš ir Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra vadības padomes locekļa vietnieks, kas ir samērā augsts amats. Prezidentūras laikā galvenie veselības aprūpes virzieni būs gan veselīgs dzīvesveids, gan alkohola politika Eiropas Savienībā, gan arī cīņa ar multirezistento tuberkulozi un citi jautājumi.
Grūti iedomāties, kā visu attiecīgās jomas ES dalībvalstu ministru darbu vadīs personas, kuras svešvalodā nerunā vai kurām šīs zināšanas ir ļoti vājas. Pašreizējās un topošās valdības vadītājas ministru kandidātu sarakstā ir šādas personas, kuras starptautiski var diez ko labi neizskatīties. Tiesa, pastāv iespēja sanāksmes Briselē (lielākā daļa notiks tieši tur) vai Rīgā vadīt savā dzimtajā valodā, taču prezidentūras laikā tiks organizēts ne mazums neformālu tikšanos, pusdienu, kur sarunas notiek aci pret aci bez tulka klātbūtnes un kuru laikā iespējams panākt vienošanās, kas neizdodas oficiālajās diskusijās.
Patlaban vislielākā tirgošanās ir ap vides un reģionālās attīstības ministra portfeli, bet tieši šis portfelis saturiskajā ziņā 2015. gada pirmajos sešos mēnešos būs viens no smagākajiem, jo tajā ielikti samērā sarežģītie vides aizsardzības jautājumi. Piemēram, ES un dalībvalstu nostājas sagatavošana, koordinēšana un pārstāvēšana starptautiskajās sarunās par jaunu vienošanos klimata politikas jomā pēc 2020. gada jeb tā sauktā jaunā Kioto protokola izstrāde, ko plānots apstiprināt 2015. gada decembrī Parīzē. Vides ministra darba kārtībā būs arī starptautiskie jautājumi ķīmisko vielu pārvaldības jomā, kur būs jākoordinē un jāsagatavo ES dalībvalstu viedokļi. Kurš būs tas ministrs, kurš spēs ar to tikt galā, izkāpjot no ierastā pīļu dīķa? Par to ne vārda, galvenais ir VARAM pārziņā nodotais bagātīgais 690 miljonu eiro ES fondu finansējums sešiem gadiem. Tātad atkal nauda, nekas cits. Bet kā ministrs tiks galā, piemēram, ar sarežģīto digitālo tematiku, kas viņam prezidentūras laikā būs jārisina, par to domās, kad nauda būs rokā.
